Halimēde ir Neptūna mēness, kas nav sfērisks. To 2002. gada 14. augustā atklāja Metjū J. Holmans (Matthew J. Holman) kopā ar kolēģiem (et al.), izmantojot dziļās debess CCD novērojumus, kas ļāva reģistrēt ļoti vāju objektu tālajā Neptūna apkaimē. Atklājums tika apstiprināts un objekts sākotnēji tika apzīmēts kā S/2002 N 1.

Orbīta un kustība

Halimēdei ir ļoti slīpa un ļoti ekscentriska orbīta, kas skaitliski atšķiras no lielāko, tuvajā apkaimē riņķojošo mēnešu orbitālajām ķēdēm. Tā orbīta tiek uzskatīta par nestabilāku un sarežģītāku, tāpēc attēlos to bieži parāda salīdzinājumā ar citiem nesfēriskiem Neptūna satelītiem. Tā kā Halimēdes kustība un trajektorija ir tālu no Neptūna ekvatoriālās plaknes, novērojumi ar daudziem pagriezieniem un ilgāku laika periodu bija nepieciešami, lai precīzi aprēķinātu tās elementus.

Fiziskās īpašības

Novērojumu rezultātā tiek pieņemts, ka Halimēdes diametrs ir aptuveni 62 kilometri, ja pieņem albedo vērtību 0,04. Tā liekā forma, mazie izmēri un zema atstarošanās spēja apgrūtina virsmas detālisku pētīšanu. Redzamajā gaismā Halimēde izskatās neitrāla — pelēka —, kas norāda uz tumšāku virsmas materiālu. Par rotācijas periodu un virsmas morfoloģiju pieejami ierobežoti dati, jo objekts ir ļoti blāvs un attāls.

Izcelsme un saistība ar Nereīdu

Bieži apspriesta ir hipotēze, ka Halimēde varētu būt saistīta ar citu Neptūna mēnesi Nereīdu. To pamato vairāki faktori: līdzīga krāsa (pelēka/neitrāla), orbītu ģeometrijas iezīmes un dinamiskie modeļi. Pastāv iespējamības novērtējumi, kas rāda, ka Saules sistēmas ilgtermiņā ir nenoliedzami liela varbūtība (minēts skaitlis ~41%), ka Halimēde un Nereīda varēja nonākt sadursmē vai izcelties no kopīga sadalījuma procesa. Tādas iespējas ved pie divām galvenajām scenāriju grupām:

  • Fragmentācijas scenārijs: Halimēde varētu būt sadalījums no lielāka objekta (piemēram, Nereīdas) pēc trieciena — tas skaidro līdzīgās krāsu īpašības un daļēju sakarību orbītās.
  • Notveršanas scenārijs: alternatīvi Halimēde varētu būt ķermeņa no Kuipera jostas vai citām ārējām populācijām, kuru Neptūns notvēra gravitācijas mijiedarbībās agrīnā Saules sistēmas vēsturē; līdzīga virsmas albedo varētu būt nejauša saskanība.

Tieši novērojumi spektrālos diapazonos un precīzāku orbītu ilgtermiņa simulācijas turpināšana palīdzēs noskaidrot, kurš no scenārijiem ir ticamāks.

Nosaukums un klasifikācija

Halimēde, arī minēta kā Neptūns IX, nosaukta pēc vienas no Nereīdēm — piecdesmit Nereja un Dorisas meitām grieķu mitoloģijā. Pirms oficiālā nosaukuma paziņošanas 2007. gada 3. februārī (IAUC 8802) objekte tika dēvēts ar pagaidu apzīmējumu S/2002 N 1. Nosaukums atbilst Starptautiskās Astronomijas savienības praksei dot ārējiem planētas satelītiem mitoloģiskus vārdus saistībā ar planētas tradīciju.

Novērojumu nozīme un nākotnes pētījumi

Halimēdes pētījumi sniedz datus par Neptūna ārējo satelītu populāciju un par dinamikas procesiem, kas veidojušies Saules sistēmas agrīnajos posmos. Tā kā objekts ir tumšs un mazs, turpmākie novērojumi gan no zemes bāzes ar lieliem teleskopiem, gan potenciāli nākotnes kosmiskiem misijām var palīdzēt noteikt tās spektrālo sastāvu, rotāciju, precīzākas dimensijas un pierādīt vai noliegt ģenētisko saistību ar Nereīdu.