Siltumnīcas efekts
Siltumnīcas efekts rodas, kad dažas gāzes Zemes atmosfērā (gaisā ap Zemi) aiztur infrasarkano starojumu. Tādējādi planēta kļūst siltāka, līdzīgi kā tas notiek siltumnīcā.
Siltumnīcas efektu rada siltumnīcefektu izraisošās gāzes; svarīgākās siltumnīcefekta gāzes Zemes atmosfērā ir ūdenstvaiks, oglekļa dioksīds (CO2) un metāns. Ja gaisā ir vairāk siltumnīcefekta gāzu, gaisā ir vairāk siltuma. Tāpēc lielāks siltumnīcefekta gāzu daudzums izraisa klimata pārmaiņas un globālo sasilšanu.
Siltumnīcas efekts ir dabisks. Tas ir svarīgs dzīvībai uz Zemes. Bez siltumnīcas efekta Zemes vidējā temperatūra būtu aptuveni -18 vai -19 grādi pēc Celsija (0 vai 1 grāds pēc Fārenheita). Zeme būtu ieslodzīta ledus laikmetā. Siltumnīcas efekta dēļ Zemes faktiskā vidējā temperatūra ir 14 grādi pēc Celsija (57 grādi pēc Fārenheita).
Problēma ir tā, ka pēdējā laikā siltumnīcas efekts ir kļuvis spēcīgāks. Tas ir tāpēc, ka cilvēki ir izmantojuši lielu daudzumu fosilā kurināmā, kas sadegot izdala oglekļa dioksīdu. Tā kā oglekļa dioksīds ir siltumnīcefekta gāze, pēdējo 150 gadu laikā planēta ir sasilusi.
Pirms aptuveni 10 000 gadiem, pirms cilvēki sāka dedzināt lielu daudzumu fosilā kurināmā, oglekļa dioksīda (CO2) daudzums atmosfērā bija 260-280 ppm, bet tagad tas pārsniedz 400 ppm. Lielākā daļa zinātnieku apgalvo, ka 350 ppm vai mazāk ir drošs līmenis videi un ka planētas sugas var pielāgoties šādam līmenim. Augstāks līmenis var radīt nopietnas problēmas dzīvnieku un jūras dzīvniekiem un dzīvniecībām, kas jau šobrīd ir novērojamas, piemēram, okeānu paskābināšanās.
Siltumnīcas efektu 1824. gadā pirmo reizi ierosināja Žozefs Furjē. Siltumnīcas efekts ir arī uz Marsa, Veneras un citām planētām ar atmosfēru. Īpaši spēcīgs šis efekts ir Venerā, jo Venerā ir ļoti daudz CO2. Tāpēc Venera ir karstāka nekā Merkurs, lai gan Merkurs atrodas tuvāk Saulei. Pirmais, kurš prognozēja, ka fosilā kurināmā sadegšanas (un citu degšanas procesu) radītais oglekļa dioksīds var izraisīt globālo sasilšanu, bija Svante Arrēniuss.
Saistītās lapas
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir siltumnīcas efekts?
A: Siltumnīcas efekts rodas, kad dažas gāzes Zemes atmosfērā aiztur infrasarkano starojumu, tādējādi planēta kļūst siltāka, līdzīgi kā silda siltumnīcas.
J: Kādas ir dažas no svarīgākajām siltumnīcefekta gāzēm Zemes atmosfērā?
A: Svarīgākās siltumnīcefekta gāzes Zemes atmosfērā ir ūdens tvaiks, oglekļa dioksīds (CO2) un metāns.
J: Kā siltumnīcefekta gāzu līmeņa palielināšanās ietekmē klimata pārmaiņas un globālo sasilšanu?
A: Ja gaisā ir vairāk siltumnīcefekta gāzu, tas satur vairāk siltuma, kas izraisa klimata pārmaiņas un globālo sasilšanu.
J: Kas notiktu, ja uz Zemes nepastāvētu dabiskais siltumnīcas efekts?
A: Ja uz Zemes nebūtu dabiskā siltumnīcas efekta, tās vidējā temperatūra būtu aptuveni -18 vai -19 grādi pēc Celsija (0 vai 1 grāds pēc Fārenheita), un tā būtu ieslodzīta ledus laikmetā.
J: Kā cilvēka darbība ir veicinājusi CO2 līmeņa izmaiņas atmosfērā?
A: Cilvēki ir sadedzinājuši lielu daudzumu fosilā kurināmā, kā rezultātā atmosfērā izdalās oglekļa dioksīds. Tas ir izraisījis CO2 līmeņa paaugstināšanos atmosfērā pēdējo 150 gadu laikā.
J: Kurš pirmais ierosināja, ka CO2 pieaugums varētu izraisīt globālo sasilšanu?
A: Nobela prēmijas laureāts Svante Arrēniuss pirmais prognozēja, ka fosilā kurināmā (un citu sadegšanas procesu) sadedzināšanas rezultātā izdalītais oglekļa dioksīds var izraisīt globālo sasilšanu.
