Hermipe jeb Jupiters XXX ir Jupitera mēness. To 2001. gadā atklāja Havaju Universitātes astronomu komanda Skota Šeparda (Scott S. Sheppard) vadībā, un tam tika dots apzīmējums S/2001 J 3. Atklāšana tika veikta ar zemes teleskopiem, un Hermipe ir viens no daudziem maziem, jaunatklātajiem Jupitera ārējiem mēnešiem.

Orbīta un dinamika

Hermipe riņķo ap Jupiteru ar lielu daļēji asi (vidējo attālumu) aptuveni 21 182 000 km un pabeidz vienu apriti ap planētu aptuveni 629,809 dienās. Tā orbīta raksturojas ar ievērojamu ekscentricitāti 0,2290 un lielu slīpumu — 151° pret ekliptiku (aptuveni 149° pret Jupitera ekvatoru).

  • Perijoss (tuvākā orbīta punkts): aptuveni ~16 331 000 km.
  • Apojoss (tālākais orbīta punkts): aptuveni ~26 033 000 km.
  • Orbīta kustība: retrogrāda (pretēji Jupitera rotācijas virzienam).

Fizikālās īpašības

Hermipe ir ļoti mazs mēness — tā diametrs ir aptuveni 4 km. Tādēļ tas nav sfērisks, bet gan nesfērisks (nekārtīgs) objekts. Tā virsmai, kā arī citiem Anankes grupas locekļiem, raksturīgs zems albedos (gaismas atstarošanas spējas), kas norāda uz tumšāku, akmeņainu/gružainu sastāvu, līdzīgu asteroīdiem. Nav pieejami detalizēti spektroskopiski dati vai tuvplāna attēli no kosmosa zondēm — Hermipe ir zināms galvenokārt no attālām teleskopiskām novērošanām.

Nosaukums un mitoloģija

IAU to nosauca 2003. gada augustā Dzeusa (Jupitera) mīļākās Hermipes vārdā. Nosaukums atbilst Starptautiskās Astronomijas Savienības praksei piešķirt Jupitera nelielajiem mēnešiem nosaukumus no grieķu un romiešu mitoloģijas; Hermipe mitoloģijā tiek minēta kā viena no Dzeusa mīļākajām figūrām.

Anankes grupa un izcelsme

Hermipe pieder Anankes grupai — retrogrādiem, nesfēriskiem Jupitera mēnešiem, kas riņķo ap planētu aptuveni starp 19 300 000 un 22 700 000 km attālumā, ar orbītu slīpumu apmēram 150°. Šīs grupas mēneši, iespējams, ir lielāka krustveida objekta (piemēram, sagūstīta asteroīda) fragmenti, kuri tika iegūti sadaloties pēc sadursmes vai gravitacionālas iedarbības agrīnajās Saules sistēmas fāzēs. Anankes grupas locekļiem parasti ir līdzīgi orbītālie raksturlielumi un tunzemas albedas, kas liecina par kopīgu izcelsmi.

Novērošana un pētījumi

Sakarā ar mazo izmēru un lielo attālumu, Hermipe ir ļoti vājš objekts un to var novērot tikai ar lieliem zemes teleskopiem. Līdz šim nav tiešu vizuālu vai fizisku datu no kosmiskajiem zondēm; lielākā daļa informācijas nāk no atkārtotiem astrometriskiem novērojumiem, kas precizē orbītu un nosaka grupas piederību. Nākotnē uzlaboti teleskopi un pētījumi var sniegt precīzākus datus par tās sastāvu, rotāciju un iespējamo izcelsmi.

Svarīgākie fakti (ātrai pārskatīšanai)

  • Vārds: Hermipe (Jupiters XXX, S/2001 J 3)
  • Atklājēji: Havaju Universitātes komanda, vadītā Skota Šeparda (2001)
  • Diametrs: aptuveni 4 km
  • Vidējais attālums no Jupitera: 21 182 000 km
  • Orbīta: retrogrāda; periods ~629,809 dienas
  • Ekscentricitāte: 0,2290; slīpums pret ekliptiku: 151°
  • Pieder: Anankes grupai