Krīts — kalcija karbonāts: ģeoloģija, veidi un lietojums

Krīts ir mīksts, balts kaļķakmens (galvenokārt kalcija karbonāts, CaCO3) veids, kas sastāv galvenokārt no sīkiem mikroorganismu — planktona (kokolītu — kokolītiem apzīmētām aļģu) kaļķakmens skeletiem. Šīs nogulsnes veidojās galvenokārt augšējā krīta periodā, kad plašas jūras pārklāja lielas zemes platības un miljoniem sīku organismu nogulēja jūras dibenā. Krīts ir pazīstams ar savu gaišo, bieži tīri balto krāsu, ko nosaka augsts CaCO3 saturs un zems organisko vielu un dzelzs piemaisījumu daudzums.

Ģeoloģija un veidošanās

Krīts rodas, kad sīku organismu, īpaši kokolītu, skeleti nogulsnējas un ar laiku kompakcijas un diagēzes procesā pārvēršas cietā nogulšņu akmenī. Nogulšanās apstākļos nereti iezīmējas arī flinta (kvarca) bumbiņas vai slāņi, kas krītā veidojas kā cietāki ieži. Krīts bieži veido blīvas, gandrīz viendabīgas nogulšņu kārtas, kas var sasniegt simtiem metru biezumu.

Raksturīgās īpašības

  • Galvenā minerālviela: kalcīts (CaCO3), parasti >95%.
  • Krīts ir relatīvi mīksts un porains, taču var būt mehāniski izturīgs pret viendabīgu eroziju; piekrastes apstākļos to bieži pakāpeniski noārda jūra, veidojot stāvus krasta atsegumus, piemēram, Doveras Baltās klintis Kentā, Anglijā.
  • Krīts ir porains un labi aiztur ūdeni — veido svarīgus krīta akvielus, kuros ūdens glabājas un no kuriem tas lēnām izplūst sausos periodos.
  • Ķīmiskā īpašība: krīts reaģē ar skābēm (piem., HCl), izdalot ogļskābo gāzi (putošana), un ūdenī ar ogļskābās gāzes klātbūtni CaCO3 pāriet bikarbonātā — tas ietekmē oglekļa ciklu un ūdens ķīmiju.

Kur krīts sastopams un kā tas ietekmē ainavu

Ja krīta slāņi atrodas netālu no zemes virskārtas, tie var izveidot krīta kalnus un platajāku ainavu. Tā kā krīts pietiekami labi aiztur ūdeni, krīta pauguri bieži satur daudz pazemes ūdeņu, kas pavasaros vai sausuma laikā var lēnām izplūst uz virsmas. Piekrastes krīta atsegumi, pateicoties krīta mīkstumam un struktūrai, mēdz veidot stāvas baltas klintis un raksturīgas krasta formas.

Veidi un ikdienas nosaukumi

Latviešu valodā vārds „krīts” tiek lietots dažādu materiālu apzīmēšanai, un ne vienmēr tas nozīmē ģeoloģisko kaļķakmeni.

  • Tāfeles krīts: bieži nav īsts krīts — tas parasti ir ģipsis (kalcija sulfāts), ko izmanto rakstīšanai uz tāfeles. Tas ir mīksts un viegli atstāj baltas pēdas uz cietām virsmām, kuras pēc tam var notīrīt ar dzēšgumiju vai ar ūdeni.
  • Drēbnieku krīts: arī nav īsts kaļķakmens — parasti tas ir talks (magnija silikāts), ko šuvēji izmanto, lai iezīmētu līnijas uz materiāla šūšanas procesā.
  • Ielu un bērnu krīts: parasti tiek ražots kā lieli, mīksti kalcija karbonāta stieņi vai kompozītmateriāls, ar ko zīmē uz zemes — betona ietvēm vai asfaltam. Šo krītu viegli nomazgā lietus.

Lietojums

Krīts un ar to saistītie kalcija karbonāta produkti tiek plaši izmantoti dažādās jomās:

  • Agronomijā — kā lauksaimniecības kaļķis augsnes skābuma samazināšanai un pH regulēšanai.
  • Celtniecībā — kā papildu materiāls cementā, apmetumos un kaļķa ražošanā.
  • Rūpniecībā — kā pildviela papīra, plastmasu, gumijas, krāsu un krītu ražošanā.
  • Roku darbos un mākslā — pulverizēts kalcija karbonāts tiek lietots glezniecības gruntēs un kā pigmenta pildviela.
  • Ikdienas lietošanā — tāfeles krīts un ielu krīti parasti ir tehnoloģiski pielāgoti materiāli, nevis dabīgs krīts.

Drošība un vides ietekme

Krīta putekļi var kairināt elpceļus un acis, tāpēc darba vietās, kur rodas putekļi, ieteicama ventilācija un nepieciešamības gadījumā elpceļu aizsardzība. Krīta ieguve un apstrāde var mainīt ainavu un vietējo hidroloģiju (piem., mainot noteci līdz krīta akvielu zonām). No otras puses, krīta noguldes ir svarīgs oglekļa uzglabāšanas veids ģeoloģiskā mērogā, jo kalcija karbonāts satur saistītu oglekli.

Praktiskas pazīmes atpazīšanai

  • Balta vai gaiša krāsa, mīksta tekstūra; var viegli skrāpēt ar nagu.
  • Reaģē ar skābēm, izdalot burbuļus (ogļskābo gāzi) — vienkāršs tests, pievienojot dažus pilienus vāja HCl.
  • Porains, viegls; piekrastes atsegumos var redzēt slāņus un flinta ieslēgumus.

Kopumā krīts ir gan interesants ģeoloģisks materiāls ar lielu nozīmi zemes vēsturē un mūsdienu rūpniecībā, gan vārds, kas ikdienā tiek lietots dažādiem, tehniski atšķirīgiem produktiem — tāfeles krītam, drēbnieku krītam un ielu krītam.

Severnas māsu krīta klintis SaseksāZoom
Severnas māsu krīta klintis Saseksā

tāfeles krītsZoom
tāfeles krīts

Jautājumi un atbildes

J: No kā sastāv krīts?


A: Krīts ir kaļķakmens veids, ko veido sīku planktona aļģu, ko sauc par kokolītiem, kaļķakmens (CaCO3) skeleti.

J: Kā veidojās krīta klintis?


A: Krīta klintis veidojās, kad Anglija atradās zem ekvatora tropiskā jūrā augšējā krīta periodā, kad Zeme bija vēl siltāka nekā tagad.

J: Vai tāfeles krīts ir īsts krīts?


A: Nē, tāfeles krīts nav īsts krīts. Tas patiesībā ir ģipsis (kalcija sulfāts).

J: Kam cilvēki izmanto tāfeles krītu?


A: Cilvēki izmanto tāfeles krītu, lai zīmētu uz cietām lietām, jo tas ir mīksts un atstāj nospiedumu, ja to berzē uz kaut kā cieta vai raupja. To var izmantot, lai rakstītu uz tāfeles vai tāfeles un pēc tam izdzēstu ar dzēšgumiju vai ūdeni.

J: No kā sastāv drēbnieku krīts?


A: Šuvēju krīts sastāv no talka (magnija silikāta), ko viņi izmanto, lai zīmētu uz apģērbu šūšanas materiāliem.

J: Cik gari parasti ir tāfeles kociņi, ko parasti pārdod veikalos?


A.: Parasti veikalos pārdod apmēram 5 cm garas tāfeles nūjiņas.

AlegsaOnline.com - 2020 / 2025 - License CC3