Kas ir Rihtera skala?

Rihtera skala ir logaritmiska skala, ko 1935. gadā izstrādāja Čārlzs Rihters, lai kvantitatīvi noteiktu zemestrīču lielumu (spēku). Sākotnēji tā tika definēta kā lokālā lieluma (ML) mērījums, balstīts uz seismogrammas amplitūdu, kas reģistrēta ar speciālu Wood–Anderson tipa seismometru 100 km (62 jūdzes) attālumā no epicentra.

Kā Rihtera skala tiek mērīta?

Mērķis ir izmērīt seismogrammas maksimālo horizontālo amplitūdu A (mikrometros) un korelēt to ar attālumu Δ līdz epicentram. Biežāk lietotā matemātiskā forma ir:

ML = log10(A) − log10(A0(Δ))

Šeit A0(Δ) ir kalibrējoša funkcija, kas atņem attāluma ietekmi. Praktiski Rihtera skala nosaka amplitūdas logaritmu — tāpēc katrs palielinājums par 1 vienību atbilst amplitūdas palielinājumam 10 reizes.

Ko nozīmē skaitļi (kā interpretēt)

  • Amplitūda: katra vienība Rihtera skalā = 10 reizes lielāka seismogrammas amplitūda.
  • Izdalītā enerģija: katra vienība aptuveni palielina izdalīto enerģiju ~32 reizes.
  • Praktiska interpretācija:
    • <2,0 — parasti nesaņemta vai tikai instrumentāli reģistrēta (mikrozemestrīces)
    • 2,0–3,9 — vāji, parasti nejūtami vai nedaudz jūtami
    • 4,0–4,9 — vieglas, var radīt nelielus bojājumus
    • 5,0–5,9 — mērenas, iespējami vietējie bojājumi
    • 6,0–6,9 — spēcīgas, var radīt nopietnus bojājumus
    • 7,0–7,9 — lielas, bieži plaši postošas
    • 8,0+ — ļoti lielas vai katastrofālas

Ierobežojumi un mūsdienu prakse

Rihtera skala labi darbojas nelielu un mērenu zemestrīču salīdzināšanai reģionā un ar noteiktu seismometru veidu. Tomēr tai ir vairākas ierobežojumu:

  • Skala saturējas (saturācija) lieliem zemestrīču magnitūdēm — virs aptuveni 7 lieluma Rihtera skaitlis nenorāda reālu enerģijas pieaugumu precīzi.
  • Skaitļa vērtība atkarīga no mērīšanas aparāta veida un attāluma korekcijām; sākotnēji tā bija definēta konkrētam Wood–Anderson seismometram.
  • Modernie seismoloģijas centri lieliem zemestrīcēm biežāk izmanto momenta magnitūdu (Mw), kas tiešāk atspoguļo izdalītās elastīgās deformācijas enerģiju un nav tik ātri «saturējama».

Piemēri

Zemestrīces ar 4,5 vai vairāk balles pēc Rihtera skalas var tikt reģistrētas visā pasaulē. Kā norādīts iepriekš, zemestrīce ar 3,0 balles amplitūda ir aptuveni 10 reizes lielāka nekā zemestrīcei ar 2,0 ballēm, bet izdalītā enerģija palielinās aptuveni 32 reizes.

Viena no spēcīgākajām reģistrētajām zemestrīcēm bija Lielā Čīles zemestrīce 1960. gadā, tās magnitūda pēc Rihtera bija 9,5, un traģēdijas rezultātā gāja bojā aptuveni 6000 cilvēku. Tomēr pēc mūsdienu praksēm seismologi lieliem notikumiem parasti norāda momenta magnitūdu (Mw), jo tā precīzāk atspoguļo kopējo izdalīto enerģiju. Neviena zemestrīce reģistrācijās nav sasniegusi 10+ pēc Rihtera skalas.

(Pārņemts no ASV Ģeoloģijas dienesta dokumentiem)