Tuksnešainais klimats
Tuksnešainais klimats (bieži saukts par sauso klimatu) ir klimata tips, kurā nokrišņu daudzums parasti ir mazāks par 250 milimetriem gadā. Mazs nokrišņu daudzums ir raksturīgs tādiem tuksnešiem kā Arābijas, Austrālijas centrālā daļa un Sahāra. Tas ir raksturīgs arī kontinentu iekšienēm, kontinentu rietumu malām un augstu kalnu grēdu aizvēja pusēm. Arktikas un Antarktikas daļās ir sauss klimats, lai gan tās ir aukstas.
Pasaules tuksnešu teritorijas
Tuksneša definēšana
"Īsts tuksnesis" ir tāds, kur augu segums ir ļoti reti sastopams un nokrišņi ir reti vai reti sastopami. Tā kā tuksneša gaiss ir sauss, tajā ir maz mitruma, kas var saglabāt dienas karstumu. Tuksneša naktis parasti ir ļoti aukstas. Šīs lielās temperatūras svārstības var apgrūtināt dzīvi tuksneša klimatā.
Dažos tuksnešos gadā nokrišņu daudzums pārsniedz 250 mm, taču tie joprojām ir sausas teritorijas. Piemēram, Kalahari tuksnesī gadā nokrišņu daudzums sasniedz 640 milimetrus (25 collas). Tajā ir lielas smilšu kāpas, līdzīgi kā Sahārā, bet tās nemainās vēju ietekmē. Tajās ir augi, kas nostiprina smiltis un palīdz saglabāt to formu. Arī citos apgabalos nokrišņu daudzums var pārsniegt 250 mm, bet vairāk ūdens tiek zaudēts iztvaikošanas procesā, nekā nokrīt nokrišņu veidā. Labi piemēri ir Tuskona un Alise Springs. Tuskonā gadā vidēji izkrīt 303 milimetri (12 collas) nokrišņu. Alise Springsā gadā nokrišņu daudzums ir aptuveni 540 milimetri (21 colla). Daži zinātnieki tos neuzskata par īstiem tuksnešiem.
Veidi
Pastāv trīs tuksneša klimata veidi: karstais tuksneša klimats (BWh), aukstais tuksneša klimats (BWk) un maigais tuksneša klimats (BWh/BWn). Karstajos tuksnešos ir ļoti karstas vasaras, kuru temperatūra var sasniegt pat 45 °C (113 °F). Temperatūra var būt ļoti augsta arī ziemā. Arī aukstajos tuksnešos var būt karstas vasaras, bet ziemas parasti ir ļoti aukstas. Tie parasti atrodas lielā augstumā, un tie var būt sausāki nekā karstie tuksneši.
Saguro kaktuss
Pielāgojumi
Tuksneša augi un dzīvnieki ir pielāgojušies dzīvei tuksnešainā klimatā. Daži dzīvnieki var iztikt ar mazāku ūdens daudzumu. Daži augi spēj uzkrāt ūdeni. Daži dzīvnieki, piemēram, čūskas, ķirzakas un skorpioni, izmanto indīgas indes, lai nogalinātu pārtiku. Tādējādi tie ietaupa vērtīgu enerģiju: tiem nav jādzenā, jācīnās vai jāķer savs upuris. Daudzi dzīvnieki ir nakts dzīvnieki. Dienas laikā tie guļ vēsās alās vai alās un medī naktī. Arī augi ir pielāgojušies ūdens taupīšanai. Dažiem ir ūdensnecaurlaidīgs apvalks, kas neļauj augam vai sēklām izžūt. Daži, piemēram, milzu Saguaro kaktuss, uzglabā ūdeni. Tie ir pielāgojušies tik labi, ka var nodzīvot vairāk nekā 150 gadus un var būt vidēji vairāk nekā 40 pēdu augsti. Daudziem kaktusiem ir ērkšķi un aizsargājoši dzelkšņi, kas neļauj dzīvniekiem piekļūt ūdens krājumiem.
Saistītās lapas
- Tuksnesis
- Tuksnešu saraksts
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir tuksneša klimats?
A: Tuksnešainais klimats ir klimata tips, kurā parasti gadā nokrišņu daudzums ir mazāks par 250 milimetriem (10 collas).
J: Kādi ir divi tuksneša klimata iedalījumi saskaņā ar Kēpena klimata klasifikāciju?
A: Saskaņā ar Kēpena klimata klasifikāciju tuksneša klimats tiek klasificēts šādi: BWh "karstais tuksneša klimats" un BWk "aukstais tuksneša klimats".
J: Kuriem tuksnešiem ir maz nokrišņu?
A: Tādi tuksneši kā Arābijas, Austrālijas centrālā daļa un Sahāra ir ar mazu nokrišņu daudzumu.
J: Kādos ģeogrāfiskajos apgabalos var būt tuksnešu klimats?
A: Tuksnešains klimats ir raksturīgs kontinentu iekšienēm, kontinentu rietumu malām un augstu kalnu grēdu aizvēja pusēm.
J: Vai Arktikas un Antarktikas daļās ir tuksnešains klimats?
A: Arktikas un Antarktikas daļās ir sauss klimats, lai gan tās ir aukstas.
J: Kāds ir vidējais nokrišņu daudzums tuksnešainā klimatā?
A: Vidējais nokrišņu daudzums tuksnešainā klimatā parasti ir mazāks par 250 milimetriem gadā.
J: Kāda ir Kēpena klimata klasifikācija tuksneša klimatam?
A: Kēpena klimata klasifikācija tuksneša klimatam ir BWh "karstais tuksneša klimats" un BWk "aukstais tuksneša klimats".
