Klīvlendas-Lloida dinozauru karjers: jūras laikmeta dinozauru fosilijas Jūtā

Klīvlendas-Lloida dinozauru karjers ir labi pazīstams ar to, ka tajā ir visblīvākā juras laikmeta dinozauru fosiliju koncentrācija, kāda jebkad atrasta. Tā ir paleontoloģiska vieta netālu no Klīvlendas, Jūtas štatā. Karjers atrodas ģeoloģisko slāņu daļā, kas pazīstama kā Morisona veidojums.

Šajā juras laikmeta izrakumu vietā ir izrakti vairāk nekā 15 000 kaulu. Vēl daudzi tūkstoši gaida uz izrakumiem un izpēti. Šī vieta 1965. gada oktobrī tika atzīta par Nacionālo dabas pieminekli.

Visi šie kauli, kas pieder dažādām sugām, ir atrasti izjaukti un sajaukti kopā. Iespējams, ka šī lielā sajaukto fosilizēto kaulu koncentrācija ir "plēsēju slazds". Vienprātība zinātnieku vidū vēl nav panākta, un diskusijas turpinās līdz pat šai dienai.

Ģeoloģiskais un vecuma konteksts

Fosilijas karjerā pieder pie Morisona veidojuma, kas veidojies vēlā Juras periodā — aptuveni pirms 155–148 miljoniem gadiem. Šajā nogulumslāņu kolekcijā redzamas gan upju un plūdu nogulsnes, gan periodiski sausas teritorijas, kas palīdz zinātniekiem rekonstruēt tolaik pastāvošos vides apstākļus.

Ko ir atklājuši izrakumi

Izrakumos atrastie kauli pārstāv plašu sugu klāstu — gan lielus plēsējus, gan dažādus zāļu ēdājus. Īpaši izteikta ir plēsēju pārstāvniecība: vietā atrasti daudzi Allosaurus un citu karnivoru paliekas, kā arī vairākas herbivoru sugas. Lielā koncentrācija un daudzo fragmentu izjauktais raksturs nozīmē, ka pilnu skeletu atjaunošana bieži vien prasa rūpīgu lauka un laboratorijas darbu.

Hipotēzes par fosiliju izcelsmi

Zinātnieki ir piedāvājuši vairākas skaidrojuma versijas, kāpēc šajā vietā ir tik liels un sajaukts kaulu apjoms. Populārākās hipotēzes:

• Plēsēju slazds — reāla vai radīta smilšaina/mitra bedre vai purvs, kur dzīvnieki iemeta un noslīka, pievilinot citus plēsējus un rezultējoties liegā, sajauktā kaulu krājumā.
• Krītošās atmiršanas un transportēšanas efekts — kad ūdeņi vai plūdi pārnesa līķu atliekas uz vienu vietu, kur tās sakrājās un sacietēja.
• Periodiskas sausuma un pārtikas krīzes — dzīvnieku nāves laika un vietas sakritība, kas over time izveidoja ļoti blīvu fosiliju slāni.

Neviens no šiem skaidrojumiem nav pilnībā pierādīts, un turpmākie pētījumi turpina sniegt jaunu informāciju un argumentus par katru scenāriju.

Pētniecība, saglabāšana un nozīme

Klīvlendas-Lloida karjers ir svarīgs paleontoloģijas un mācību centrs. Izrakumi šeit snieguši būtiskus datus par Juras perioda faunu un ekosistēmām Ziemeļamerikā. Daudzi atrastie fragmenti tiek konservēti un analizēti laboratorijās, bet nozīmīgas kolekcijas ir pieejamas muzejos, kur tās izmanto izglītībai un publiskai izskaidrošanai.

Apmeklētāji un izglītošana

Karjers piesaista gan profesionālus paleontologus, gan amatierus un tūristus. Vietas apmeklējums un skaidrojošie materiāli palīdz izprast, kā notiek fosiliju atklāšana un saglabāšana, kā arī kādas liecības par pagātnes dzīvību iespējams iegūt no fosilijām. Izrakumi un pētniecība turpinās, tādēļ Klīvlendas-Lloida dinozauru karjers joprojām ir viens no nozīmīgākajiem avotiem, no kura nāk jaunas atziņas par Juras laikmeta dzīvību.

Jautājumi un atbildes

J: Kur atrodas Klīvlenda-Lloida dinozauru karjers?

J: Kādā ģeoloģiskā veidojumā atrodas šis karjers?

J: Cik daudz kaulu ir izrakts no karjera?

Vai visi karjerā atrastie kauli ir vienas sugas?

Jautājums: Kāpēc karjerā atrastie fosilizētie kauli ir izjaukti un sajaukti kopā?

Jautājums: Kad Klīvlenda-Lloida dinozauru karjers tika atzīts par nacionālo dabas pieminekli?

J: Vai karjerā ir vairāk kaulu, kas gaida, lai tos izpētītu?

Meklēt pēc burta