Nosēšanās uz Mēness — definīcija, vēsture un slavenās misijas

Nosēšanās uz Mēness ir kosmosa kuģa nokļūšana uz Mēness virsmas. Tas var būt ciets trieciena nokrišanas gadījums (impactors) vai mīksta nosēšanās, kur kuģis nolaižas un saglabā operativitāti. Nosēšanās ietver gan pilotētas, gan bezpilota (robotizētas) misijas. Pilotētās nosēšanās uz Mēness tika sasniegtas galvenokārt programmas "Apollo" ietvaros, kas sekoja agrākajām programmu kā "Merkūrijs" un "Džemini".

Vēsturisks pārskats

Pirmie cilvēka izgatavotie objekti, kas sasniedza Mēness tuvumu un virsmu, bija padomju un ASV bezpilota aparāti. Padomju Savienības misija Luna 2 1959. gada 13. septembrī bija pirmais cilvēka darinātais objekts, kas trāpīja Mēness virsmā (ciets impacts). Pirmā veiksmīgā mīkstā nosēšanās (kuģis palika nepārtraukta darbspējīgs) pieder Padomju Savienībai — Luna 9 (1966), bet pirmais ASV sekmīgais mīkstais nolaidums bija Surveyor 1 (1966).

Apollo 11 bija pirmā pilotētā misija, kas 1969. gada 20. jūlijā nosēdās uz Mēness un kuras laikā cilvēks nolika kājas uz Mēness virsmas. Kopumā līdz 1972. gadam tika veikti seši pilotēti nosēšanās reisi (Apollo 11, 12, 14, 15, 16 un 17), kuros Mēnesī staigāja 12 astronauti. Pēdējā cilvēku vadītā misija uz Mēness notika 1972. gada decembrī, un pēdējais cilvēks, kas staigāja pa Mēnesi, bija Džīns Cernans.

Bezpilota misijas un ilgstošas pauzes

Bezpilota misijas turpināja pētniecību un paraugu ņemšanu. 1970. un 1976. gados notika vairākas sample-return misijas (piem., Luna sērijas paraugu atgriešanās). Pēc pēdējā padomju Luna 24 (1976) veiksmīgā paraugu atgriešanās — 1976. gada 18. augustā — praktiski ilga ilgstoša perioda pauze mīkstajām nosēšanās: no 1976. gada 18. augusta līdz Ķīnas misijas Chang'e 3 veiksmīgajai mīkstajai nosēšanai 2013. gada 14. decembrī uz Mēness faktiski nebija starptautiski atzītu veiksmīgu mīksto nosēšanos. Kopš 2013. gada plānotas un veiksmīgi īstenotas vairākas jaunas misijas — piemēram, Ķīnas Chang'e sērija (tai skaitā Chang'e 4 — pirmā nosēšanās uz Mēness tālās puses 2019. gadā, un Chang'e 5 — paraugu atgriešanās 2020. gadā), kā arī Indijas Chandrayaan-3 veiksmīgā nosēšanās 2023. gadā.

Nozīme un tehnoloģiskie izaicinājumi

• Nav atmosfēras: nav bremzējošas atmosfēras, tāpēc nosēšanās jāveic ar precīzu atspiešanās dzinēju vadību un bremzēšanu.
• Lunārais puteklis: smalkie daļiņu abrazīvie putekļi var bojāt iekārtas un ietekmēt instrumentus.
• Temperatūras un radiācijas apstākļi: lieli temperatūras svārstības un kosmiskā radiācija prasa aizsargātas konstrukcijas un materiālus.
• Precīza navigācija: nepieciešama augstas precizitātes trajektoriju plānošana, sensorsistēmas un reāllaika vadība, jo signālu aizture neļauj pilnīgu tiešraides vadību no Zemes.
• Paraugu ņemšana un atgriešana: paraugu savākšana un atvešana uz Zemi palielina kompleksitāti (patstāvīgi paraugu atgriešanas moduli, iepakošana, siltuma un radiācijas drošība).

Nākotne

Interese par Mēnesi ir atjaunojusies: ir plānotas jaunas pilotētas misijas (piem., NASA programma Artemis ar mērķi atgriezt cilvēku uz Mēness un izveidot ilgākas bāzes), kā arī daudz bezpilota misiju no dažādām valstīm un privātiem uzņēmumiem. Mēness misijas turpinās sniegt svarīgu informāciju par Saules sistēmas vēsturi, potenciālajiem resursiem (piem., ūdens ledus polārajās zonās) un kalpo kā testa vieta tālākai cilvēces izpētei — piemēram, Marsa apmeklējumiem.

Nosēšanās uz Mēness ir tehnoloģisks, zinātnisks un simbolisks sasniegums; gan vēsturiskie notikumi, gan jaunākās misijas liecina par cilvēces interesi atgriezties un izmantot Mēnesi kā pētniecības un resursu platformu.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir nolaišanās uz Mēness?

J: Kad pirmais cilvēka radītais objekts sasniedza Mēness virsmu?

J: Kad uz Mēness nolaidās ASV Apollo 11?

Jautājums: Cik misiju ar cilvēkiem uz kuģa ir nosēdušās uz Mēness?

Jautājums: Vai kāda cita valsts, izņemot Amerikas Savienotās Valstis, ir veiksmīgi nogādājusi cilvēkus uz Mēness?

J: Kad notika pēdējā cilvēku misija uz Mēnesi?

J: Kas bija pēdējais cilvēks, kas staigāja pa Mēnesi?

Meklēt pēc burta