Klimata jutīgums: definīcija, CO2 divkāršošanās un ietekme uz sasilšanu

Uzzini, kas ir klimata jutīgums, kā CO2 divkāršošanās (~3°C sasilšana) ietekmē Zemi — skaidrojums, dati un iespējamie scenāriji.

Zeme kļūst siltāka, jo cilvēki atmosfērā iepludina siltumnīcefekta gāzes. To sauc par siltumnīcas efektu, un šajā rakstā par to ir vairāk paskaidrots. Siltumnīcefekta gāze, kas izraisa vislielāko sasilšanu, ir oglekļa dioksīds (saīsinātais nosaukums CO ), un ₂ogļu dedzināšana ir lielākais avots, kas to ievada atmosfērā. Klimata jutība nozīmē, cik ļoti Zeme sasilst, ja atmosfērā nonāk noteikts CO₂ daudzums. Parasti tas nozīmē, cik daudz siltāka būtu Zeme, ja atmosfērā būtu divreiz vairāk CO₂ nekā 1750. gadā, pirms cilvēki sāka dedzināt daudz ogļu. Zinātnieki uzskata, ka pēc tam, kad CO₂ daudzums atmosfērā divkāršojas, Zemes virspusē paliek papildu 4 W/m² enerģija, un tas galu galā sasilda Zemi par aptuveni 3 °C.

Papildus paskaidrojums un precizējumi: ar klimata jutību parasti saprot divas saistītas, tomēr atšķirīgas īpašības. Ekvilibrija klimata jutība (ECS) aprēķina ilgtermiņa vidējo globālo temperatūras paaugstinājumu pēc CO₂ koncentrācijas divkāršošanās, kad atmosfēra un okeāns ir pietiekami ilgi mijiedarbojušies, lai sasniegtu jaunu līdzsvaru. Otra mērvienība ir tranzientā klimata reakcija (TCR) — temperatūra, ko novēro, kad CO₂ pakāpeniski pieaug līdz divkāršam līmenim pēc noteikta scenārija (parasti 1 % gadā); TCR parāda īsākā laika periodā redzamo sasilšanu.

Skaitlis, ko bieži min — radiatīvā piespiedes izmaiņa (radiative forcing) CO₂ divkāršošanās gadījumā — ir aptuveni 3,7 W/m². Ievērojams avots aprēķiniem un vienkāršojumiem reizēm to noapaļo līdz ~4 W/m², tāpēc oriģinālajā tekstā minētā vērtība 4 W/m² ir saprotama kā aptuvena.

Galvenie faktori, kas nosaka klimata jutību, ir atsauksmes klimatiskajā sistēmā. Svarīgākās no tām:

• Ūdens tvaiks — silts gaiss satur vairāk ūdens tvaiku, kas ir spēcīga siltumnīcefekta gāze; tas ir pozitīvs atgriezeniskais efekts, kas pastiprina sākotnējo sasilšanu.
• Līdzsvara temperatūras gradienti (lapse rate) — šis efekts daļēji kompensē ūdens tvaiku ietekmi (parasti nedaudz negatīvs efekts).
• Ledus–albedo efekts — kad ledus un sniegs kūst, zemāks atstarošanas līmenis (albedo) nozīmē, ka zemes virsma vairāk uzsilst; tas ir pozitīvs atgriezeniskais efekts.
• Debesis — mākoņu reakcijas ir viens no lielākajiem nezināmajiem faktoriem; dažas veida mākoņi var radīt pozitīvu, citas — negatīvu ietekmi.
• Bioloģiskie un oglekļa cikla atgriezeniskie efekti — piemēram, priežu mežu izzušana vai permafrosts, kas atbrīvo siltumnīcefekta gāzes, var pastiprināt sasilšanu.

