Sausais (tuksnešainais) klimats: definīcija, īpašības un piemēri
Uzzini sauso (tuksnešaino) klimatu — definīcija, īpašības, piemēri (Sahāra, Arābija, Austrālija), nokrišņu daudzums mazāk par 250 mm un ietekme uz vidi.
Tuksnešainais klimats (bieži saukts par sauso klimatu) ir klimata tips, kurā nokrišņu daudzums parasti ir mazāks par 250 milimetriem gadā. Šādu klimatu raksturo arī tas, ka gada iztvaikošana un augsnes mitruma zudumi parasti pārsniedz ienākošo ūdens daudzumu, tādēļ virsma paliek sausa un augu segums ir ļoti reti sastopams. Mazs nokrišņu daudzums ir raksturīgs tādiem tuksnešiem kā Arābijas, Austrālijas centrālā daļa un Sahāra. Tas ir raksturīgs arī kontinentu iekšienēm, kontinentu rietumu malām un augstu kalnu grēdu aizvēja pusēm. Arktikas un Antarktikas daļās ir sauss klimats, lai gan tās ir aukstas — šos reģionus sauc par aukstajiem tuksnešiem.
Galvenās īpašības
- Nokrišņu trūkums: parasti mazāk nekā 250 mm gadā; dažviet ar ļoti lielu svārstību starp gadiem.
- Liela iztvaikošana: augsta potenciālā iztvaikošana, kas bieži pārsniedz nokrišņu daudzumu.
- Temperatūru diapazons: var būt gan ļoti karsti dienās (karstie tuksneši), gan lielas diennakts temperatūras svārstības; aukstie tuksneši raksturojas ar zemu vidējo temperatūru un sals ziemā.
- Vēja ietekme: spēcīgi vēji veicina augsnes eroziju un smilšu pārvietošanu.
- Augsnes īpašības: bieži plānas, ar zemu organiskās vielas saturu, vietām sāļotas vai staignas.
Veidi un klasifikācija
- True deserts (BWh, BWk pēc Köppen sistēmas): ļoti maz nokrišņu; BWh — karstie tuksneši (piem., daļa no Sahāras), BWk — aukstie tuksneši (piem., Grieķijā vai Mongolijā esošie reģioni).
- Stepes jeb pusdeserti (BSh, BSk): mazāks sausums, nekā pilnīgiem tuksnešiem; raksturīgas zālaugiem un retiem krūmiem.
Cēloņi
- Subtropu augstspiediena joslas: ilgstošas augsta spiediena zonas kavē mākoņu veidošanos un nokrišņu nokrišanu.
- Mākoņu ēnas (rain shadow): kalni aptur mitru gaisu, izraisot sausumu aiz to ziemeļu vai dienvidu nogāzēm.
- Kontinentālums: tālu no okeāniem esošie reģioni saņem maz mitruma.
- Aukstie okeānu straumi: samazina atmosfēras temperatūru virs garām piekrastēm, samazinot konvekciju un nokrišņus.
Flora un fauna
Tuksnešainajos klimatiskajos apstākļos augi un dzīvnieki pielāgojušies ūdens taupīšanai. Bieži sastopami:
- xerofītiskie augi (piem., sukulentīvi augi, biezlapju krūmi, rāpojoši zālāji);
- dziļas sakņu sistēmas vai spēcīgas ūdens uzkrāšanas struktūras;
- naktī vai vēsākos periodos aktīvi dzīvnieki, kas izvairās no dienas karstuma.
Cilvēka ietekme un pielāgošanās
Tuksneši var šķist neauglīgi, taču cilvēki tos izmanto gan tradicionālā, gan mūsdienīgā saimniecībā. Galvenās problēmas un risinājumi:
- Lauksaimniecība: lauksaimniecība iespējama ar papildu apūdeņošanu — piemēram, cauruļvadi, aku sistēmas, pilienapūdeņošana un vēsturiskie qanat tipa risinājumi.
- Pārmērīga izmantošana un dezertifikācija: pārmērīga ganīšana, nevietā cirsti koki un nepareiza lauksaimniecība veicina augsnes degradāciju un tuksnešošanos.
- Vides aizsardzība: nepieļaut augsnes eroziju, atjaunot noplicinātas teritorijas, veidot ūdens krājumus un izmantot ilgtspējīgas lauksaimniecības prakses.
