Apollo programma — NASA cilvēku nosēdināšana uz Mēness (1961–1975)

Apollo programma (1961–1975) — NASA ambiciozais ceļš uz Mēnesi: cilvēku nosēdināšana, aukstā kara sacensība, tehnoloģiju triumfi un vēsturiskas misijas.

Autors: Leandro Alegsa

15-10-2025 15:22

Apollo Program insignia

Apollo programma (jeb projekts Apollo) bija ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa pārvaldes (NASA) programma. Tās galvenais mērķis bija nosūtīt cilvēkus izpētīt Mēnesi un droši nogādāt viņus atpakaļ uz Zemes. Programmu 1961. gadā pasludināja ASV prezidents Džons F. Kenedijs. Viņš teica:

Tagad ir pienācis laiks spert lielākus soļus - laiks jaunam lielam amerikāņu uzņēmumam - laiks šai valstij uzņemties nepārprotami vadošu lomu kosmosa sasniegumu jomā, kas daudzējādā ziņā var būt mūsu nākotnes uz Zemes atslēga.

...Es uzskatu, ka šai nācijai ir jāapņemas līdz šīs desmitgades
beigām sasniegt mērķi - nosēdināt cilvēku uz Mēness un droši nogādāt viņu atpakaļ uz Zemes. Neviens no kosmosa projektiem šajā periodā cilvēcei nebūs iespaidīgāks vai svarīgāks kosmosa izpētē ilgtermiņā, un nevienu no tiem nebūs tik grūti un dārgi īstenot. Pilns teksts

Mērķi un vēsturiskais konteksts

Viens no iemesliem programmas uzsākšanai bija konkurence ar Padomju Savienību, kura Aukstā kara laikā bija sasniegusi vairākus agrīnus panākumus kosmosā, tostarp nosūtījusi pirmo cilvēku kosmosā. Apollo programma bija gan tehniska misija, gan politisks signāls — mēģinājums nostiprināt ASV līderību kosmosa izpētē.

Tehnika un galvenās sastāvdaļas

Apollo kosmosa kuģis sastāvēja no divām galvenajām daļām: vadības un dienesta moduļa (Command/Service Module, CSM) un Mēness modulī (Lunar Module, LM). Vadības modulis bija kapsula, kas atgriezās uz Zemes ar astronautiem. Mēness modulis bija paredzēts nosēšanās un pacelšanās operācijām uz Mēness virsmas; pacelšanās modulis parasti tika atstāts vai pamests Mēnesī pēc misijas beigām.

Par gaisa palaišanu un spēku nodrošināšanu atbildēja jaudīgais Saturn V raķetes komplekss — trīsstadiju, lieljaudas nesējs, kas izstrādāts sadarbībā ar inženiera Wernhera fon Brauna komandu. Salīdzinot ar iepriekšējiem Mercury un Gemini kosmosa kuģiem, Apollo kapsula bija daudz plašāka, piedāvājot astronautiem vairāk vietas un iespēju pārvietoties misijas laikā.

Galvenās misijas un notikumi

Apollo 1 (AS-204) — traģēdija 1967. gada 27. janvārī: noslēgtā starta pārbaudē uguns izcēlās komandkapsulā, gāja bojā Astronauti Virgil "Gus" Grissom, Edvīns "Ed" White un Rodžers Chaffee. Šī nelaime noveda pie plašām konstrukcijas uzlabojumiem un drošības pārskatīšanas.
Apollo 7 — pirmais pilnīgi veiksmīgais ekipāžas lidojums ap 1968. gadu (Zemes orbītā), kas atjaunoja programmas gaitu pēc Apollo 1.
Apollo 8 (1968) — pirmā cilvēku misija, kas apgrieza Mēnesi un atgriezās, sniedzot svarīgas navigācijas un operacionālās atziņas.
Apollo 11 (1969. gada 20. jūlijs) — pirmais cilvēku nosēdinājums uz Mēness. Neil Armstrong un Buzz Aldrin nokāpa uz Mēness virsmas, bet Michael Collins palika orbitā komandkapsulā.
Apollo 12, 14, 15, 16, 17 — vēl piecas veiksmīgas nosēšanās misijas, kurās tika veikti plaši zinātniskie pētījumi, paņemti mēness paraugi, uzstādīti eksperimenti un izmantotas Mēness auto (no Apollo 15).
Apollo 13 (1970) — misija, kas kļuva slavena ar tehnisku avāriju (skābekļa tvertnes eksplozija), pēc kuras nosēšanās atteicās; pateicoties ekipāžas un zemes komandas centieniem, trīs astronauti droši atgriezās uz Zemes. Par šo notikumu tika uzņemta arī filma.
Apollo 17 (1972) — pēdējā pilnīgā Mēness nosēšanās misija; Eugene Cernan bija pēdējais cilvēks, kas soļoja pa Mēness virsmu.
Apollo–Soyuz Test Project (1975) — pēdējā Apollo programmas lidojumu fāze, kas bija kopprojekts ar Padomju Savienību un simbolizēja diplomātisku sadarbību. Ar šo misiju Apollo programma formāli noslēdzās 1975. gadā.

