Nereīda (Neptūna mēness) — ekscentriska orbīta un raksturojums
Nereīda — Neptūna mēness ar ekscentrisku orbītu: 340 km diametrā, iespējams sagūstīts Kuipera objekts; noslēpumaina virsma, ierobežotas Voyager 2 fotogrāfijas.
Nereīda jeb Neptūns II ir Neptūna mēness, atklāts 1949. gada 1. maijā.
Atrādīšana un nosaukums
Nereīdu atklāja Gerards Kuipers, kurš savu atklājumu ziņojumā arī ierosināja nosaukumu. Mēness nosaukts grieķu mitoloģijas jūras nīmfu Nereīdu vārdā, kas noformēts kā Neptūna pavadoņa vārds.
Orbīta
Nereīdas orbīta ir viena no neparastākajām Saules sistēmā: tās vidējais attālums no Neptūna tiek minēts ap 5,5 miljoniem kilometru (orbītas vidējais rādiuss ~5 513 400 km), taču orbīta ir ļoti ekscentriska — attālums no Neptūna svārstās no aptuveni 1 353 600 km līdz 9 623 700 km. Tas dod lielu ekscentricitāti (apmēram 0,75), un Nereīda ilgu laiku tika uzskatīta par mēnesi ar visekcentriskāko orbītu, līdz vēlāk tika atklāts Saturnam piederošais mēness Bestla, kuram ir vēl lielāka ekscentricitāte.
Orbīta periods ir aptuveni viens Neptūna gads no Saules viedokļa (ap 360 dienām), un tās orbītā ir salīdzinoši neliela ievirze (neliels slīpums attiecībā pret Neptūna ekvatori). Šāda neparasta un stipri izstiepta orbīta liek domāt, ka Nereīda nav radušies kopā ar Neptūnu, bet, iespējams, ir sagūstīts objekts no citām Saules sistēmas reģioniem.
Fiziskās īpašības un izskats
Nereīda ir viens no Neptūna lielākiem pavadoņiem — tās diametrs ir aptuveni 340 km (tātad vidējais rādiuss ap 170 km). Precīzas masas un blīvuma vērtības nav labi noteiktas, jo nav pieejami detalizēti novērojumi. Fotometrijas dati liecina, ka Nereīda ir ļoti nelīdzena, iespējams, ne-sfēriska, kas apvienojumā ar tās mazo izmēru nozīmē, ka tās forma var būt ļoti izstiepta vai sadrumstalota.
Virsmu ķīmiskā sastāva detaļas nav skaidri zināmas; krāsu un spilgtuma novērojumi rāda, ka Nereīda var būt salīdzinoši neviendabīga, bet precīzā albeda un minerālsastāva noteikšana prasa labāku radioteleskopu vai kosmisko zondi.
Novērojumi un iespējamā uzvedība
Nereīda parādīja neparastas gaišuma svārstības novērojumos no Zemes — tās spožums mainās gan īsos, gan garākos laika skalās. Šīs svārstības var norādīt uz neparastu rotācijas uzvedību (piemēram, haotisku rotāciju), uz garenisku formu vai uz to, ka virsma ir plankumaina ar atšķirīgi atstarojošām zonām. Tomēr konkrēti secinājumi vēl nav izdarīti, jo novērojumu dati ir ierobežoti.
Izpēte ar zondēm
Nereīda bija pārāk tālu un pārāk maza, lai to varētu pienācīgi attēlot ar zondi Voyager 2, kad tā 1989. gadā apmeklēja Neptūna sistēmu. Atpakaļ atsūtītajās fotogrāfijās redzama tikai tās ļoti nesfēriskā forma, un ar pieejamo izšķirtspēju nebija saskatāmas nekādas virsmas iezīmes.
Izcelsmes iespējas
Nereīdas neparastā, ļoti ekscentriskā orbīta norāda uz vairākām iespējamām izcelsmes scenārijiem:
- Sagūstīšanās: Nereīda varētu būt sagūstīts asteroīds vai Kuipera jostas objekts, kurš vēlāk iekļāvies Neptūna orbītā.
- Traumatisks notikums Neptūna agrīnā vēsturē: iespējams, Nereīda bija daļa no lielāka sistēmas, kuru izjauca Neptūna lielākais mēness Tritons vai Tritona sagūstīšanas process, kas būtiski ietekmēja citu pavadoņu orbītas.
Nākotnes izpēte
Lai labāk izprastu Nereīdas izcelsmi, formu, rotāciju un virsmas sastāvu, vajadzīgas jaunas, tuvākas novērošanas ar lielākām zemes teleskopu masīvām, infrasarkanajiem spektrometriem vai nākotnes kosmiskām misijām uz Neptūna sistēmu. Tādu misiju dati varētu atklāt, vai Nereīda tiešām ir sagūstīts Kuipera joslas objekts, vai tās stāsts saistās ar agrīnu notikumu Neptūna attīstībā.
Par Nereīdu kopumā ir zināms salīdzinoši maz, un tā paliek interesants objekts tālākai pētīšanai gan no dinamikas, gan no fiziskās struktūras viedokļa.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Nereīda?
A: Nereīda, pazīstama arī kā Neptūns II, ir Neptūna mēness.
J: Kas atklāja Nereīdu?
A: Nereīdu 1949. gada 1. maijā atklāja Gerards Kuipers.
J: No kā atvasināts šī mēness nosaukums?
A: Mēness nosaukums ir atvasināts no grieķu mitoloģijas jūras nīmufām Nereīdēm.
J: Cik liela ir Nereīda?
A: Nereīdas diametrs ir 340 km, un tas ir trešais lielākais no visiem Neptūna mēnesiem.
J: Kāda ir tās orbīta?
A: Tās orbītas vidējais rādiuss ir 5 513 400 km, bet tās ekscentricitāte svārstās no 1 353 600 līdz 9 623 700 km. Tam ilgu laiku bija visekcentriskākā orbīta no visiem zināmajiem Saules sistēmas Mēnešiem, līdz tika atklāta Bestla ar vēl ekscentriskāku orbītu.
Vai Voyager 2, 1989. gadā apmeklējot Neptūnu, varēja nofotografēt Nereīdu?
A: Nē, Voyager 2 nespēja uzņemt skaidrus attēlus, jo tas atradās tālu un ar pieejamo izšķirtspēju nebija iespējams saskatīt virsmas iezīmes.
J: Kādas ir dažas teorijas par to, kāpēc tās orbīta izskatās tik neparasta?
A: Dažas teorijas liecina, ka tas varētu būt sagūstīts no kāda asteroīda vai Kuipera jostas objekta vai, iespējams, traucēts Tritona kā Neptūna lielākā mēness sagūstīšanas laikā.
Meklēt