Strata
Slāņi ir iežu vai dažkārt augsnes slāņi. Dabā slāņi ir daudzslāņaini. Tas ir termins nogulumu un vēsturiskajā ģeoloģijā; vienskaitlī tas ir stratum. Slāņu izpēti sauc par stratigrāfiju.
Šie slāņi nogulst nogulumu veidā, bieži vien jūrā, un spiediena, karstuma un ķīmiskās iedarbības rezultātā lēnām pārvēršas iežos.
Šie slāņi bieži vien ir raksturīgi konkrētam laikam un vietai, un tie ļauj ģeologiem saistīt dažādu vietu iežus. Piemēram, krīts iegulšņojās augšējā krīta periodā, un tas sastāv galvenokārt no mikroskopisku aļģu atliekām, ko sauc par kokolītiem.
Parastos slāņos vēlākie slāņi horizontālos slāņos uzklājas uz agrākajiem slāņiem. Laika gaitā nogulumiežus var deformēt milzīgi Zemes spēki: vulkānisms, orogēnija (kalnu veidošanās) vai citi cēloņi. Tad ir jāveic pētījumi, lai noskaidrotu, kas ir noticis ar slāņiem.
Kad slāņi paceļas virs jūras līmeņa, tos noārda erozija, piemēram, laikapstākļu ietekmē. Tas rada pārrāvumus slāņu secībā, kas Zemes vēsturē var būt pacēlušies un nogrimuši daudzas reizes. Ģeoloģiskajā žargonā šīs plaisas sauc par neatbilstībām.
Man o' War līcis Dorsetas piekrastē (Jurasas piekraste). Šeit slāņi ir gandrīz vertikāli, kas ir senas orogēnijas rezultāts.
Šajā aerofotogrāfijā labi redzami klints slīpie slāņi.
Cikli
Daudzos slāņu veidojumos ir atkārtojoši raksti. Piemēram, mālu slāņi mijas ar smilšakmens slāņiem vai karbonātu slāņi mijas ar slānekļiem. To parasti izraisa klimata ciklu atkārtošanās. Siltākos laikos jūra paaugstinās, un karbonātu ieži nogulsnējas seklās subtropu jūrās. Vēlāk pie poliem veidojas ledus, un jūras līmenis pazeminās. Tad tas pats apgabals atrodas tuvu krastam, un upes izskalo smiltis un dūņas.
Par ritmītiem sauc iežus, kuros atkārtojas slāņu raksti. Dažkārt šos modeļus izraisa ikgadējās klimata pārmaiņas. Ģeologi tos sauc par varvām.
Tās ir viengadīgas kaļķakmens laukakmeņu vares. Pleistocēna slāņi, Scarboro klintis, Toronto, Ontario, Kanāda
Galerija
· 
Horizontālie iežu slāņi Depot Beach, Jaunā Dienvidvelsa
· 
Rainbow Basin sindklīna Barstow formācijā netālu no Barstow, Kalifornijā. Salocītie slāņi.
· 
Augšējā ordovika perioda kaļķakmens un neliela slānekļa atsegums, Tenesī: slāņos ir acīmredzami atkārtojoši raksti.
· 
Kāpņu caurums no austrumiem. Šajā bedrē Juras perioda piekrastē aiz klints redzami izkropļoti slāņi.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir stratas?
A: Slāņi ir iežu vai augsnes slāņi.
Q: Kā sauc pētījumus par slāņiem?
A: Slāņu izpēti sauc par stratigrāfiju.
Q: Kā veidojas slāņi?
A: Slāņi veidojas no nogulumiem, kas spiediena, karstuma un ķīmiskas iedarbības rezultātā lēnām pārvēršas iežos.
J: Kā ģeologi var izmantot slāņus, lai sasaistītu dažādās vietās esošos iežus?
A: Slāņi bieži vien ir raksturīgi noteiktam laikam un vietai, kas ļauj ģeologiem saistīt iežus dažādās vietās. Piemēram, krīts izveidojās augšējā krīta periodā un sastāv galvenokārt no mikroskopisku aļģu atliekām, ko sauc par kokolītiem.
J: Kas izraisa pārrāvumus slāņu secībā?
A: Pārrāvumus slāņu secībā var radīt erozija, piemēram, laikapstākļu ietekmē, kad tie paceļas virs jūras līmeņa, vai milzīgu spēku, piemēram, vulkānisma vai orogēnijas (kalnu veidošanās), ietekmē.
J: Kā ģeologi dēvē šīs spraugas?
A: Ģeologi šīs plaisas sauc par neatbilstībām.
J: Kā izmaiņas Zemes vēsturē ietekmē slāņu secību?
A: Izmaiņas Zemes vēsturē var izraisīt nogulumiežu iežu deformāciju, kas prasa pētījumus, lai noskaidrotu, kas ir noticis ar slāņiem.
