Moldova — pārskats: vēsture, ģeogrāfija, valoda un ekonomika

Moldova — padziļināts pārskats par vēsturi, ģeogrāfiju, rumāņu valodu, Kišiņevu un ekonomiku: algas, ES asociācija un mūsdienu izaicinājumi.

Koordinātas: 47°N 29°E / 47°N 29°E / 47; 29

Moldova ir Austrumeiropas valsts. Tās pilnais nosaukums ir Moldovas Republika (rumāņu valoda: (Rumāņu: Republica Moldova, klausīties). Agrāk valsti latviski bieži sauca par Moldāviju.

Moldovā oficiālā valoda ir rumāņu valoda. Moldovas galvaspilsēta ir Kišiņeva.

Ģeogrāfija un klimats

Moldova ir salīdzinoši neliela iekšzemes valsts, kas atrodas starp Rumāniju rietumos un Ukrainu austrumos. Valsts teritorija lielākoties veido viļņaina stepju un auglīgas lauksaimniecības zemes. Nozīmīgākās upes ir Prut, kas atdala Moldovu no Rumānijas, un Dņestra, kas plūst cauri valsts austrumu daļai. Klimats ir mēreni kontinentāls — siltas vasaras un salnas ziemas ar mēreniem nokrišņiem.

Vēsture (īsā pārskatā)

Moldovas teritorijā vēsturiski pastāvēja Moldovas kņaziste, kas vēlāk nonāca Osmaņu turcijas suverenitātes ietekmē. 1812. gadā Krievijas impērija ieņēma gandrīz pusi Moldovas kņazistes un šo teritoriju nosauca par Besarābiju. 20. gadsimta sākumā, pēc Pirmā pasaules kara, daļa teritorijas iekļāvās Rumānijas Karalistes sastāvā (1918.–1940. un 1941.–1944. g.). Pēc Otrā pasaules kara šī teritorija kļuva par Padomju Sociālistisko Republiku, un pēc Padomju Savienības sabrukuma 1991. gadā Moldova pasludināja neatkarību.

1990. gados Moldovā izcēlās bruņots konflikts Transnistrijas (Dņestras) reģionā, kas faktiski palika ārpus Kijevas kontrolētās administrācijas un kuram joprojām ir separātisks statuss ar krievu atbalstu. Konflikts ir atrisināts tikai daļēji — tas ir tā dēvētais "iesaldētais konflikts".

Politika un administrācija

Moldova ir parlamentāra republika ar prezidentu, kuru izvēlas Saeimas (parlamenta) vai tiešas vēlēšanas atkarībā no konstitucionālajām izmaiņām, un valdību, kuru vada premjerministrs. Valsts administratīvi iedalīta rajonos, pilsētās un divos autonoma līmeņa teritoriju veidos: Gagauzija (ar īpašu pašpārvaldes statusu dienvidu daļā) un faktiski neatkarīgā Transnistrija austrumos.

Valoda, etniskā sastāva un kultūra

Oficiālā valoda ir rumāņu valoda (rumāņu valoda), ko valsts dokumentos bieži sauc arī par "moldāvu" vēsturiskajos un politiskajos kontekstos; 2013. gada Konstitucionālā tiesa nostiprināja, ka konstitucionālajā tekstā minētā valoda ir rumāņu. Galvenā reliģija ir Austrumu pareizticība, kas ietekmē arī tautas kultūru un svētkus.

Moldovas kultūra ir bagāta ar folkloru, mūziku, deju tradīcijām un vīndaru vēsturi — valsts ir pazīstama ar savu raženo vīna industriju un vīnkopības tradīcijām. Etniskās minoritātes ietver ukraiņus, krievus un gagauzus, kuriem Moldovā ir īpašas tiesības un reģionālā autonomija.

