Akmeņu cikls
Akmeņu cikls ir process, kurā viena veida ieži pārvēršas par cita veida iežiem.
Ir trīs galvenie iežu veidi: vulkāniskie ieži, metamorfie ieži un nogulumieži. Katrs no šiem iežiem var pārtapt citos iežu veidos, izmantojot fizikālus procesus: atdzišanu, kušanu, karstumu, atmosfēras iedarbību/eroziju, sablīvēšanos (saspiešanos cieši kopā), cementēšanu un spiedienu.
Uzkarstot dziļi zem zemes dzīlēm, ieži pārvēršas par magmu (šķidru iezi). Virszemē to sauc par lavu. Sedimenti - iežu erozijas un atmosfēras apstākļu ietekmē radušās daļiņas - ir pamats nogulumiežu iežu veidošanai nākotnē.
Igniskie ieži ir sacietējusi magma, kas var veidoties virs vai zem zemes. Tā var izkūst magmā, erodēt nogulsnēs vai arī tikt cieši saspiesta kopā, kļūstot par metamorfītu.
Metamorfie ieži ir vulkāniskie vai nogulumieži, kas ir karsēti un saspiesti. Tas var erodēt nogulumos vai izkūstot pārvērsties magmā. Tas veidojas ārkārtējā spiedienā un temperatūrā dziļi kalnu ķēžu iekšienē.
Sedimentārie ieži ir sablīvēti nogulumi, kas var būt radušies no jebkuriem citiem iežiem, kā arī dzīvās dabas atliekas. Tās var erodēt atpakaļ nogulumos vai arī tās var pārtapt metamorfos iežos un izkust līdz magmai , kas veido vulkāniskos iežus.
Šie procesi var notikt dažādās secībās, un cikls turpinās bezgalīgi. Uz Zemes ir vairāki procesi, kas maina iežus. Vējš un ūdens var radīt nogulsnes no iežiem, un vienas tektoniskās plātnes kustība pret otru rada milzīgu karstumu un spiedienu, kas būtiski ietekmē iežus. Subdukcijas rezultātā visu veidu ieži pārvēršas magmā, kas galu galā atkal iesaistās ciklā kā vulkāniskie ieži.
Klinšu cikls
Magmas strūklaka izsmidzina šķidru iezi no dzīlēm pazemē
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir iežu cikls?
A: Akmeņu cikls ir process, kurā viena veida ieži pārvēršas par cita veida iežiem.
J: Kādi ir trīs galvenie iežu veidi?
A: Trīs galvenie iežu veidi ir vulkāniskie ieži, metamorfie ieži un nogulumieži.
J: Kā šie ieži pārvēršas cits citā?
A: Šīs ieži var pārvērsties cits citā, notiekot tādiem fizikāliem procesiem kā atdzišana, kušana, karstums, atmosfēras iedarbība/erozija, sablīvēšanās (saspiešanās cieši kopā), cementēšanās un spiediens.
J: Kas notiek, kad dziļi pazemē notiek karstums?
A: Uzkarstot dziļi pazemē, ieži kļūst par magmu (šķidru iezi). Virszemē to sauc par lavu.
J: No kurienes rodas nogulsnes?
A: Nogulumi rodas no iežu erozijas un atmosfēras iedarbības rezultātā iegūtajām daļiņām, kas kalpo par pamatu nākotnes nogulumiežu iežu veidošanai.
J: Kā veidojas metamorfa?
A: Metamorfie ieži veidojas ārkārtējā spiedienā un temperatūrā dziļi kalnu ķēžu iekšienē, karsējot un saspiežot vai nu vulkāniskos, vai nogulumiežus.
J: Kādi procesi notiek uz Zemes, lai mainītu iežus?
A: Uz Zemes notiek vairāki procesi, kas maina iežus, piemēram, vējš un ūdens rada nogulsnes no esošajiem iežiem un vienas tektoniskās plātnes kustība pret otru rada milzīgu karstumu un spiedienu, kas būtiski ietekmē esošos iežus. Subdukcija arī pārvērš visu veidu esošās iežus magmā, kas galu galā atkal iesaistās ciklā kā vulkāniskie ieži.