Sasniegumi un mantojums

Programmas laikā cilvēki sešas reizes nosēdās uz Mēness (1969–1972), un kopumā Mēness virsmā soļoja 12 astronauti. Apollo programma deva milzīgu daudzumu zinātnisku datu un materiālu — paņemtie mēness paraugi ir snieguši informāciju par Mēness ģeoloģiju un Saules sistēmas rašanos. Tā arī paātrināja tehnoloģiju attīstību: uzlabotas raķešu tehnoloģijas, datorsistēmas, materiāli un inženierijas metodes.

Programmas finansiālais un organizatoriskais mērogs bija ļoti liels — tas prasīja tikpat vērienīgu infrastruktūru un inženiertehniskos resursus, kas vēlāk noderēja citos NASA projektos, piemēram, kosmosa kuģu programmās, Starptautiskās kosmosa stacijas izveidē un daudzu bezpilota pētījumu īstenošanā.

Populārā kultūra

Tika uzņemta filma par problēmām, kas radās Apollo 13 misijā.

Misijas

1967. gada septembrī Ouens Meinards no Apollo pilotējamo kosmosa kuģu centra Hjūstonā, Teksasas štatā, ierosināja virkni Apollo misiju, kuru rezultātā uz Mēness varētu nosēsties cilvēks. Bija septiņi misiju veidi, katrā no tiem pārbaudot konkrētu daļu un uzdevumu kopumu. Katram posmam bija jābūt sekmīgi pabeigtam, pirms varēja sākt nākamo misijas veidu. Tie bija šādi:

A - Bezpilota Saturn V un komandu/dienesta moduļa (CSM) izstrāde (Apollo 4, Apollo 6)
B - Bezpilota Mēness moduļa (LM) izstrāde (Apollo 5)
C - Pilotu apkalpota CSM novērtēšana zemā Zemes orbītā (Apollo 7)
D - Pilotu apkalpota CSM un LM izstrāde zemā Zemes orbītā (sākotnēji plānots Apollo 8; lidots kā Apollo 9).
E - Pilotu apkalpota CSM un LM operācijas, izmēģinājuma lidojums uz Mēnesi vidējā Zemes orbītā ar apogeju 4600 jūdžu (7400 km), bet tā arī netika veikts.
F - Pilotu apkalpoto CSM un LM operācijas Mēness orbītā, "ģenerālmēģinājums" pirmajai nolaišanās reizei (Apollo 10).
G - Pirmā cilvēka pilotētā nolaišanās uz Mēness (Apollo 11)

Pirmais pilotējamais Mēness modulis LM-3 nebija gatavs 1968. gada decembrī paredzētajam Apollo 8 startam. Misija notika kā Mēness orbitālajā misijā, izmantojot tikai CSM. E misija tika atcelta.

Pēc pirmās nolaišanās sekotu modernākas misijas uz Mēnesi:

H - precīza nolaišanās ar uzturēšanos uz Mēness līdz divām dienām, ar divām Mēness ekvestreisa aktivitātēm jeb "pastaigām pa Mēnesi" (Apollo 12, Apollo 13 (plānots), Apollo 14).
I - ilgstoši CSM apsekojumi Mēness orbītā, izmantojot zinātnisko instrumentu moduli, kas uzstādīts tukšā servisa moduļa nodalījumā. Tie tika pievienoti J misijām.
J - ilgāka trīs dienu uzturēšanās, izmantojot pagarināto LM ar trim LEVA un Mēness pārvietojamo aparātu (Apollo 15, Apollo 16, Apollo 17). Apollo 18 līdz 20 būtu bijuši J misijas. Apollo 15 sākotnēji bija H misija, bet pēc programmas saīsināšanas tā tika pārveidota par J misiju.

