Kišiņeva — Moldovas galvaspilsēta, vēsture un galvenie fakti
Kišiņeva (IPA /ki.ʃi.'nəu/) ir Moldovas galvaspilsēta, valsts lielākā un ekonomiski nozīmīgākā pilsēta. Tā atrodas valsts centrālajā daļā, pie Bīčas upes, un kalpo kā politikas, kultūras, izglītības un transporta centrs.
Pārskats un nozīme
Kišiņeva ir Moldova galvenā pilsēta gan administratīvi, gan tautsaimniecības ziņā. Tajā koncentrēta lielākā daļa valsts rūpniecības, finanšu iestāžu, augstskolu un valsts institūciju. Pilsēta ir starptautisko sakaru centrs ar starptautisko lidostu un dzelzceļa savienojumiem uz kaimiņvalstīm.
Vēsture
Kišiņeva pirmo reizi minēta dokumentos 1436. gadā. Ilgu laiku tā bija daļa no Moldāvijas prinča valsts, 1812. gadā nonāca Krievijas impērijas sastāvā, 1918.–1940. gadā — Rumānijas teritorijā, bet pēc Otrā pasaules kara kļuva par Moldāvijas Padomju Sociālistisko Republiku sastāvdaļu. Pēc Padomju Savienības sabrukuma 1991. gadā Kišiņeva palika par neatkarīgās Moldovas galvaspilsētu. Pilsēta ir piedzīvojusi gan strauju attīstību, gan kara un politisku pārmaiņu sekas, kas atstājušas ietekmi uz tās arhitektūru un iedzīvotāju sastāvu.
Iedzīvotāji un valoda
Pilsētas iedzīvotāju skaits svārstās ap dažiem simtiem tūkstošu — pilsētas centrālā daļa koncentrē ap pusmiljonu iedzīvotāju, bet reģionālajā metropoles zonā dzīvo vairāk. Pārsvarā iedzīvotāji runā rumāņu (bieži sauktu arī par moldāvu), un krievu valoda ir plaši izplatīta kā saziņas valoda starp dažādām etniskajām grupām. Vēl sastopami ukraiņi, gagauzi un citas minoritātes.
Ekonomika
Kišiņeva ir Moldovas rūpniecības un pakalpojumu centrs. Svarīgākās nozares:
- pārtikas pārstrāde un vīna ražošana (Moldovas vīni un vīna pagrabi netālu no Kišiņevas ir pazīstami pasaulē);
- mašīnbūve un vieglā rūpniecība;
- finanšu sektors, bankas un apdrošināšanas kompānijas;
- tirdzniecība, mazumtirdzniecība un viesnīcu bizness;
- IT un pakalpojumu nozare — pēdējos gados strauji attīstījusies.
Kultūra, izglītība un tūrisms
Kišiņeva ir kultūras centrs ar teātriem, muzejiem un festivāliem. Nozīmīgākie objekti un vietas, ko apmeklēt:
- Nacionālais mākslas muzejs un vēstures muzeji;
- Kišiņevas Nacionālā opera un balets — aktīva skatuve klasiskajām izrādēm;
- Stefan cel Mare parks un pilsētas centrs ar pieminekļiem un alejām;
- Katedrāle un Triumfa arka — svarīgi arhitektoniski un reliģiski objekti;
- Botāniskais dārzs un zaļās zonas pilsētas apkārtnē;
- netālu esošie vīna pagrabi — Cricova un Milestii Mici — tūristu populāras vietas, Milestii Mici pazīstams ar vienu no lielākajiem vīna pagrabiem pēc pudelēs glabātās vīna krājuma.
Pilsētā atrodas vairākas augstskolas, tajā skaitā Moldovas Valsts Universitāte, kā arī profesionālās un pētniecības iestādes.
Satiksme un infrastruktūra
Kišiņevā atrodas Kišiņevas starptautiskā lidosta, kas nodrošina tiešos lidojumus uz Eiropu un reģionu. Pilsētai ir dzelzceļa un autoceļu savienojumi ar kaimiņvalstīm. Vietējais sabiedriskais transports ietver autobusus, trolejbusus un maršruta taksometru (maršrutku) tīklu. Pilsēta pēdējos gados attīsta infrastruktūru, modernizējot ceļus, sabiedriskā transporta maršrutus un pilsētas centru.
