Hābla kosmiskais teleskops (HST): definīcija, vēsture un nozīme
Hābla kosmiskais teleskops (HST): definīcija, vēsture un nozīme — uzzini par HST atklājumiem, remontiem, tehnoloģiju un tā ietekmi uz mūsdienu astronomiju.
HST (Hubble Space Telescope) ir pirmais lielais optiskais kosmosa observatorijas teleskops. Tā atrašanās virs atmosfēras nozīmē, ka tas var redzēt debesis daudz skaidrāk nekā uz zemes esošs teleskops — atmosfēra izkliedē un izkropļo zvaigžņu gaismu, pirms tā sasniedz Zemi. Astronoma Edvīna Hābla vārdā nosauktais Hābla kosmosa teleskops var veikt novērojumus jebkurā diennakts laikā, taču tas nepārtraukti neredz vienu un to pašu vietu — orbīta un Zemes aizsegšana ierobežo redzamības logus. Galvenā spoguļa diametrs ir 94,5 collas (2,4 metri), kas ļauj teleskopam fotografēt ļoti tālas un vājgalaktiskas struktūras, kuras no Zemes būtu gandrīz neiespējami saskatīt.
Ražošana, orbīta un palaišana
Hāblu izstrādāja galvenokārt NASA sadarbībā ar EKA, apvienojot speciālistu komandas no vairākām valstīm. Teleskops tika palaists 1990. gada 24. aprīlī. Tas riņķo ap Zemi apmēram 540–600 km augstumā (augstums nedaudz mainās laika gaitā). Orbītā HST pārvietojas ar ātrumu aptuveni 7,5 km/s (vairāk nekā 27 000 km/h, apmēram 4,7 jūdzes sekundē), kas ir pietiekami, lai no Ziemeļamerikas austrumu krasta līdz rietumu krastam nonāktu aptuveni 10 minūšu laikā — šāds ātrums rada arī prasības novērojumu plānošanā un stabiliem instrumentiem.
Izmēri, instrumenti un labošanas misijas
Pats "Hubble" tehniski ir aptuveni liela skolas autobusa izmērā, bet pietiekami kompakts, lai ietilptu kosmosa kuģa kravas nodalījumā (kosmosa kuģa). Tā galvenais spogulis un optiskā sistēma nodrošina novērojumus ultravioletajā, redzamajā un tuvajā infrasarkanajā diapazonā. HST ir aprīkots ar vairākām galvenajām zinātniskajām iekārtām (piem., dažādu kameru un spektronometru komplekti), no kurām daļa tika uzinstalēta vai nomainītas servisa misiju laikā.
1993. gadā Hubble tika remontēts, lai novērstu attēla kvalitātes problēmu, kas radās no galvenā spoguļa polēšanas kļūdas (sferiskā aberācija). Šajā un vēlākajās servisa misijās uzstādīja korektīvo optiku un modernizēja instrumentus, kas ievērojami uzlaboja teleskopa veiktspēju. Kopumā HST apkalpošanas misijas ar cilvēku līdzdalību un tehniskām modifikācijām ļāva pagarināt tā darbības laiku un uzlabot novērojumu kvalitāti.
Zinātniskā nozīme
Hubble ir viens no nozīmīgākajiem astronomijas instrumentiem pēdējās daudzu desmitgažu laikā. Tā iegūtie dati ir mainījuši izpratni par Visuma struktūru un izcelsmi. Galvenie HST sasniegumi ietver:
- Hubble Deep Field un līdzīgi dziļie lauka attēli, kas atklāja tūkstošiem tālu galaktiku un deva ieskatu agrīnā Visuma evolūcijā;
- precīzāka Hūbera konstantes noteikšana, kas palīdzēja noskaidrot Visuma paplašināšanās ātrumu;
- sniegšana par galaktiku morfoloģiju, zvaigžņu veidošanās procesos un galaktiku saplūšanas vēsturi;
- pētījumi par eksoplanētu atmosfēru īpašībām, supernovu attālumu noteikšanu (kas saistījās ar tumšās enerģijas atklāšanas koncepciju) un daudzām citām tēmām;
- augstas izšķirtspējas attēli no Nebulu struktūrām, zvaigžņu dzimšanas reģioniem un citām detaļām, ko zemes teleskopi nespēj tik skaidri redzēt.
Darba ierobežojumi un nākotne
Lai gan HST ir ļoti jaudīgs, tam ir arī ierobežojumi: orbīta nozīmē, ka daļēji raugāmā laika logs katrā apgriešanā ir ierobežots (orbitālais periods ir aptuveni 90–96 minūtes), Zeme var aizsegt mērķus, pastāv starojuma reģioni (piem., South Atlantic Anomaly), un instrumenti laika gaitā nodilst. Tomēr servisa misijas un instrumentu nomaiņa ir pagarinājusi Hubble darbību — vairāk nekā 30 gadu ilga funkcionēšana nav retums.
HST turpina darboties kopā ar jaunākajiem teleskopiem — piemēram, James Webb — kas strādā citā (galvenokārt infrasarkanajā) spektrā. Abi teleskopi ir savstarpēji papildinoši: Hubble dod izcilu redzamās gaismas un ultravioletā spektra datu bāzi, kamēr Webb sniedz dziļākus infrasarkanos novērojumus.
