Krievu valoda
Krievu valoda (krievu: русский язык, transliterācija: russkiy yaz'ik) ir Krievijas galvenā valoda. Tajā runā arī daudzi cilvēki citās bijušās Padomju Savienības daļās, piemēram, Ukrainā, Baltkrievijā, Kazahstānā, Uzbekistānā, Tadžikistānā, Kirgizstānā, Moldovā, Latvijā, Lietuvā, Turkmenistānā un Igaunijā.
Krievu valoda, tāpat kā citas slāvu valodas, ir indoeiropiešu valodas. Krievu valoda ir viena no trim galvenajām austrumslāvu valodām; pārējās ir ukraiņu un baltkrievu valodas. Krievu valodā runā vairāk cilvēku nekā jebkurā citā slāvu valodā.
Krievu rakstībā neizmanto latīņu alfabētu, kā tas ir angļu valodā un rietumslāvu valodās. Tā izmanto kirilicas alfabētu, kura burti, tāpat kā latīņu alfabēta burti, ir aizgūti no grieķu alfabēta, taču atšķiras no tiem. Arī pārējās austrumslāvu valodas un dažas dienvidslāvu valodas izmanto kirilicas alfabētu.
Krievu valoda ir Krievijas, Baltkrievijas, Kazahstānas, Kirgizstānas un Uzbekistānas oficiālā valoda. Tā ir viena no sešām Apvienoto Nāciju Organizācijas oficiālajām valodām, kā arī angļu, spāņu, franču, arābu un ķīniešu valoda.
Standarta krievu valoda
Standarta krievu valodu sauc arī par mūsdienu literāro krievu valodu (Современный русский литературный язык). Tā pirmo reizi parādījās 18. gadsimta sākumā. Pēteris I tolaik strādāja pie tā, lai padarītu valsti modernāku. Standarta krievu valoda izauga no krievu valodas dialekta, kurā runāja Maskavas un tās apkārtnes iedzīvotāji. Savā ziņā standarta krievu valoda bija līdzīga arī krievu valodai, ko lietoja valsts iestādēs iepriekšējos gadsimtos.
Mihails Lomonosovs 1755. gadā uzrakstīja pirmo krievu valodas gramatikas grāmatu. Krievijas Zinātņu akadēmija 1783. gadā publicēja pirmo pilno krievu valodas vārdnīcu. Krievu valodas gramatika, vārdu krājums un izruna nostiprinājās un tika standartizēta 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta laikā. Tas bija krievu literatūras "zelta laikmets", kas kļuva slavens visā pasaulē.
Visā Krievijā sāka lietot krievu valodu kā literatūras, izglītības un oficiālās saziņas valodu. Līdz pat 20. gadsimtam literāro valodu lietoja tikai augstāko slāņu pārstāvji un pilsētu iedzīvotāji. Krievi laukos turpināja runāt savos vietējos dialektos. 20. gadsimtā visiem bērniem bija jāapmeklē skola. Daudziem cilvēkiem bija radioaparāti un televizori, kas palīdzēja izplatīt standarta krievu valodu. 20. gadsimta vidū krievu dialektos lielākoties izzuda. Tos gandrīz pilnībā aizstāja standarta krievu valoda.
Nosaukumi
Krievu valodā cilvēka vārdam ir trīs daļas: vārds, otrais vārds un uzvārds.
Vecāki izvēlas bērna vārdu. Daži izplatītākie krievu vārdi zēniem ir Ivans, Vladimirs, Mihails un Nikolajs. Daži izplatīti krievu vārdi meitenēm ir Anna, Anastasija, Svetlana un Jekaterina.
Otrais vārds ir patronīms (krievu: otčestvo), kas cēlies no tēva vārda. Piemēram, zēnam, kura tēvs ir Ivans, patronīms ir Ivanovičs. Ja zēna tēvs ir Nikolajs, viņa patronīms ir Nikolajevičs. Ja meitenes tēvs ir Ivans, viņas patronīms ir Ivanovna. Ja viņas tēvs ir Nikolajs, viņas tēvavārds ir Nikolaevna. Zēna patronīms beidzas ar -ovich vai -evich. Meitenes patronīms beidzas ar -ovna vai -evna.
Zēniem ir tāds pats uzvārds kā viņu tēviem. Meitenes lieto tēva uzvārdu, bet vārda beigās pievieno -a. Vīrietim, kura uzvārds ir Romanovs, būtu dēls ar uzvārdu Romanovs un meita ar uzvārdu Romanova.
Ja vīrieša vārds ir Nikolajs Aleksandrovičs Romanovs un viņam ir dēls Aleksejs un meita Anastasija, dēla pilnais vārds ir Aleksejs Nikolajevičs Romanovs, bet meitas pilnais vārds ir Anastasija Nikolajevna Romanova.
