Kišiņeva

Ģeogrāfija

Pilsēta atrodas Moldovas centrālās daļas vidū. Tā ir sadalīta piecos administratīvajos rajonos. Tie ir šādi:

• Centru (Чентру/Центр)
• Riškāni (Рышкань/Рышкановка)
• Botanica (Ботаника)
• Ciocana (Чокана)
• Buiucani (Буюкань/Боюканы)

Kišiņevas sektori

Vēsture

Kišiņeva tika dibināta 1436. gadā kā klostera pilsēta. Pilsēta bija daļa no Moldovas kņazistes, kas, sākot ar 16. gadsimtu, atradās Osmaņu impērijas pakļautībā. 19. gadsimta sākumā tā bija neliels ciemats ar 7000 iedzīvotāju. 1812. gadā to okupēja Krievija, kas to padarīja par Besarābijas centru. Līdz 1862. gadam tur dzīvoja 92 000 cilvēku. Līdz 1900. gadam tur bija 125 787 iedzīvotāji.

Pirmā pasaules kara periods

Pēc Krievijas Oktobra revolūcijas valsts pasludināja neatkarību no sabrukušās impērijas un pievienojās Rumānijas karalistei. Moldova jaunajā valstī bija tikai autonoma, un Kišiņeva zaudēja galvaspilsētas titulu un atkāpās otrajā plānā.

No 1918. līdz 1940. gadam pilsētas centrā tika veikti vērienīgi atjaunošanas darbi. 1927. gadā tika uzcelts mākslinieka Aleksandru Plămădeală piemineklis slavenajam Moldāvijas kņazam Stefānam III.

Otrais pasaules karš

Otrā pasaules kara haosā Kišiņeva tika gandrīz pilnībā iznīcināta. Tas sākās ar padomju okupāciju, ko no 1940. gada 28. jūnija vadīja Sarkanā armija. Kad pilsēta sāka atkopties pēc ieņemšanas, 1940. gada 10. novembrī notika postoša zemestrīce. Zemestrīces epicentrs bija Rumānijas austrumos, zemestrīces spēks bija 7,3 balles pēc Rihtera skalas, un tā izraisīja ievērojamus postījumus pilsētā.

Pēc nepilna gada sākās vācu armijas uzbrukums mūsdienu Moldovai. No 1941. gada jūlija pilsēta cieta no plašas apšaudes un smagiem nacistu gaisa uzlidojumiem. Sarkanās armijas pretestība izturēja līdz 1941. gada 17. jūlijā Kišiņeva beidzot krita.

Pēc okupācijas pilsēta cieta no raksturīgās masveida slepkavības, kurā pārsvarā tika nogalināti ebreju tautības iedzīvotāji. Līdzīgi kā citviet Eiropā, arī citur Eiropā, sarūkošos jūdaisma sekotājus ar kravas automašīnām nogādāja pilsētas nomalē. Tur viņus nošāva daļēji izraktās bedrēs. Tiek lēsts, ka pilsētas okupācijas laikā nogalināto ebreju skaits bija aptuveni 10 000 cilvēku.

Kad karš tuvojās noslēgumam, vācu karaspēks atkāpjoties atkal iesaistījās smagās kaujās. Pēc gandrīz sešus mēnešus ilgušām cīņām 1944. gada 24. augustā Kišiņeva beidzot krita Sarkanās armijas rokās. Līdz tam brīdim pilsēta bija zaudējusi 70 % savu ēku un būvju - lielāko daļu šo zaudējumu izraisīja 1940. gada zemestrīce un gaisa uzlidojumi.

Pēc kara Padomju Savienības vadītājs Josifs Staļins pieprasīja, lai teritorija ap Besarābienu būtu viņa valsts ietekmes sfērā. Beidzoties karam, Staļins pārkārtoja Austrumeiropas politisko ainavu, piešķirot Rumānijai nominālu neatkarību un iekļaujot Moldovu PSRS sastāvā. Tādējādi Kišiņeva atkal kļuva par tagadējās "autonomās" republikas galvaspilsētu.

Padomju Savienība

No 1947. līdz 1949. gadam arhitekts Aleksejs Ščusevs ar arhitektu grupas palīdzību izstrādāja plānu pakāpeniskai pilsētas rekonstrukcijai.

20. gadsimta 50. gadu sākumā strauji pieauga iedzīvotāju skaits, uz ko padomju vara reaģēja, būvējot plaša mēroga mājokļus un pilis staļinisma arhitektūras stilā. Šis process turpinājās arī Ņikitas Hruščova laikā, kurš aicināja būvēt ar saukli "labi, lētāk un ātrāk uzcelt". Jaunais arhitektūras stils izraisīja krasas pārmaiņas un radīja mūsdienās dominējošo stilu ar lieliem daudzdzīvokļu namiem, kas izvietoti ievērojamās apdzīvotās vietās.

Visnozīmīgākais pilsētas attīstības periods bija no 1971. gada, kad PSRS Ministru padome pieņēma lēmumu "Par Kišiņevas pilsētas turpmākās attīstības pasākumiem", kas nodrošināja vairāk nekā vienu miljardu rubļu investīciju no valsts budžeta, līdz 1991. gadam, kad Moldova ieguva neatkarību.

Administrācija

Kišiņevu pārvalda pilsētas dome un pilsētas mērs, kurus ievēl reizi četros gados. Pašreizējais mērs ir Dorins Čirtoaca. Ursu ir bijušais mēra vietnieks, no 1994. gada augusta līdz 2005. gada aprīlim bija Serafims Urečeans. Saskaņā ar Moldovas konstitūciju Urečean, kas 2005. gadā tika ievēlēts parlamentā, nedrīkstēja ieņemt papildu amatu deputāta amatā. Demokrātiskā Moldovas bloka līderis pieņēma savu mandātu un aprīlī atkāpās no iepriekšējā amata. Savas 11 gadus ilgās pilnvaru laikā Urečeans apņēmās veikt Catedrala Naşterea Domnului baznīcas torņa atjaunošanu, kā arī uzlabot sabiedriskā transporta kustību. No 1994. gada Kišiņevā tika izbūvētas un uzsāktas jaunas trolejbusu līnijas.

Ekonomika

Kišiņeva ir ekonomiski visattīstītākā un industrializētākā pilsēta Moldovā. Kišiņeva ir nozīmīgs rūpniecības un pakalpojumu centrs; tās galvenās rūpniecības nozares ir plaša patēriņa un elektropreces, celtniecības materiāli, mašīnas, plastmasa, gumija un tekstilrūpniecība. Galvenās pakalpojumu jomas ir banku pakalpojumi un iepirkšanās/tirdzniecība.

Ielas un uzņēmumi pilsētas centrā

Izglītība

Pilsētā ir trīsdesmit sešas universitātes un Moldovas Zinātņu akadēmija. Kopš Padomju Savienības sabrukuma pilsēta ir kļuvusi par salīdzinoši dzīvīgu un labi apgādātu galvaspilsētu, kurā dzīves līmenis ir daudz augstāks nekā lielākajā daļā lauku rajonu.

Cilvēki

• Moldāvu valodā - 68,4%
• Krievu valoda - 13,7%
• Ukraiņu - 8,4%
• Rumāņu valoda - 4,4%
• Bulgāru valoda - 1,2%
• Gagauzu - 0,9%
• Citi - 2,9%

Pazīstami cilvēki

• Avigdors Lībermans (dz. 1958), Izraēlas politiķis