Tuksnešainais klimats (bieži saukts par sauso klimatu) ir klimata tips, kurā nokrišņu daudzums parasti ir mazāks par 250 milimetriem gadā. Šādu klimatu raksturo arī tas, ka gada iztvaikošana un augsnes mitruma zudumi parasti pārsniedz ienākošo ūdens daudzumu, tādēļ virsma paliek sausa un augu segums ir ļoti reti sastopams. Mazs nokrišņu daudzums ir raksturīgs tādiem tuksnešiem kā Arābijas, Austrālijas centrālā daļa un Sahāra. Tas ir raksturīgs arī kontinentu iekšienēm, kontinentu rietumu malām un augstu kalnu grēdu aizvēja pusēm. Arktikas un Antarktikas daļās ir sauss klimats, lai gan tās ir aukstas — šos reģionus sauc par aukstajiem tuksnešiem.

Galvenās īpašības

  • Nokrišņu trūkums: parasti mazāk nekā 250 mm gadā; dažviet ar ļoti lielu svārstību starp gadiem.
  • Liela iztvaikošana: augsta potenciālā iztvaikošana, kas bieži pārsniedz nokrišņu daudzumu.
  • Temperatūru diapazons: var būt gan ļoti karsti dienās (karstie tuksneši), gan lielas diennakts temperatūras svārstības; aukstie tuksneši raksturojas ar zemu vidējo temperatūru un sals ziemā.
  • Vēja ietekme: spēcīgi vēji veicina augsnes eroziju un smilšu pārvietošanu.
  • Augsnes īpašības: bieži plānas, ar zemu organiskās vielas saturu, vietām sāļotas vai staignas.

Veidi un klasifikācija

  • True deserts (BWh, BWk pēc Köppen sistēmas): ļoti maz nokrišņu; BWh — karstie tuksneši (piem., daļa no Sahāras), BWk — aukstie tuksneši (piem., Grieķijā vai Mongolijā esošie reģioni).
  • Stepes jeb pusdeserti (BSh, BSk): mazāks sausums, nekā pilnīgiem tuksnešiem; raksturīgas zālaugiem un retiem krūmiem.

Cēloņi

  • Subtropu augstspiediena joslas: ilgstošas augsta spiediena zonas kavē mākoņu veidošanos un nokrišņu nokrišanu.
  • Mākoņu ēnas (rain shadow): kalni aptur mitru gaisu, izraisot sausumu aiz to ziemeļu vai dienvidu nogāzēm.
  • Kontinentālums: tālu no okeāniem esošie reģioni saņem maz mitruma.
  • Aukstie okeānu straumi: samazina atmosfēras temperatūru virs garām piekrastēm, samazinot konvekciju un nokrišņus.

Flora un fauna

Tuksnešainajos klimatiskajos apstākļos augi un dzīvnieki pielāgojušies ūdens taupīšanai. Bieži sastopami:

  • xerofītiskie augi (piem., sukulentīvi augi, biezlapju krūmi, rāpojoši zālāji);
  • dziļas sakņu sistēmas vai spēcīgas ūdens uzkrāšanas struktūras;
  • naktī vai vēsākos periodos aktīvi dzīvnieki, kas izvairās no dienas karstuma.

Cilvēka ietekme un pielāgošanās

Tuksneši var šķist neauglīgi, taču cilvēki tos izmanto gan tradicionālā, gan mūsdienīgā saimniecībā. Galvenās problēmas un risinājumi:

  • Lauksaimniecība: lauksaimniecība iespējama ar papildu apūdeņošanu — piemēram, cauruļvadi, aku sistēmas, pilienapūdeņošana un vēsturiskie qanat tipa risinājumi.
  • Pārmērīga izmantošana un dezertifikācija: pārmērīga ganīšana, nevietā cirsti koki un nepareiza lauksaimniecība veicina augsnes degradāciju un tuksnešošanos.
  • Vides aizsardzība: nepieļaut augsnes eroziju, atjaunot noplicinātas teritorijas, veidot ūdens krājumus un izmantot ilgtspējīgas lauksaimniecības prakses.

Piemēri un izplatība

Tuksnešainais klimats ir sastopams dažādos platuma grādos un apstākļos. Pasaules labi pazīstamie piemēri ir Arābijas tuksneši, Austrālijas centrālā daļa un Sahāra. Tomēr sausa klimata apstākļi var pastāvēt arī mazāk pamanāmās vietās — kontinentu iekšienē, pie kalnu grēdu aizvējiem un pat polārajos reģionos kā Arktikā un Antarktikā, kur runājam par aukstajiem tuksnešiem.

Īss kopsavilkums

Sausais jeb tuksnešainais klimats ir definējams ar zemu nokrišņu daudzumu un pārsvarā sausu augsni. Tas ietver gan karstus, gan aukstus tuksnešus, un tā parādīšanās ir saistīta ar vairākiem ģeogrāfiskiem un atmosfēriskajiem faktoriem. Lai saglabātu šos reģionus un cilvēku dzīves kvalitāti tajos, nepieciešamas ilgtspējīgas ūdens pārvaldības metodes un vides aizsardzības pasākumi.