Uzraudzība un noklausīšanās: definīcija, metodes, piemēri

Uzraudzība nozīmē kādu vai kaut ko novērot. Tā var būt slepena, un tiek izmantotas daudzas metodes, tostarp telefona sarunu noklausīšanās, lai noklausītos personas zvanus, un elektroniskas noklausīšanās ierīces - klausīšanās ierīces - ievietošana telpā. Uzraudzība var būt īstenota gan ar vienkāršām fiziskām metodēm (piem., novērotāju klātbūtne uz ielas), gan ar modernām tehnoloģijām, kas vāc datus attālināti.

Valdības un militārie spēki ir uzbūvējuši lielas iekārtas, kas paredzētas, lai noklausītos citu valdību un militāro grupu sakarus. Piemēram, ASV ir liela bāze Pine Gap netālu no Alise Springsas, Austrālijā, kas klausās sakaru signālus no visas pasaules. Šāda mēroga signālu izlūkošana (SIGINT) ļauj valstīm iegūt informāciju par militāriem, politiskiem un ekonomiskiem notikumiem, taču tai ir arī starptautiskas drošības un ētiskas sekas.

Arī noklausīšanās ir novērošana, taču bieži vien tā notiek bez lielas plānošanas. Tā nozīmē noklausīties lietas, kuras nav paredzēts dzirdēt. Tā ir apzināta rīcība, nevis vienkārši noklausīšanās. Noklausīšanās var būt privāta (piem., personas spiegošana) vai organizēta (piem., drošības iestāžu sarunas uzraudzība ar tiesneša atļauju).

Metodes un tehnoloģijas

Uzraudzības metodes ir daudzveidīgas. Dažas izplatītākās:

• Telefonu un interneta noklausīšana — tieša sarunu ierakstīšana vai datu plūsmas pārtveršana (tāpat metadata analīze).
• Klausīšanās ierīces un spiegu tehnika — mikrofonu un ierakstīšanas ierīču novietošana telpās.
• IMSI catcherʼi (piem., "Stingray") — mobilā tīkla bāzes staciju imitatori, kas piesaista tuvumā esošos telefonus un ļauj vākt datus.
• Video novērošana (CCTV) un sejas atpazīšana — publiskās vietās uzstādīti kameras un ar tām saistītie algoritmi.
• Spiegu programmatūra (malware) — ļaunprātīgas lietotnes vai programmas, kas piekļūst mikrofonam, kamerai, saitēm vai failiem.
• Interneta trafika analīze un lielo datu rīki — sociālo tīklu monitorings, metadatu vākšana un uzvedības profili.
• Satelītu izlūkošana un radio signālu pārtveršana — starptautiska mēroga telekomunikāciju uzraudzība un signālu analīze.

Piemēri un konteksti

• Valstis vāc izlūkdatus nacionālās drošības un pretterorisma nolūkos — tas var ietvert gan vietējo iedzīvotāju uzraudzību, gan starptautisku sakaru pārtveršanu.
• Uzņēmumi izmanto uzraudzību, lai nodrošinātu drošību, novērstu krāpšanu vai analizētu klientu uzvedību (piem., veikalu novērošanas kameras).
• Privātpersonas var noklausīties citas personas privātu sarunu izspiegošanai, izspēles nolūkos vai attiecību konfliktos — tas ir nelikumīgi daudzos gadījumos.
• Publiski zināmi gadījumi (piem., atklājumi par plašāku telekomunikāciju datu vākšanu) demonstrē, cik lielas sekas uzraudzības programmas var radīt sabiedrības privātumam un uzticamībai.

Juridiskie un ētiskie aspekti

Uzraudzība skar cilvēktiesības un privātumu. Daudzās valstīs, tostarp ES dalībvalstīs, pastāv regulas un standarti, kas ierobežo, kā un kad drīkst vākt datus par cilvēkiem. Svarīgi aspekti:

• Tiesiska pamatojuma nepieciešamība — valsts iestādēm parasti nepieciešama tiesiskā atļauja (piem., tiesas rīkojums), lai veiktu noklausīšanos.
• Pamatotības un proporcionāluma princips — uzraudzībai jābūt samērīgai attiecībā pret mērķi (drošība vs. privātums).
• Nodokļu un uzraudzības institūcijas — nepieciešama neatkarīga pārraudzība, lai novērstu ļaunprātīgu izmantošanu.
• Eiropas regulas — piemēram, ES Vispārīgā datu aizsardzības regula (GDPR) nosaka noteikumus par personas datu apstrādi, savukārt Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECHR) vērtē, vai valsts praksē nav pārkāpts tiesību uz privātumu princips.

Kā aizsargāt savu privātumu

Ir līdzekļi, kā samazināt risku, ka jūsu sarunas vai dati tiks noklausīti:

• Šifrēšana — izmantojiet šifrētus ziņojumapmaiņas rīkus (piem., Signal) un pilna diska šifrēšanu ierīcēs.
• Programmatūras atjauninājumi — regulāri atjauniniet operētājsistēmu un lietotnes, lai novērstu drošības caurumus.
• Veselais saprāts attiecībā uz piekļuvi — neinstalējiet aizdomīgas lietotnes, neklikšķiniet uz nezināmām saitēm.
• Vairojiet fizisko drošību — izslēdziet mikrofonu/kameru, kad tās nav nepieciešamas, vai izmantojiet aizsegus kamerai.
• Vairākas drošības slāņi — VPN izmantošana, uzticamu paroļu un divfaktoru autentifikācijas ieviešana.

Secinājums

Uzraudzība un noklausīšanās var būt gan likumīgs instruments drošības nodrošināšanai, gan līdzeklis privātuma pārkāpšanai, ja tiek izmantota bez pienācīga tiesiska pamata vai uzraudzības. Sapratne par metodēm, tiesiskajiem rāmjiem un praktiskām aizsardzības iespējām palīdz cilvēkiem un organizācijām labāk aizsargāt savas tiesības un datus.

Uzraudzības metodes

Daudzi cilvēki iesaistās novērošanā daudzos nolūkos. Šis mērķis var būt noziegumu novēršana, brīdināšana par uzbrukumiem vai vispārēja informācijas vākšana politiskiem mērķiem. Novērošanas rezultātus dažkārt sauc par "izlūkdatiem". Uzraudzība vāc informāciju policijai, izlūkošanas aģentūrām, militārajiem plānotājiem vai komercfirmām.

Tas var ietvert novērošanu no attāluma, izmantojot elektroniskas iekārtas (piemēram, videonovērošanas kameras), vai elektroniski pārraidītas informācijas (piemēram, interneta datu plūsmas vai tālruņa zvanu) pārtveršanu.

Uzraudzība var ietvert vienkāršas, salīdzinoši zema tehnoloģiskā līmeņa metodes, piemēram, novērošanas torņus, cilvēku izlūkdienestus un pasta pārtveršanu. No otras puses, globālo novērošanu ikdienā veic ar satelīta kameru palīdzību. Šādus satelītus sauc par "izlūkošanas satelītiem" vai spiegošanas satelītiem.

Vārds "novērošana" cēlies no franču valodas frāzes "novērot" ("sur" nozīmē "no augšas", bet "veiller" - "vērot").

Otrā pasaules kara aerofoto, kurā redzams V2 raķešu izmēģinājumu stends Peeneminundē.


Padomju kravas automašīnu konvojs ar atombumbas raķetēm netālu no San Krištobalas, Kubā, 1962. gada 14. oktobrī (uzņemts no U-2).

Meklēt pēc burta