Apollo lidojumi

Apollo lidojumus kosmosā veica Saturn I un V raķetes.

Atskrūvēts

AS-101 tika palaists 1964. gada 28. maijā. Lidojums bija paredzēts komandu moduļa pārbaudei.
AS-102 tika palaists 1964. gada 18. septembrī. Lidojums bija paredzēts komandu moduļa pārbaudei.
AS-103 tika palaists 1965. gada 16. februārī. Lidojums bija paredzēts komandu moduļa pārbaudei. Tas arī nesa Pegasus satelītu.
AS-104 tika palaists 1965. gada 25. maijā. Lidojums bija paredzēts komandu moduļa pārbaudei. Tas arī nesa Pegasus satelītu.
AS-105 tika palaists 1965. gada 30. jūlijā. Lidojums bija paredzēts komandu moduļa pārbaudei. Tas arī nesa Pegasus satelītu.
AS-201 tika palaists 1966. gada 26. februārī. Lidojums bija paredzēts komandu moduļa pārbaudei.
AS-202 tika palaists 1966. gada 25. augustā. Lidojums bija paredzēts komandu moduļa pārbaudei.
Apollo 4 tika palaists 1967. gada 9. novembrī. Lidojums bija paredzēts, lai pārbaudītu komandu moduli.
Apollo 5 tika palaists 1968. gada 22. janvārī. Lidojums bija paredzēts, lai pārbaudītu Mēness moduli.
Apollo 6 tika palaists 1968. gada 4. aprīlī. Tas bija pēdējais lidojums, kurā tika pārbaudītas visas sistēmas.

Ar apkalpi

1967. gada 27. janvārī pirmslidojuma treniņu laikā Apollo 1 aizdegās, un bojā gāja trīs astronauti - Edvards Vaits, Guss Grisoms un Rodžers Čafī.
Apollo 7 tika palaists 1968. gada 11. oktobrī. Tas bija pirmais lidojums ar apkalpi - Velliju Širru, Donnu Eiselu un Valteru Kaningemu. Lidojuma laikā, kas vairākas dienas riņķoja ap Zemi, tika pārbaudīts vadības modulis.
Apollo 8 tika palaists 1968. gada 21. decembrī. Tā apkalpe Frenks Bormans, Džims Lovels un Viljams Anderss bija pirmie astronauti, kas devās orbītā ap Mēnesi.
Apollo 9 tika palaists 1969. gada 9. martā. Apolona apkalpe - Džeimss Makdivits, Deivids Skots un Rasels Šveikarts - izmēģināja Mēness moduli orbītā ap Zemi un trenējās savienošanā ar komandmoduli.
Apollo 10 tika palaists 1969. gada 18. maijā. Tā bija pirmā pilnā Apollo raķete ar visu aprīkojumu. Ekipāža - Tomass Staffords, Džons Jangs un Eižens Cernans - orbītā ap Mēnesi pētīja iespējamās nosēšanās vietas.
Apollo 11 tika palaists 1969. gada 16. jūlijā. Tas bija pirmais kosmosa kuģis, kas 1969. gada 20. jūlijā ar astronautiem Nīlu Ārmstrongu un Bazzu Aldrīnu nolaidās uz Mēness. Maikls Kolinss vadīja komandu moduli, kas atradās orbītā ap Mēnesi.
Apollo12 tika palaists 1969. gada 14. novembrī. Pits Konrāds un Alans Bīns bija otrā komanda, kas 1969. gada 19. novembrī nolaidās uz Mēness. Viņi savāca Mēness iežus un pārbaudīja kosmisko aparātu Surveyor 3, kas 1967. gadā bija nolaidies uz Mēness. Ričards Gordons palika komandu modulī.
Apollo 13 tika palaists 1970. gada 11. aprīlī. Sprādziens vienā no skābekļa tvertnēm gandrīz izraisīja trīs astronautu - Džima Lovela, Džeka Svigerta un Freda Heisa - nāvi. Tika veikts avārijas remonts, un viņi varēja droši atgriezties uz Zemes.
Apollo 14 tika palaists 1971. gada 31. janvārī. 1971. gada 5. februārī astronauti Alans Šepards un Edgars Mičels kļuva par trešo grupu, kas nolaidās uz Mēness. Viņi vāca iežus un veica eksperimentus, kamēr Stjuarts Roosa palika orbītā komandu modulī.
Apollo 15 tika palaists 1971. gada 26. jūlijā. Tas turpināja iepriekšējo nolaišanās reižu vākšanu un eksperimentus. Deivids Skots un Džeimss Irvins 1971. gada 30. jūlijā nolaidās uz Mēness, bet Alfrēds Vordens palika orbītā.
Apollo 16 tika palaists 1972. gada 16. aprīlī. Džons Jangs un Čārlzs Djūks 1972. gada 21. aprīlī nolaidās uz Mēness, bet Kens Mattinglijs palika orbītā.
Apollo 17 tika palaists 1972. gada 7. decembrī. Šī bija pēdējā vizīte uz Mēnesi, kas nosēžas 1972. gada 11. decembrī, un tā bija pirmā, kurā piedalījās zinātnieks Harisons Šmits kopā ar astronautu Eiženu Cernanu. Ronalds Evanss palika orbītā.
Skylab 2 tika palaists 1973. gada 25. maijā. Pīts Konrāds, Pols Veics un Džozefs Kervins bija Skylab kosmosa stacijas pirmā apkalpe.
1973. gada 28. jūlijā tika palaists "Skylab 3". Skylab kosmosa stacijas apkalpe bija Alans Bīns, Džeks Lousma un Ouens Garriots.
Skylab 4 tika palaists 1973. gada 16. novembrī. Džeralds Kārs, Viljams Pogs un Edvards Gibsons bija pēdējā Skylab kosmosa stacijas apkalpe.
Apollo-Soyuz tika palaists 1975. gada 15. jūlijā. Tā bija pēdējā Apollo misija.