IPCC un klimata pētījumi norāda, ka ECS nav precīzi zināma viena vērtība, bet tiek novērtēta diapazonā. Agrāk (piem., IPCC AR5) bieži minētais diapazons bija aptuveni 1,5–4,5 °C; jaunākajos novērtējumos (AR6) ticamais diapazons ECS ir sašaurinājies un tiek norādīts apmēram 2,5–4 °C, ar centrālo novērtējumu ap ≈3 °C. TCR vērtības parasti ir zemākas (šķietami apmēram 1,4–2,2 °C pēc AR6), jo TCR mēra īsāku laika periodu, kamēr okeāns vēl nepilnībā uzkrāj siltumu.

Laika mērogi ir svarīgi: pilnīga temperatūras reakcija uz CO₂ divkāršošanos (ECS) var pilnībā izpausties gadsimtu un pat vairāk simtu gadu laikā, jo lēni sasilst dziļie okeāna slāņi. Turklāt daudzas ietekmes — piemēram, ledāju kušana un jūras līmeņa celšanās — turpinās gadu simtu un tūkstošu griezumā pat pēc tam, kad temperatūra stabilizējas.

Kādas ir praktiskās sekas? Pat ja “tikai” vidēji par 3 °C sasiltu viss, tas nozīmē daudz lielāku biežumu un intensitāti ekstremālām karstuma viļņiem, mainītu nokrišņu sadalījumu (vairāk intensīvu lietavu, bet arī paplašinātu sausumu zonu risku), jūras līmeņa paaugstināšanos, bioloģisko daudzveidību zaudēšanu, ražas un pārtikas drošības problēmas, kā arī sociāli ekonomiskas sekas — pārvietošanās, veselības problēmas un infrastruktūras bojājumi.

Klimata jutība ir arī tieši saistīta ar to, cik daudz oglekļa mēs varam vēl izdalīt, lai ierobežotu globālo sasilšanu noteiktā līmenī (t.s. oglekļa budžets). Jo lielāka ir klimata jutība, jo mazāks ir pieļaujamais emisiju apjoms, lai nepārsniegtu konkrētas mērķtemperatūras (piem., +1,5 °C vai +2 °C).

Kopsavilkumā: klimata jutība nosaka, cik daudz Zeme uzsils pēc CO₂ divkāršošanās. Tipiska ilgtermiņa (ECS) vērtība ir apmēram 3 °C, bet ar nenoteiktību — diapazons un precīzā vērtība atkarīga no daudzām atsauksmēm klimatiskajā sistēmā. Sapratne par klimata jutību palīdz plānot emisiju samazināšanas stratēģijas un novērtēt nākotnes klimata riskus.

Kāpēc to ir grūti noskaidrot?

Ir grūti noteikt, cik jutīgs ir klimats, jo pēc tam, kad siltumnīcas efekts padara Zemi nedaudz siltāku, ir daudz dažādu atgriezenisko efektu, kas var paātrināt vai palēnināt sasilšanu. Piemēram, siltums izgaro vairāk ūdens no jūras, un šie ūdens tvaiki paši par sevi ir siltumnīcefekta gāze, kas padara Zemi vēl siltāku. Zinātnieki ir diezgan pārliecināti, ka lielākā daļa atgriezeniskās saites padara sasilšanu ātrāku: bet, tā kā atgriezeniskā saite ir ļoti sarežģīta, viņi to labi nesaprot, un dažkārt viņu datori nav pietiekami ātri, lai veiktu pietiekamus aprēķinus un iegūtu labu atbildi. Projektu, kurā viņi sadarbojas, lai labāk izprastu, sauc par Coupled model intercomparison project (CMIP). Viena no lietām, ko viņi cenšas labāk izprast, ir mākoņi, jo tie var būtiski ietekmēt situāciju.

Šī diagramma parāda vispārējo priekšstatu par klimata jutīgumu. Kad cilvēki izdala CO2 , Zeme kļūst siltāka. Šo sasilšanu palielina lielākā daļa atgriezeniskās saites. Ir daudz dažādu atgriezeniskās saites veidu. Viena no atgriezeniskajām saitēm ir tad, kad pirmais siltums izkausē ledu, kas atstaroja daudz saules gaismas, un tad saules gaisma var apspīdēt jūru, kas agrāk atradās zem ledus, un padarīt jūru siltāku.

Meklēt pēc burta