Krievu valoda (krievu: русский язык, transliterācija: russkiy yaz'ik) ir Krievijas galvenā valoda. Tajā runā arī daudzi cilvēki citās bijušās Padomju Savienības daļās, piemēram, Ukrainā, Baltkrievijā, Kazahstānā, Uzbekistānā, Tadžikistānā, Kirgizstānā, Moldovā, Latvijā, Lietuvā, Turkmenistānā un Igaunijā. Krievu valodu izmanto gan kā dzimto valodu, gan kā otro valodu; kopējais runātāju skaits pasaulē tiek lēsts ap 250–260 miljoniem, ja skaita gan pirmās, gan otrās valodas lietotājus. Tā ir svarīga saziņas un kultūras valoda lielā daļā Eirāzijas.

Valodnieciskā piederība un vēsture

Krievu valoda pieder pie indoeiropiešu valodu saimes un ir daļa no slāvu valodu grupas — konkrēti no austrumslāvu valodām. Kopā ar ukraiņu un baltkrievu tā veido austrumslāvu apakšgrupu. Krievu valodas attīstībā būtisku lomu spēlēja senkrievu (veckrievu) valoda un baznīcas slāvu (church slavonic) ietekme, vēlāk arī sakari ar grieķu, vācu, franču un citām valodām.

Rakstība un pravopisiskās reformas: modernais krievu rakstības variants izveidojies gadsimtu garumā. Peteris Lielais 18. gadsimtā ieviesa civilskriptu, bet nozīmīgākā pareizrakstības reforma notika 1918. gadā, kad tika likvidētas vairākas vēsturiskās raizes (piem., burti ѣ, і, ѳ). Mūsdienu krievu ortogrāfija ir standartizēta, taču pastāv arī variācijas un jaunas reformas debates.

Rakstība — kirilicas alfabēts

Krievu rakstībā neizmanto latīņu alfabētu, kā tas ir angļu valodā un rietumslāvu valodās. Tā izmanto kirilicas alfabētu, kura burti, tāpat kā latīņu alfabēta burti, ir aizgūti no grieķu alfabēta, taču atšķiras no tiem. Mūsdienu krievu alfabētā ir 33 burtu — tie iekļauj gan patskanus, gan līdzskaņus, un īpašu vietu aizņem mīkstinājuma zīmes (ь) un cietinājuma zīme (ъ). Arī pārējās austrumslāvu valodas un dažas dienvidslāvu valodas izmanto kirilicas alfabētu.

Transliterācija: krievu valodas teksta pārrakstīšanai latīņu burtiem pastāv vairāki sistēmas (piem., ISO, BGN/PCGN, akadēmiskā sistēma). Transliterācija tiek izmantota kartogrāfijā, oficiālos dokumentos un interneta vidē.

Gramatika un fonoloģija — īss ieskats

Krievu valoda ir morfoloģiski bagāta: tai ir trīs dzimtes (vīriešu, sieviešu, neitrāla), divi skaitļi (vienskaitlis un daudzskaitlis) un seši locījumi (nominatīvs, ģenitīvs, datīvs, akuzatīvs, instrumentālis un lokatīvs/ prievārda forma). Vēl viena izteiksmīga iezīme ir verbālā aspekta sistēma (perfektīvs un imperfektīvs), kas nosaka darbības pabeigtību vai nepabeigtību.

Fonoloģiski krievu valodai raksturīga līdzskaņu mīkstināšana (palatalizācija), kurai ir nozīme nozīmju atšķirībai (piem., hard vs. soft consonants), un patskaņu samazināšanās nespiediena zilbēs. Tieši šīs īpašības padara izrunu par vienu no izaicinošākajām prasmēm ārzemju studentiem.

Dialekti un standarts

Krievu valodā pastāv vairāki dialektu reģioni; galvenokārt tos iedala ziemeļu, dienvidu un centru (kūrorta) grupās. Mūsdienu literārā (standarta) krievu valoda balstās uz Maskavas dialektu un literārajām tradīcijām, kas nostiprinājās 19. un 20. gadsimtā.

Oficiālais statuss un lietojums

Krievu valoda ir Krievijas, Baltkrievijas, Kazahstānas, Kirgizstānas un Uzbekistānas oficiālā valoda. Tā ir viena no sešām Apvienoto Nāciju Organizācijas oficiālajām valodām, kā arī angļu, spāņu, franču, arābu un ķīniešu valoda. Turklāt krievu valoda bieži tiek lietota kā starptautiska saziņas valoda reģionālā līmenī postsovjetiskajās valstīs, zinātnē, literatūrā, plašsaziņas līdzekļos un interneta resursos.

Eiropā, īpaši Baltijas valstīs un Austrumeiropā, krievu valoda ir nozīmīga minoritāšu valoda un plaši pieejama izglītībā un medijos. Daudzviet tā tiek mācīta kā svešvaloda un kalpo kā praktisks saziņas līdzeklis starp dažādu tautību iedzīvotājiem.

Kultūra, literatūra un zinātne

Krievu literatūrā ir pasaules mēroga klasiķi — Aleksandrs Puškins, L.N. Tolstojs, F.M. Dostojevskis, A. Čehovs un citi — kuru darbi būtiski ietekmējuši gan krievu, gan pasaules kultūru. Krievu valoda arī ir daudzu zinātnisku un tehnisku publikāciju valoda, īpaši 20. gadsimta vidū un vēlāk.

Mūsdienu lietojums un mācīšanās

Krievu valoda ir plaši pārstāvta interneta saturā, televīzijā un radio, kā arī lietota emigrantu kopienās visā pasaulē. To mācās gan valsts programmās, gan privātās valodu skolās. Krievu valodas apguve var būt izaicinājums cilvēkiem no valodām ar mazāku morfoloģisko lokanību, bet tās zināšanas dod piekļuvi bagātīgai kultūras un informācijas telpai.

Īsi fakti

  • Runātāju skaits: ap 250–260 miljoni (pirmā un otrā valoda kopā).
  • Alfabēts: kirilica, mūsdienās 33 burti.
  • Galvenā iezīme: bagāta fleksija, verbālais aspekts, mīkstināšana fonoloģijā.
  • Starptautiska lietojamība: viena no ANO oficiālajām valodām un plaši izmantota reģionālā saziņā postsovjetiskajā telpā.