Buzz Aldrin (attēlā) kopā ar Nīlu Ārmstrongu staigāja pa Mēnesi 1969. gada 20.-21. jūlijā, Apollo 11. misijas laikā

Saistītās lapas

Jautājumi un atbildes

J: Kas bija Apollo programma?

A: Apollo programma (jeb Apollo projekts) bija ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas (NASA) projekts. Tās mērķis bija nosūtīt cilvēku izpētīt Mēnesi un droši nogādāt viņu mājās uz Zemes.

J: Kas uzsāka Apollo programmu?

A: Apollo programmu 1961. gadā sāka ASV prezidents Džons F. Kenedijs.

J: Kāpēc ASV sāka Apollo programmu?

A: Viens no iemesliem, kāpēc ASV sāka Apollo programmu, bija tas, ka Padomju Savienība bija pirmā valsts, kas kosmosā nosūtīja cilvēku, tāpēc daudzi ASV uzskatīja, ka aukstā kara laikā viņiem ir jāpaliek priekšā kosmosa izpētes jomā.

J: Kādas bija dažas Apollo kosmosa kuģa sastāvdaļas?

A: Apollo kosmosa kuģi veidoja vadības un dienesta modulis un Mēness modulis. Vadības modulis bija kosmosa kapsula, bet Mēness modulis bija piezemēšanās modulis, kas piestāja ceļā uz Mēnesi.

Jautājums: Cik lieli bija Mercury un Gemini kosmosa kuģi salīdzinājumā ar Apollo kapsulu?

A: Mercury un Gemini kosmosa kuģi bija ļoti mazi un šauri, bet Apollo kapsula bija daudz lielāka, kas ļāva astronautiem pārvietoties, nevis sēdēt savās vietās.

J: Kas notika pēc 1975. gada, kad NASA pārtrauca darbu pie Apollos projekta?

A: Pēc 1975. gada, kad NASA pārtrauca darbu pie projekta Apollos, tā sāka strādāt pie citiem projektiem, piemēram, kosmosa čāpu programmas, Starptautiskās kosmosa stacijas un daudziem bezpilota kosmosa izpētes projektiem.

J: Vai par kādu no šī projekta misijām tika uzņemta filma?

A: Jā, ir uzņemta filma par problēmām, kas radās vienas no šī projekta misijām laikā, ar nosaukumu "Apollo 13".

Meklēt