Ekonomika

Moldovas ekonomika lielā mērā balstās uz lauksaimniecību, pārtikas pārstrādi un vīna ražošanu. Valsts ir viena no nabadzīgākajām Eiropā — vidējā mēneša alga ilgstoši bijusi zema — apmēram 243 ASV dolāri (rādītāji var atšķirties atkarībā no avotiem un laika). Būtisku daļu iedzīvotāju ienākumu veido ārvalstīs strādājošo viesstrādnieku pārskaitījumi (remitances).

Ekonomikai raksturīga arī atkarība no enerģijas importa un nepieciešamība pēc investīcijām infrastruktūrā. Pēdējos gados Moldovas vadība centusies īstenot reformas, piesaistīt ārvalstu investīcijas un stiprināt sadarbību ar Eiropas Savienību, vienlaikus risinot iekšpolitiskas problēmas un korupcijas mazināšanu.

Transnistrija

Transnistrija (Dņestras kreisajā krastā) ir de facto separatists reģions, kas pasludināja neatkarību no Moldovas pēc 1992. gada konflikta. Tas nav starptautiski atzīts. Pie reģiona stabilitātes un drošības jautājumiem saistībā ar Krievijas klātbūtni joprojām ir būtiska nozīme Moldovas ārpolitikai un drošības politikai.

Eiropas integrācija un starptautiskās attiecības

Moldova ir uzsākusi tuvāku sadarbību ar Eiropas Savienību — tai ir parakstīta Asociācijas līguma un DCFTA (dziļa un visaptveroša brīvā tirdzniecības zona) pamatā balstīta sadarbība, un 2022. gadā Moldova saņēma Eiropas Savienības kandidātvalsts statusu. Eiropas integrācija ir viens no valsts galvenajiem politiskajiem mērķiem, taču tās virzību ietekmē iekšpolitiskie izaicinājumi, ekonomiskā situācija un drošības jautājumi reģionā.

Demogrāfija un sabiedrība

Moldovas iedzīvotāju skaits laika gaitā samazinājies galvenokārt emigrācijas un zemas dzimstības dēļ — iedzīvotāju skaits mūsdienās ir aptuveni 2,6 miljoni (aptuveni rādītājs). Lielākā daļa iedzīvotāju dzīvo lauku teritorijās un mazajās pilsētās; migrācija uz ārzemēm (piem., Eiropas Savienību un Krieviju) ir būtisks sociālekonomisks fenomens.

Transporta un komunikāciju infrastruktūra

Moldovā ir attīstīta ceļu tīkls, dzelzceļa savienojumi ar kaimiņvalstīm, kā arī starptautiskais lidostu centrs Kišiņevā. Infrastruktūras modernizācija ir viens no prioritārajiem uzdevumiem, lai uzlabotu pieejamību un veicinātu ekonomisko attīstību.

Praktiski fakti

• Galvaspilsēta: Kišiņeva.
• Valoda: rumāņu valoda (oficiālā).
• Valūta: Moldovas lejs (MDL).
• Ekonomika: dominē lauksaimniecība, pārtikas pārstrāde un vīndaris; zema vidējā alga un liela ārējās emigrācijas ietekme.
• Starptautiskais statuss: neatkarīga valsts kopš 1991. gada; ciešāka sadarbība ar Eiropas Savienību un kandidātvalsts statuss ES integrācijai.

Moldova ir valsts ar bagātām kultūras tradīcijām un lauksaimniecības potenciālu, taču tā seko sarežģītam reformu ceļam, lai uzlabotu dzīves līmeni, nostiprinātu valsts institūcijas un risinātu drošības izaicinājumus — īpaši saistībā ar Transnistriju un reģionālo ģeopolitisko situāciju.

Jautājumi un atbildes

J: Kāds ir pilns Moldovas nosaukums?

J: Kādā valodā runā Moldovā?

J: Kāda ir Moldovas galvaspilsēta?

J: Kad Moldova kļuva neatkarīga no Padomju Savienības?

J: Kāda ir vidējā mēnešalga/alga Moldovā?

Vai Moldovas iedzīvotājiem ir iespēja nākotnē pievienoties Eiropas Savienībai?

Meklēt pēc burta