Krievijā ir arī daudz cilvēku, kuru uzvārdi nav krievu valodā. Dažiem uzvārdiem ir tikai viena forma, tāpēc tie ir vienādi gan dēliem, gan meitām. Daži piemēri ir Gluško (ukraiņu uzvārds), Rubinšteins (vācu/žīdu uzvārds) vai Ševardnadze (gruzīnu uzvārds).
Gramatika
Lieta
Tāpat kā latīņu, grieķu un vācu valodā, arī krievu valodā ir lietvārdu sistēma. Krievu valodā tā attiecas uz lietvārdiem, vietniekvārdiem, īpašības vārdiem, skaitļa vārdiem un divdabjiem ar vārdu galotnēm (skaņām/ burtiem, kas pievienoti vārdu galotnēm), kas norāda vārdu gramatiskās lomas teikumā. Tā kā gramatiskās lomas norāda galotnes, vārdu secība angļu valodā ir brīvāka nekā angļu valodā. Krievu valodā ir sešas galotnes.
Vārdnīcā norādītais nominatīvs ir lietots teikuma priekšmeta formā. Ģenitīvais nenoteiksmes veids bieži norāda uz piederību. Akuzatīvs lietvārds tiek lietots tiešajam objektam, datīvs - netiešajam objektam. Instrumentāļa pāri lietvārdu lieto instrumentālim vai instrumentam, ar kuru kaut kas tiek darīts. Priekšēkļa pāri tiek lietots pēc noteiktiem prievārdiem, piemēram, "in" un "on", bet pēc citiem prievārdiem var būt jālieto citi pāri. Katram padzīvojumam ir arī citi lietojumi, kas nav uzskaitīti.
Dzimums un skaits
Krievu valodā lietvārdiem ir viens no trim dzimumiem: vīriešu, sieviešu vai bezdzimtes. Vīrišķā dzimuma lietvārdi parasti beidzas ar līdzskaņiem, vidējā dzimtā dzimuma lietvārdi parasti beidzas ar -o vai -e, bet sieviešu dzimtes lietvārdi parasti beidzas ar -a vai -я. Daudzskaitļa vārdi darbojas līdzīgi kā ceturtais dzimums, jo dzimte nemaina daudzskaitļa vārdus.
Pielādzības vārdi
Krievu valodā īpašības vārdam ir jāsakrīt ar vārdu, kuru tas apzīmē, dzimtes un skaitļa ziņā. Nominācijā īpašības vārdi, kas apraksta vārdus sieviešu dzimtē, parasti beidzas ar -яя vai -яя. Vīriešu dzimtes vārdus raksturojošie īpašības vārdi parasti beidzas ar -ый, -ий vai -ой. Vietniekvārdi, kas apraksta vārdus dzimtā nozīmē, parasti beidzas ar -ое vai -ее. Vārdi daudzskaitļa formā parasti beidzas ar -ые vai -ие. Galotnes mainās atkarībā no lietvārdu pādiem.
Jautājumi un atbildes
Kāda ir krievu valoda?
A: Krievu valoda ir slāvu valoda.
J: Kur to galvenokārt lieto?
A: Tā ir galvenā valoda, kurā runā Krievijā, kā arī daudzi cilvēki citās bijušās Padomju Savienības daļās, piemēram, Ukrainā, Baltkrievijā, Kazahstānā, Uzbekistānā, Tadžikistānā, Kirgizstānā, Moldovā, Latvijā, Lietuvā, Turkmenistānā un Igaunijā.
Vai krievu valoda ir indoeiropiešu valoda?
A: Jā, krievu valoda ir indoeiropiešu valoda.
J: Vai bez krievu valodas ir vēl citas austrumslāvu valodas?
A: Jā, divas citas austrumslāvu valodas ir ukraiņu un baltkrievu valoda.
J: Kādu alfabētu lieto krievu valodā?
A: Rakstītajā krievu valodā lielākoties izmanto kirilicas alfabētu; tomēr daži cilvēki mācās rakstīt ar latīņu alfabēta burtiem. Arī citās austrumslāvu valodās un dažās dienvidslāvu valodās izmanto kirilicas alfabētu.
J: Kurās valstīs krievu valoda ir oficiālā valoda?
A:Krievu valoda ir oficiālā valoda Krievijā, Baltkrievijā, Kazahstānā, Kirgizstānā un Uzbekistānā.
J: Vai tā ir viena no sešām Apvienoto Nāciju Organizācijas oficiālajām valodām?
A:Jā, tā ir viena no sešām Apvienoto Nāciju Organizācijas oficiālajām valodām kopā ar angļu valodu, spāņu valodu, franču valodu, arābu valodu un ķīniešu valodu.