Klimats
Kišiņevā valda mēreni kontinentāls klimats: karsti vasaras mēneši (jūlijā vidēji ap +20…+23 °C) un aukstas ziemas (janvārī vidēji ap −2…−6 °C). Nokrišņu daudzums ir mēreni izkliedēts pa gadu, vasarā iespējami īslaicīgi pērkona negaisi.
Interesanti fakti
- Kišiņeva bieži tiek saukta par vienu no reģiona vīna centriem — apkārtnē atrodas slaveni vīna pagrabi un vīna muzeji.
- Pilsētas arhitektūrā saplūst dažādi vēstures slāņi: osmaņu ietekme, rumāņu tradīcijas, impērijas laika arhitektūra un padomju periods.
- Kišiņeva ir daudzveidīga pilsēta ar bagātu kultūras dzīvi — koncertiem, teātriem un ikgadējiem svētkiem.
Kišiņeva ir dinamiska pilsēta, kas saglabā savas vēsturiskās saknes, vienlaikus meklējot ceļu uz modernu attīstību. Tā piesaista gan vietējos iedzīvotājus, gan ārvalstu tūristus ar savu kultūru, vīnu un vēsturiskajiem objektiem.
Ģeogrāfija
Pilsēta atrodas Moldovas centrālās daļas vidū. Tā ir sadalīta piecos administratīvajos rajonos. Tie ir šādi:
- Centru (Чентру/Центр)
- Riškāni (Рышкань/Рышкановка)
- Botanica (Ботаника)
- Ciocana (Чокана)
- Buiucani (Буюкань/Боюканы)
Kišiņevas sektori
Vēsture
Kišiņeva tika dibināta 1436. gadā kā klostera pilsēta. Pilsēta bija daļa no Moldovas kņazistes, kas, sākot ar 16. gadsimtu, atradās Osmaņu impērijas pakļautībā. 19. gadsimta sākumā tā bija neliels ciemats ar 7000 iedzīvotāju. 1812. gadā to okupēja Krievija, kas to padarīja par Besarābijas centru. Līdz 1862. gadam tur dzīvoja 92 000 cilvēku. Līdz 1900. gadam tur bija 125 787 iedzīvotāji.
Pirmā pasaules kara periods
Pēc Krievijas Oktobra revolūcijas valsts pasludināja neatkarību no sabrukušās impērijas un pievienojās Rumānijas karalistei. Moldova jaunajā valstī bija tikai autonoma, un Kišiņeva zaudēja galvaspilsētas titulu un atkāpās otrajā plānā.
No 1918. līdz 1940. gadam pilsētas centrā tika veikti vērienīgi atjaunošanas darbi. 1927. gadā tika uzcelts mākslinieka Aleksandru Plămădeală piemineklis slavenajam Moldāvijas kņazam Stefānam III.
Otrais pasaules karš
Otrā pasaules kara haosā Kišiņeva tika gandrīz pilnībā iznīcināta. Tas sākās ar padomju okupāciju, ko no 1940. gada 28. jūnija vadīja Sarkanā armija. Kad pilsēta sāka atkopties pēc ieņemšanas, 1940. gada 10. novembrī notika postoša zemestrīce. Zemestrīces epicentrs bija Rumānijas austrumos, zemestrīces spēks bija 7,3 balles pēc Rihtera skalas, un tā izraisīja ievērojamus postījumus pilsētā.
Pēc nepilna gada sākās vācu armijas uzbrukums mūsdienu Moldovai. No 1941. gada jūlija pilsēta cieta no plašas apšaudes un smagiem nacistu gaisa uzlidojumiem. Sarkanās armijas pretestība izturēja līdz 1941. gada 17. jūlijā Kišiņeva beidzot krita.
Pēc okupācijas pilsēta cieta no raksturīgās masveida slepkavības, kurā pārsvarā tika nogalināti ebreju tautības iedzīvotāji. Līdzīgi kā citviet Eiropā, arī citur Eiropā, sarūkošos jūdaisma sekotājus ar kravas automašīnām nogādāja pilsētas nomalē. Tur viņus nošāva daļēji izraktās bedrēs. Tiek lēsts, ka pilsētas okupācijas laikā nogalināto ebreju skaits bija aptuveni 10 000 cilvēku.
