Metamorfais iezis

Metamorfie ieži ir ieži, kas ir mainījušies lielā karstumā un spiedienā. Tās nosaukums cēlies no vārda "morph" (kas nozīmē forma) un "meta" (kas nozīmē pārmaiņas).

Sākotnējais iezis tiek uzkarsēts (temperatūra pārsniedz 150 līdz 200 °C) un saspiests (1500 bāru). Tas izraisa dziļas fizikālas un/vai ķīmiskas pārmaiņas. Sākotnējā iezis var būt nogulumiezis, vulkānisks iezis vai cits vecāks metamorfs iezis.

Zem Zemes virsmas vienmēr ir lielāks spiediens un augstāka temperatūra. Kalnu ķēdes vai vulkāna saknē šie spēki ir pietiekami, lai mainītu slāņa formu un minerālus, no kuriem tas sastāv. Nogulumieži, kas bijuši šādu spēku tuvumā, bieži izskatās tā, it kā tos būtu savērpis milzis un karsējis virs uguns. Metamorfu iežu piemēri:

Marmors ir metamorfs iezis, kas veidojies no kaļķakmens.
Šīferis ir metamorfs dūņakmens vai slāneklis.
Kvarcīts ir metamorfēts smilšakmens.

Minerālu pārkristalizēšanās pēc karsēšanas parasti izraisa jebkādu fosiliju, kas varētu būt bijušas šajos iežos, iznīcināšanu. Šie ieži veidojas, kad vulkāniskie vai nogulumieži tiek pakļauti ārkārtējam karstumam un spiedienam, kā rezultātā tie pilnībā maina savu formu un īpašības. Šādas formas iežus sauc par metamorfiem iežiem.

Kvarcīts, metamorfā smilšakmens paveids

Metamorfā ieža krokveida slāņi [Geirangerfjord] tuvumā, Norvēģijā

Metamorfisma veidi

Reģionālais metamorfisms

Reģionālais metamorfisms jeb dinamiskais metamorfisms notiek lielos iežu masīvos. Akmeņi var metamorfizēties, tikai atrodoties lielā dziļumā zem Zemes virsmas. Tur tās ir pakļautas augstām temperatūrām un lielam virs tām esošo iežu slāņu svaram.

Liela daļa apakšējās kontinentālās garozas ir metamorfiska, izņemot nesenos vulkāniskos iebrukumus. Horizontālās tektoniskās kustības, piemēram, kontinentu sadursmes, rada orogēnās joslas. Šajās joslās ir augsta temperatūra, spiediens un deformācija. Ja metamorfozētie ieži vēlāk erozijas rezultātā tiek pacelti un atsegti, tie virspusē redzami kā garas joslas vai citi lieli apgabali.

Kontakta metamorfisms

Kontaktmetamorfisms notiek, kad magma tiek iepludināta apkārtējā cietajā iezī (lauku iezī). Vislielākās izmaiņas notiek tur, kur magma saskaras ar iežiem. Temperatūra tur ir visaugstākā, un, attālinoties no tās, tā samazinās.

Metamorfie minerāli

Metamorfie minerāli ir tie, kas veidojas tikai augstā metamorfisma temperatūrā un spiedienā. Pie šiem minerāliem, ko dēvē par indeksa minerāliem, pieder sillimanīts, kianīts, staurolīts, andaluzīts un daži granāti.

Metamorfajos iežos var atrast arī citus minerālus, piemēram, olivīnus, piroksēnus, amfibolus, sīmjus, laukšpāres un kvarcu. Tie ne vienmēr ir metamorfisma procesa rezultāts. Šie minerāli veidojās vulkānisko iežu kristalizācijas laikā. Tie ir stabili augstās temperatūrās un spiedienā, un metamorfisma procesa laikā var palikt ķīmiski nemainīgi.

Misisipiāņu marmors Big Cottonwood kanjonā, Wasatch Mountains, Jūtas štatā

Kontakta metamorfīta iezis, ko veido kalcīts un serpentīns, kas radies Kanādas pirmkambrijā. Kādreiz tika uzskatīts par fosiliju Eozoön canadense. Mērogs mm.

Saistītās lapas

Akmeņu saraksts
Ignveida ieži
Sedimentārais iezis
Minerālu saraksts

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir metamorfie ieži?

A: Metamorfie ieži ir ieži, kas ir mainījušies lielā karstumā un spiedienā. Tās nosaukums cēlies no vārdiem "morph" (kas nozīmē forma) un "meta" (kas nozīmē pārmaiņas). Sākotnējais akmens tiek karsēts (temperatūrā virs 150-200 °C) un pakļauts spiedienam (1500 bāru), kas izraisa būtiskas fizikālas un/vai ķīmiskas izmaiņas.

J: Kādi ir metamorfie ieži?

A: Metamorfie ieži ir, piemēram, marmors, kas veidojas no kaļķakmens, slāneklis, kas ir metamorfs dubļu akmens vai slāņkoks, un kvarcīts, kas ir metamorfs smilšakmens.

J: Kā veidojas metamorfie ieži?

A: Metamorfie ieži veidojas, kad vulkāniskie vai nogulumiežieži tiek pakļauti ārkārtējam karstumam un spiedienam. Tā rezultātā to forma un īpašības ir pilnībā mainītas.

J: Kas notiek ar fosilijām sākotnējā iezī veidošanas procesā?

A: Veidošanas procesā minerālu pārkristalizēšanās pēc karsēšanas parasti izraisa jebkādu fosiliju, kas varētu būt bijušas sākotnējā iezī, iznīcināšanu.

J: No kurienes rodas šis spēcīgais karstums un spiediens?

A: Intensīvais karstums un spiediens, kas nepieciešams, lai veidotos šāda veida ieži, parasti rodas dziļi zemes virskārtā, piemēram, kalnu grēdas vai vulkānu pamatnē, kur ir pietiekams spēks, lai izraisītu slāņu deformāciju un minerālu sastāva izmaiņas.

J: Kādai temperatūrai jābūt sasniegtai, lai notiktu šīs pārmaiņas?

A: Lai notiktu pārveidošanās par metamorfiem iežiem, jāsasniedz temperatūra virs 150-200 °C.