Apollo programma (jeb projekts Apollo) bija ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa pārvaldes (NASA) programma. Tās galvenais mērķis bija nosūtīt cilvēkus izpētīt Mēnesi un droši nogādāt viņus atpakaļ uz Zemes. Programmu 1961. gadā pasludināja ASV prezidents Džons F. Kenedijs. Viņš teica:
Tagad ir pienācis laiks spert lielākus soļus - laiks jaunam lielam amerikāņu uzņēmumam - laiks šai valstij uzņemties nepārprotami vadošu lomu kosmosa sasniegumu jomā, kas daudzējādā ziņā var būt mūsu nākotnes uz Zemes atslēga.
...Es uzskatu, ka šai nācijai ir jāapņemas līdz šīs desmitgades
beigām sasniegt mērķi - nosēdināt cilvēku uz Mēness un droši nogādāt viņu atpakaļ uz Zemes. Neviens no kosmosa projektiem šajā periodā cilvēcei nebūs iespaidīgāks vai svarīgāks kosmosa izpētē ilgtermiņā, un nevienu no tiem nebūs tik grūti un dārgi īstenot. Pilns teksts
Mērķi un vēsturiskais konteksts
Viens no iemesliem programmas uzsākšanai bija konkurence ar Padomju Savienību, kura Aukstā kara laikā bija sasniegusi vairākus agrīnus panākumus kosmosā, tostarp nosūtījusi pirmo cilvēku kosmosā. Apollo programma bija gan tehniska misija, gan politisks signāls — mēģinājums nostiprināt ASV līderību kosmosa izpētē.
Tehnika un galvenās sastāvdaļas
Apollo kosmosa kuģis sastāvēja no divām galvenajām daļām: vadības un dienesta moduļa (Command/Service Module, CSM) un Mēness modulī (Lunar Module, LM). Vadības modulis bija kapsula, kas atgriezās uz Zemes ar astronautiem. Mēness modulis bija paredzēts nosēšanās un pacelšanās operācijām uz Mēness virsmas; pacelšanās modulis parasti tika atstāts vai pamests Mēnesī pēc misijas beigām.
Par gaisa palaišanu un spēku nodrošināšanu atbildēja jaudīgais Saturn V raķetes komplekss — trīsstadiju, lieljaudas nesējs, kas izstrādāts sadarbībā ar inženiera Wernhera fon Brauna komandu. Salīdzinot ar iepriekšējiem Mercury un Gemini kosmosa kuģiem, Apollo kapsula bija daudz plašāka, piedāvājot astronautiem vairāk vietas un iespēju pārvietoties misijas laikā.
Galvenās misijas un notikumi
- Apollo 1 (AS-204) — traģēdija 1967. gada 27. janvārī: noslēgtā starta pārbaudē uguns izcēlās komandkapsulā, gāja bojā Astronauti Virgil "Gus" Grissom, Edvīns "Ed" White un Rodžers Chaffee. Šī nelaime noveda pie plašām konstrukcijas uzlabojumiem un drošības pārskatīšanas.
- Apollo 7 — pirmais pilnīgi veiksmīgais ekipāžas lidojums ap 1968. gadu (Zemes orbītā), kas atjaunoja programmas gaitu pēc Apollo 1.
- Apollo 8 (1968) — pirmā cilvēku misija, kas apgrieza Mēnesi un atgriezās, sniedzot svarīgas navigācijas un operacionālās atziņas.
- Apollo 11 (1969. gada 20. jūlijs) — pirmais cilvēku nosēdinājums uz Mēness. Neil Armstrong un Buzz Aldrin nokāpa uz Mēness virsmas, bet Michael Collins palika orbitā komandkapsulā.
- Apollo 12, 14, 15, 16, 17 — vēl piecas veiksmīgas nosēšanās misijas, kurās tika veikti plaši zinātniskie pētījumi, paņemti mēness paraugi, uzstādīti eksperimenti un izmantotas Mēness auto (no Apollo 15).
- Apollo 13 (1970) — misija, kas kļuva slavena ar tehnisku avāriju (skābekļa tvertnes eksplozija), pēc kuras nosēšanās atteicās; pateicoties ekipāžas un zemes komandas centieniem, trīs astronauti droši atgriezās uz Zemes. Par šo notikumu tika uzņemta arī filma.
- Apollo 17 (1972) — pēdējā pilnīgā Mēness nosēšanās misija; Eugene Cernan bija pēdējais cilvēks, kas soļoja pa Mēness virsmu.
- Apollo–Soyuz Test Project (1975) — pēdējā Apollo programmas lidojumu fāze, kas bija kopprojekts ar Padomju Savienību un simbolizēja diplomātisku sadarbību. Ar šo misiju Apollo programma formāli noslēdzās 1975. gadā.
Sasniegumi un mantojums
Programmas laikā cilvēki sešas reizes nosēdās uz Mēness (1969–1972), un kopumā Mēness virsmā soļoja 12 astronauti. Apollo programma deva milzīgu daudzumu zinātnisku datu un materiālu — paņemtie mēness paraugi ir snieguši informāciju par Mēness ģeoloģiju un Saules sistēmas rašanos. Tā arī paātrināja tehnoloģiju attīstību: uzlabotas raķešu tehnoloģijas, datorsistēmas, materiāli un inženierijas metodes.
Programmas finansiālais un organizatoriskais mērogs bija ļoti liels — tas prasīja tikpat vērienīgu infrastruktūru un inženiertehniskos resursus, kas vēlāk noderēja citos NASA projektos, piemēram, kosmosa kuģu programmās, Starptautiskās kosmosa stacijas izveidē un daudzu bezpilota pētījumu īstenošanā.
Populārā kultūra
Tika uzņemta filma par problēmām, kas radās Apollo 13 misijā.
