Steks (datu struktūra)
Kaudze ir viena no svarīgākajām datu struktūrām datorzinātnē. Lai saprastu, kā darbojas kaudze, iedomājieties spēļu kāršu kasti, kas ir novietota uz leju. Mēs varam viegli piekļūt tikai tai kartei, kas atrodas virsū. Ja vēlamies apskatīt augšējo karti, varam darīt divas lietas: varam uz to paskatīties, bet atstāt to uz kaudzes, vai arī varam to noņemt. Kad mēs atvāžam augšējo objektu, mēs to noņemam no kaudzes. Ja mēs vēlamies kaudzes augšpusē pievienot vēl vienu karti, mēs to izstumjam.
Šādu kaudzi sauc par LIFO (last-in-first-out) kolekciju. Tas nozīmē, ka pēdējā pievienotā (ievietotā) lieta ir pirmā, kas tiek izņemta (izņemta). Ja pēdējā kārts, ko mēs pievienojām mūsu kāršu kaudzei, bija dūzis, tad pirmā kārts, ko mēs no tās izvilkām, ir tas pats dūzis.
Divas darbības ar kaudzi: push un pop.
Vēsture
Pirmo reizi šo skursteni 1955. gadā ierosināja un 1957. gadā patentēja vācietis Frīdrihs L. Bauers. Aptuveni tajā pašā laikā to pašu koncepciju neatkarīgi izstrādāja austrālietis Čārlzs Leonards Hamblins.
Citas darbības
Mūsdienu datoru valodās kaudze parasti tiek realizēta ar vairāk operācijām nekā tikai "push" un "pop". Dažās implementācijās ir funkcija, kas atgriež kaudzes pašreizējo garumu. Vēl viena tipiska palīgoperācija ir "top" (pazīstama arī kā "peek"), kas var atgriezt pašreizējo kaudzes augšējo elementu, to neizņemot. Vēl viena izplatīta operācija ir "dup", kas izveido kaudzes augšā esošā elementa kopiju.
Saistītās lapas
- Kraušanas mašīna
