Sputņika programma — 1957: Padomju Savienības pirmais satelīts orbītā

Sputņika programma — 1957: uzzini, kā Sputņiks 1 (4. oktobrī) atklāja kosmosa ēru, ietekmēja zinātni, izglītību un aizsāka kosmosa sacensības starp PSRS un ASV.

Sputnika programma bija Padomju Savienības kosmosa kuģu programma. Sputņiks 1, pirmais programmas satelīts, tika palaists 1957. gada 4. oktobrī. Tas bija pirmais cilvēka radītais satelīts, kas jebkad nokļuva orbītā.

Amerikas Savienotās Valstis bija ļoti pārsteigtas, kad Padomju Savienība kosmosā nosūtīja Sputniku 1. Tā negribēja atpalikt. Tāpēc tā sāka tērēt vairāk naudas zinātnei un izglītībai. Tad arī sākās kosmosa sacensības starp Padomju Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm.

Programmas mērķi un izstrāde

Sputņika programma tika izstrādāta galvenokārt kā demonstrācija Padomju Savienības tehnoloģiskajai spējai un kā loģiska balstlīnija balistisko raķešu — it īpaši R-7 (“Semyorka”) — attīstībai. Programmas galvenais konstruktors bija Sergejs Koroljovs, kurš vadīja raķešu un kosmisko aparatūras izstrādi. Programma izmantoja arī zinātniskos pētījumus, kas bija saistīti ar Starptautisko ģeofizikas gadu 1957–1958, kad starptautiska sabiedrība strādāja pie Zemes un kosmosa pētījumiem.

Tehniskie dati par Sputņiku 1 un citiem palaistiem satelītiem

• Sputņiks 1: masas aptuveni 83,6 kg, diametrs ~58 cm. Satelīts sūtīja radiopārraides divos frekvenču kanālos (apm. 20.005 un 40.002 MHz), kas ļāva radiosignālus klausīties visā pasaulē. Sputņika 1 orbīta perioda ilgums bija aptuveni 96 minūtes, un tas atmosfērā dega 1958. gada 4. janvārī.
• Sputņiks 2 (palaists 1957. gada 3. novembrī): tajā tika ierīkota pirmā dzīva būtnes — suni Laiku — sūtīšana orbitā. Sputņiks 2 bija daudz lielāks (aptuveni 508 kg) un tika palaists, lai izpētītu dzīvnieka reakciju uz kosmisko vidi; diemžēl Laika izdzīvošana nebija nodrošināta ilgtermiņā.
• Sputņiks 3 (palaists 1958. gada 15. maijā): zinātnisks pētījumu satelīts ar instrumentiem zemes magnētiskā lauka, jonosfēras un kosmiskā starojuma mērījumiem. Tas bija nozīmīgs soliņš kosmisko zinātņu attīstībā.

Ietekme un nozīme

Sputņika palaide atklāja kosmosa laikmetu un izraisīja globālas politiskas, militāras un izglītības reakcijas. Notika tā saucamais “Sputnika šoks” ASV sabiedrībā — bažas par tehnoloģisko pārspēku novedīja pie būtiskiem lēmumiem:

• ASV valdība palielināja finansējumu zinātnei un tehniskajai izglītībai, tostarp pieņemot National Defense Education Act 1958. gadā.
• 1958. gadā tika izveidota NASA (Nacionālā aeronautikas un kosmosa pārvalde), lai koordinētu Amerikas Savienoto Valstu kosmosa programmas un konkurētu ar PSRS panākumiem kosmosā.

Starptautiski Sputņika palaide aizsāka intensīvu satelītu un raķešu izstrādi visā pasaulē, uzlaboja radiosakaru un telemetry iespējas un veicināja padziļinātu Zemes atmosfēras un kosmiskā vides izpēti.

Mantojums

Sputņika programma palikusi kā simbols, kas atzīmē cilvēces pirmo soli ārpus Zemes atmosfēras. Tā iedvesmoja nākamās paaudzes inženierus, zinātniekus un astronautus, kā arī noteica politisko kursu attiecībā uz tehnoloģisko attīstību aukstā kara gados. Tehnoloģiskie risinājumi un pieredze, kas iegūta šajās pirmajās misijās, bija pamats gan civilajām, gan militārajām kosmosa programmām turpmākajos gados.

Meklēt pēc burta