Orbitālā observatorija
Kosmosa observatorija ir jebkurš instruments (piemēram, teleskops), kas atrodas kosmosā un tiek izmantots attālu objektu novērošanai. Tajā var novērot un reģistrēt planētas, zvaigznes, galaktikas un citus kosmosa objektus. Šajā kategorijā neietilpst observatorijas kosmosā, kas ir vērstas pret Zemi, lai veiktu izlūkošanu, meteoroloģiju un cita veida informācijas vākšanu.
Visi kosmosa novērojumi no Zemes tiek filtrēti caur Zemes atmosfēru. Atmosfēra filtrē un izkropļo redzamo un reģistrēto.
Satelītu teleskopi atklāja Visumu cilvēka acīm. Zemes atmosfēras turbulence izpludina attēlus, ko uzņem ar uz zemes izvietotiem teleskopiem, un šo efektu dēvē par redzes efektu. Tieši šis efekts liek zvaigznēm "mirgot" debesīs. Rezultātā satelītteleskopu (piemēram, Hūbla kosmiskā teleskopa) redzamajā gaismā uzņemtie attēli ir daudz skaidrāki nekā Zemes teleskopu uzņemtie attēli, kaut arī Zemes teleskopi ir ļoti lieli.
Kosmosa astronomija ir ļoti svarīga frekvenču diapazoniem ārpus optiskā un radio diapazona. Piemēram, rentgenstaru astronomija ir gandrīz neiespējama, ja to veic no Zemes. Tā ir sasniegusi savu pašreizējo nozīmi astronomijā, pateicoties orbītā riņķojošiem rentgena staru teleskopiem. Arī infrasarkano un ultravioleto starojumu lielā mērā bloķē atmosfēra. Lielākā daļa kosmosa observatoriju atrodas zemā Zemes orbītā.
Kosmosa observatorijas un to viļņu garuma darba diapazoni.
Vēsture
1946. gadā amerikāņu teorētiskais astrofiziķis Līmans Spicers (Lyman Spitzer) bija pirmais, kurš ierosināja teleskopu kosmosā - desmit gadus pirms Padomju Savienība palaida pirmo satelītu Sputniku.
Spicers teica, ka liels teleskops kosmosā, virs Zemes atmosfēras, varētu redzēt labāk. Viņa pūliņu rezultātā tika izveidots pasaulē pirmais kosmosā bāzētais optiskais teleskops - Hubble Space Telescope, ko 1990. gada 20. aprīlī palaida kosmosa kuģisDiscovery (STS-31).
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir kosmosa observatorija?
A: Kosmosa observatorija ir jebkurš instruments kosmosā, ko izmanto attālu objektu, piemēram, planētu, zvaigžņu, galaktiku un citu kosmosa objektu, novērošanai.
Q: Kā Zemes atmosfēra ietekmē novērojumus no Zemes?
A: Atmosfēra filtrē un izkropļo to, kas tiek redzēts un reģistrēts, veicot novērojumus no Zemes. Šī ietekme izraisa zvaigžņu "mirgošanu" debesīs. Rezultātā satelītteleskopu uzņemtie attēli ir daudz skaidrāki nekā tie, ko uzņem ar zemes teleskopiem.
J: Kādus frekvenču diapazonus var novērot ar satelītteleskopiem?
A: Ar satelītteleskopiem var novērot frekvences ārpus optiskā un radio diapazona, piemēram, rentgena staru astronomiju, kas no Zemes ir gandrīz neiespējami. Arī infrasarkano un ultravioleto starojumu lielā mērā bloķē atmosfēra.
J: Kur atrodas lielākā daļa kosmosa observatoriju?
A: Lielākā daļa kosmosa observatoriju atrodas zemā Zemes orbītā.
J: Kāpēc uz zemes esošie teleskopi rada izplūdušus attēlus?
A: Zemes teleskopi rada neskaidrus attēlus Zemes atmosfēras turbulences dēļ, ko dēvē par redzes efektu.
J: Kā satelītteleskopu tehnoloģija ir ietekmējusi astronomiju?
A: Satelītu teleskopu tehnoloģija ir pavērusi Visumu cilvēka acīm un ļāvusi iegūt daudz skaidrākus attēlus nekā zemes teleskopu uzņemtie attēli, lai gan tie var būt ļoti lieli. Tā ir arī ļāvusi novērot frekvenču diapazonus ārpus optiskā un radio logiem, kas iepriekš bija nepieejami vai grūti novērojami no Zemes.
J: Kas liek zvaigznēm mirgot debesīs?
A: Zvaigznes mirgo debesīs, jo Zemes atmosfēras turbulence izpludina uz zemes uzstādīto teleskopu uzņemtos attēlus, un šo efektu dēvē par redzes efektu.
