Klimats: definīcija, klimata veidi, klasifikācija un pārmaiņas

Klimats ir ilgstošais un raksturīgais temperatūras, mitruma, atmosfēras spiediena, vēja, nokrišņu un citu meteoroloģisko elementu stāvoklis noteiktā Zemes virsmas apgabalā ilgākā laika periodā. Vienkāršoti runājot, par klimatu bieži saprot vidējos laikapstākļus aptuveni 30 gadu periodā. Klimats un laikapstākļi nav tas pats: laikapstākļi raksturo īslaicīgus atmosfēras stāvokļus (dienas vai nedēļas griezumā), bet klimats — ilgākas laika skalas parādības.

Klimata veidi

Galvenie klimata tipi atšķiras pēc temperatūras un nokrišņu režīma, un tos izmanto, lai raksturotu lielus reģionus pasaulē. Bieži minētie klimata veidi ir:

• Polārais klimats (dažreiz saukts arī par boreālo klimatu) — raksturīgas garas, ļoti aukstas ziemas un īsas vasaras; dominē Arktikas un Antarktikas apgabalos.
• Mērenais klimats — tajā parasti ir četri gadalaiki. Mērenais klimats raksturīgs lielai daļai Eiropas un citu pasaules valstu; piemēram, plašākā mērogā tas sastopams arī Turcijā.
• Tuksnešainais/sausais klimats — raksturīga zema nokrišņu summa, bieži vien ir tikai viens vai divi gadalaiki (karsts un auksts/auksts naktīs). Tipiski piemēri ir lieli tuksneši, kā Saūda Arābija un atsevišķas Āfrikas teritorijas.
• Tropiskais klimats — raksturojams ar augstu gaisa temperatūru visu gadu un izteiktu mitro un sauso sezonu maiņu; tipisks piemērs ir Amazones lietusmeži Brazīlijā.
• Vidusjūras klimats — vasarās parasti ir karsts un sauss, bet ziemās vēsāks un mitrāks; labi zināmi piemēri ir daļa no Spānijas un reģioni ap Vidusjūru.

Faktori, kas ietekmē klimatu

Vietas klimatu ietekmē vairāki ģeogrāfiski un fizikālie faktori:

• Ģeogrāfiskais platums — tuvāk ekvatoram gaisa masas parasti ir siltākas; polāros apgabalos — aukstākas.
• Reljefs un augstums virs jūras līmeņa — gaisa temperatūra pazeminās ar augstumu.
• Attālums līdz okeāniem un lielām ūdenstilpēm — ūdens mēdz mīkstināt temperatūras svārstības, radot jūras ietekmi un mitruma pieplūdumu.
• Relatīvais zemes segums (meži, tuksneši, ledāji) un cilvēka darbība — lauksaimniecība, urbanizācija un izvietojums maina lokālos mikroklimatiskos apstākļus.

Klimata klasifikācijas

Klimatu parasti klasificē, balstoties uz temperatūras un nokrišņu daudzuma raksturlielumiem. Visplašāk izmantotās sistēmas ir:

• Kēpena klimata klasifikācija, ko pirmais izstrādāja Vladimirs Kēpens — tā balstās uz temperatūras un nokrišņu gada sadalījumu un ļauj diferenciēt galvenos klimata tipus (tropiskais, mērenais, polārais u. c.).
• Thornthwaite sistēma (kopš 1948. gada) — papildus temperatūrai un nokrišņiem izmanto arī evapotranspirāciju, kas ļauj labāk novērtēt ūdens pieejamību augsnē un biotopu potenču. Tādēļ šī sistēma ir noderīga, analizējot, kā klimata izmaiņas var ietekmēt dzīvnieku sugu izplatību un ekosistēmu produktivitāti.
• Beržerona un telpiskās sinoptiskās klasifikācijas sistēmas — fokusējas uz to, no kurienes nāk gaisa masas, kas veido klimatiskos raksturlielumus, un uz atmosfēras cirkulāciju īpatnībām.

Klimata pārmaiņas — cēloņi un pierādījumi

Klimats var mainīties gan pašreizējos ģeoloģiskajos laikos, gan ilgākā laika skalā. Šodienas globālās pārmaiņas ir labi dokumentētas ar vairākām novērotām pazīmēm: globālās temperatūras pieaugums, ledāju un ledus segu sarukšana, jūras līmeņa celšanās, mainīts nokrišņu sadalījums un biežāki ekstremāli laika apstākļi.

Vai šīs pārmaiņas ir dabiski notikumi vai cilvēka izraisītas? Līdz ar plašiem datiem un modelēšanu zinātne rāda, ka cilvēki padara pasauli siltāku — galvenokārt izmešu (CO2, CH4 u. c.) palielināšanās dēļ atmosfērā, ko izraisa fosilā kurināmā dedzināšana, industrija, mežu izciršana un lauksaimniecības prakse. Šie siltumnīcefekta gāzu pieaugumi pastiprina dabisko siltumnīcas efektu, izraisot globālu sasilšanu.

Ietekmes un sekas

Klimata pārmaiņu ietekme ir daudzveidīga un var būt gan tieša, gan netieša:

• Bioloģiskā daudzveidība — sugu sadalījums mainās, daudzas sugas var saskarties ar dzīvotņu zudumu vai piespiedu migrāciju.
• Lauksaimniecība un pārtikas drošība — mainoties nokrišņu un temperatūras režīmiem, var samazināties ražas vai mainīties audzēšanas reģioni.
• Jūras līmeņa celšanās — apdraud piekrastes zonas un pilsētas, kā arī zemākas salu valsts teritorijas.
• Veselība — sasilšana palielina karstuma vilņu risku, jau esošas saslimšanas var izplatīties plašāk.
• Ekonomiskās un sociālās sekas — migrācija, infrastruktūras bojājumi un resursu pieejamība var ietekmēt sabiedrību drošību un labklājību.

Ko var darīt — mazināšana un pielāgošanās

Iesaistītās stratēģijas dalās divās galvenajās grupās:

• Samazināšana (mitigation) — samazināt siltumnīcefekta gāzu izmešus, pārejot uz atjaunojamiem energoresursiem, uzlabojot energoefektivitāti, saglabājot un atjaunojot mežus, mainot lauksaimniecības praksi.
• Pielāgošanās (adaptation) — veidot izturīgāku infrastruktūru, mainīt ūdens un lauksaimniecības pārvaldību, uzlabot brīdināšanas sistēmas un veselības aprūpi, lai mazinātu ietekmi uz cilvēkiem un ekosistēmām.

Secinājums: klimats ir ilgtermiņa atmosfēras raksturojums, kuru ietekmē gan dabiskie procesi, gan cilvēka darbība. Sapratne par klimata tipiem, to ietekmējošajiem faktoriem un klasifikācijām, kā arī par klimata pārmaiņu cēloņiem un sekām, ir būtiska, lai plānotu ilgtspējīgas politikas un darbības, kas samazina negatīvās sekas nākotnē.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir klimats?

J: Ar ko klimats atšķiras no laikapstākļiem?

J: Kādi ir daži klimata piemēri?

J: Kāds klimats ir Eiropā?

J: Kur var atrast tropu klimata piemēru?

J: Kāda klasifikācijas sistēma tika izmantota, lai klasificētu klimatus pirms 1948. gada?

Meklēt pēc burta