Kad karš tuvojās noslēgumam, vācu karaspēks atkāpjoties atkal iesaistījās smagās kaujās. Pēc gandrīz sešus mēnešus ilgušām cīņām 1944. gada 24. augustā Kišiņeva beidzot krita Sarkanās armijas rokās. Līdz tam brīdim pilsēta bija zaudējusi 70 % savu ēku un būvju - lielāko daļu šo zaudējumu izraisīja 1940. gada zemestrīce un gaisa uzlidojumi.
Pēc kara Padomju Savienības vadītājs Josifs Staļins pieprasīja, lai teritorija ap Besarābienu būtu viņa valsts ietekmes sfērā. Beidzoties karam, Staļins pārkārtoja Austrumeiropas politisko ainavu, piešķirot Rumānijai nominālu neatkarību un iekļaujot Moldovu PSRS sastāvā. Tādējādi Kišiņeva atkal kļuva par tagadējās "autonomās" republikas galvaspilsētu.
Padomju Savienība
No 1947. līdz 1949. gadam arhitekts Aleksejs Ščusevs ar arhitektu grupas palīdzību izstrādāja plānu pakāpeniskai pilsētas rekonstrukcijai.
20. gadsimta 50. gadu sākumā strauji pieauga iedzīvotāju skaits, uz ko padomju vara reaģēja, būvējot plaša mēroga mājokļus un pilis staļinisma arhitektūras stilā. Šis process turpinājās arī Ņikitas Hruščova laikā, kurš aicināja būvēt ar saukli "labi, lētāk un ātrāk uzcelt". Jaunais arhitektūras stils izraisīja krasas pārmaiņas un radīja mūsdienās dominējošo stilu ar lieliem daudzdzīvokļu namiem, kas izvietoti ievērojamās apdzīvotās vietās.
Visnozīmīgākais pilsētas attīstības periods bija no 1971. gada, kad PSRS Ministru padome pieņēma lēmumu "Par Kišiņevas pilsētas turpmākās attīstības pasākumiem", kas nodrošināja vairāk nekā vienu miljardu rubļu investīciju no valsts budžeta, līdz 1991. gadam, kad Moldova ieguva neatkarību.
Administrācija
Kišiņevu pārvalda pilsētas dome un pilsētas mērs, kurus ievēl reizi četros gados. Pašreizējais mērs ir Dorins Čirtoaca. Ursu ir bijušais mēra vietnieks, no 1994. gada augusta līdz 2005. gada aprīlim bija Serafims Urečeans. Saskaņā ar Moldovas konstitūciju Urečean, kas 2005. gadā tika ievēlēts parlamentā, nedrīkstēja ieņemt papildu amatu deputāta amatā. Demokrātiskā Moldovas bloka līderis pieņēma savu mandātu un aprīlī atkāpās no iepriekšējā amata. Savas 11 gadus ilgās pilnvaru laikā Urečeans apņēmās veikt Catedrala Naşterea Domnului baznīcas torņa atjaunošanu, kā arī uzlabot sabiedriskā transporta kustību. No 1994. gada Kišiņevā tika izbūvētas un uzsāktas jaunas trolejbusu līnijas.
Ekonomika
Kišiņeva ir ekonomiski visattīstītākā un industrializētākā pilsēta Moldovā. Kišiņeva ir nozīmīgs rūpniecības un pakalpojumu centrs; tās galvenās rūpniecības nozares ir plaša patēriņa un elektropreces, celtniecības materiāli, mašīnas, plastmasa, gumija un tekstilrūpniecība. Galvenās pakalpojumu jomas ir banku pakalpojumi un iepirkšanās/tirdzniecība.
Ielas un uzņēmumi pilsētas centrā
Izglītība
Pilsētā ir trīsdesmit sešas universitātes un Moldovas Zinātņu akadēmija. Kopš Padomju Savienības sabrukuma pilsēta ir kļuvusi par salīdzinoši dzīvīgu un labi apgādātu galvaspilsētu, kurā dzīves līmenis ir daudz augstāks nekā lielākajā daļā lauku rajonu.
Cilvēki
- Moldāvu valodā - 68,4%
- Krievu valoda - 13,7%
- Ukraiņu - 8,4%
- Rumāņu valoda - 4,4%
- Bulgāru valoda - 1,2%
- Gagauzu - 0,9%
- Citi - 2,9%
Pazīstami cilvēki
- Avigdors Lībermans (dz. 1958), Izraēlas politiķis