Kopumā Hābla kosmiskais teleskops ir radījis fundamentālas pārmaiņas mūsu izpratnē par Visumu un joprojām sniedz svarīgus datus astronomijas pētījumiem visā pasaulē.

Kosmosa teleskops Hubble

Viens no slavenākajiem Hobla teleskopa uzņemtajiem attēliem: "Radīšanas pīlāri" Ērgļa miglumā.
Palaist
Teleskopu 1990. gadā palaida kosmosa kuģītī. Kad tas nonāca orbītā, viss šķita kārtībā. Taču teleskopam radās problēma, kas tika atklāta tikai tad, kad tas sāka uzņemt attēlus.
Problēmas
Kad HST uzņēma savus pirmos attēlus, astronomi bija priecīgi par tiem, taču tie nebija tik asi un skaidri, kā gaidīts. Teleskopi kosmosā var uzņemt labākus attēlus nekā teleskopi uz Zemes, taču kaut kādu iemeslu dēļ attēli nebija labāki par uz Zemes uzņemtajiem. Viņi atklāja problēmu ar teleskopa spoguli. Spogulis nebija pareizi izliekts. Tas bija nepareizs tikai par 2,2 mikroniem (1/50 papīra lapas biezuma). Tomēr ar to pietika, lai attēli būtu izplūduši. Daži teica, ka Hūbls ir tuvredzīgs.
Remonts
Drīz tika nosūtīts vēl viens kosmosa kuģītis, lai salabotu kosmosa teleskopu. Remonts nebija viegls. Astronautiem bija jāuzstāda daži mazi spoguļi, lai koriģētu gaismu no lielā spoguļa. Lielo spoguli joprojām varēja izmantot. Tas prasīja piecas dienas ilgas pastaigas kosmosā. Kad astronauts atvēra vienas no Hubble durvīm, lai uzstādītu jaunu kameru, durvis neaizvērās. Astronautiem nācās izdomāt radošu veidu, kā šo problēmu apiet. Galu galā Hubble tika salabots.
Piecas reizes ir veikti Hubeļa kosmiskā teleskopa remontdarbi un apkopes misijas, lai to uzturētu orbītā un padarītu vēl labāku, jo tehnoloģijas uzlabojās. Lai nosūtītu papildu reisus uz Hubble kosmisko teleskopu, lai veiktu galīgo remontu, kosmosa kuģošanas programma tika turpināta ilgāk, nekā bija plānots.
Sasniegumi
- 1994. gada sākumā Hūbls desmit dienas vēroja, domājams, tukšu kosmosa apgabalu. Tas atklāja, ka tur patiesībā ir daudz galaktiku, taču ļoti vāju un ļoti tālu. To nevarēja saskatīt neviens cits teleskops.
- 2004. gadā ar Hubble Ultradziļajā laukā tika apskatītas pirmās galaktikas vairākus miljardus gadu senā pagātnē.
- Tas palīdzēja noteikt Visuma vecumu - aptuveni 13,7 miljardi gadu. Pirms "Hubble" zinātnieki zināja tikai to, ka tā vecums ir no 10 līdz 20 miljardiem gadu.
- Tā pirmo reizi nofotografēja planētu ārpus mūsu Saules sistēmas un spēja noteikt, kāda veida atmosfēra varētu būt citām planētām.
.jpg)
Sombrero galaktika infrasarkanajā gaismā (Hobla kosmiskais teleskops un Spicera kosmiskais teleskops)
Nākotne
"Hubble" aizstās Džeimsa Vēba kosmosa teleskops, kas atradīsies vēl tālāk no Zemes. Šobrīd orbītā atrodas arī citi teleskopi, piemēram, Heršela kosmosa observatorija un Keplera kosmiskais aparāts, kas tika īpaši izveidots Zemei līdzīgu planētu meklēšanai ap citām zvaigznēm.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Hobla kosmosa teleskops?
A: Hābla kosmosa teleskops (HST) ir pirmais lielais optiskais kosmosa observatorijas teleskops. To izgatavoja NASA un ESA, sadarbojoties, un tas var novērot 24 stundas diennaktī.
J: Cik liels ir HST galvenais spogulis?
A: HST galvenais spogulis ir 94,5 collas (2,4 metri) diametrā.
J: Kas ļauj ar HST redzēt lietas no tālienes?
A: Tas, ka HST atrodas virs atmosfēras, nozīmē, ka tas var redzēt debesis skaidrāk nekā teleskops uz zemes, un tas ļauj novērot objektus, kurus no jebkuras citas vietas būtu gandrīz neiespējami saskatīt.
J: Kad "Hubble" tika palaists kosmosā?
A: Hubble tika palaists kosmosā 1990. gada 24. aprīlī.
J: Cik ātri pārvietojas Hubble zemajā Zemes orbītā?
A: Zemajā Zemes orbītā Hubble pārvietojas ar ātrumu 5 jūdzes (10 km) sekundē.
J: Kāds ir Hubble izmērs salīdzinājumā ar citiem objektiem?
A: Hubble izmērs ir salīdzināms ar liela skolas autobusa izmēru, taču joprojām ir pietiekami mazs, lai ietilptu kosmosa raķetes kravas nodalījumā.
J: Vai Hubble pēc palaišanas tika veikti kādi remontdarbi? A: Jā, remonts tika veikts 1993. gadā attēla kvalitātes problēmu dēļ.
Meklēt