Piemēri un izplatība
Tuksnešainais klimats ir sastopams dažādos platuma grādos un apstākļos. Pasaules labi pazīstamie piemēri ir Arābijas tuksneši, Austrālijas centrālā daļa un Sahāra. Tomēr sausa klimata apstākļi var pastāvēt arī mazāk pamanāmās vietās — kontinentu iekšienē, pie kalnu grēdu aizvējiem un pat polārajos reģionos kā Arktikā un Antarktikā, kur runājam par aukstajiem tuksnešiem.
Īss kopsavilkums
Sausais jeb tuksnešainais klimats ir definējams ar zemu nokrišņu daudzumu un pārsvarā sausu augsni. Tas ietver gan karstus, gan aukstus tuksnešus, un tā parādīšanās ir saistīta ar vairākiem ģeogrāfiskiem un atmosfēriskajiem faktoriem. Lai saglabātu šos reģionus un cilvēku dzīves kvalitāti tajos, nepieciešamas ilgtspējīgas ūdens pārvaldības metodes un vides aizsardzības pasākumi.
Pasaules tuksnešu teritorijas
Tuksneša definēšana
"Īsts tuksnesis" ir tāds, kur augu segums ir ļoti reti sastopams un nokrišņi ir reti vai reti sastopami. Tā kā tuksneša gaiss ir sauss, tajā ir maz mitruma, kas var saglabāt dienas karstumu. Tuksneša naktis parasti ir ļoti aukstas. Šīs lielās temperatūras svārstības var apgrūtināt dzīvi tuksneša klimatā.
Dažos tuksnešos gadā nokrišņu daudzums pārsniedz 250 mm, taču tie joprojām ir sausas teritorijas. Piemēram, Kalahari tuksnesī gadā nokrišņu daudzums sasniedz 640 milimetrus (25 collas). Tajā ir lielas smilšu kāpas, līdzīgi kā Sahārā, bet tās nemainās vēju ietekmē. Tajās ir augi, kas nostiprina smiltis un palīdz saglabāt to formu. Arī citos apgabalos nokrišņu daudzums var pārsniegt 250 mm, bet vairāk ūdens tiek zaudēts iztvaikošanas procesā, nekā nokrīt nokrišņu veidā. Labi piemēri ir Tuskona un Alise Springs. Tuskonā gadā vidēji izkrīt 303 milimetri (12 collas) nokrišņu. Alise Springsā gadā nokrišņu daudzums ir aptuveni 540 milimetri (21 colla). Daži zinātnieki tos neuzskata par īstiem tuksnešiem.
Veidi
Pastāv trīs tuksneša klimata veidi: karstais tuksneša klimats (BWh), aukstais tuksneša klimats (BWk) un maigais tuksneša klimats (BWh/BWn). Karstajos tuksnešos ir ļoti karstas vasaras, kuru temperatūra var sasniegt pat 45 °C (113 °F). Temperatūra var būt ļoti augsta arī ziemā. Arī aukstajos tuksnešos var būt karstas vasaras, bet ziemas parasti ir ļoti aukstas. Tie parasti atrodas lielā augstumā, un tie var būt sausāki nekā karstie tuksneši.
Saguro kaktuss
Pielāgojumi
Tuksneša augi un dzīvnieki ir pielāgojušies dzīvei tuksnešainā klimatā. Daži dzīvnieki var iztikt ar mazāku ūdens daudzumu. Daži augi spēj uzkrāt ūdeni. Daži dzīvnieki, piemēram, čūskas, ķirzakas un skorpioni, izmanto indīgas indes, lai nogalinātu pārtiku. Tādējādi tie ietaupa vērtīgu enerģiju: tiem nav jādzenā, jācīnās vai jāķer savs upuris. Daudzi dzīvnieki ir nakts dzīvnieki. Dienas laikā tie guļ vēsās alās vai alās un medī naktī. Arī augi ir pielāgojušies ūdens taupīšanai. Dažiem ir ūdensnecaurlaidīgs apvalks, kas neļauj augam vai sēklām izžūt. Daži, piemēram, milzu Saguaro kaktuss, uzglabā ūdeni. Tie ir pielāgojušies tik labi, ka var nodzīvot vairāk nekā 150 gadus un var būt vidēji vairāk nekā 40 pēdu augsti. Daudziem kaktusiem ir ērkšķi un aizsargājoši dzelkšņi, kas neļauj dzīvniekiem piekļūt ūdens krājumiem.
Saistītās lapas
- Tuksnesis
- Tuksnešu saraksts
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir tuksneša klimats?
A: Tuksnešainais klimats ir klimata tips, kurā parasti gadā nokrišņu daudzums ir mazāks par 250 milimetriem (10 collas).
J: Kādi ir divi tuksneša klimata iedalījumi saskaņā ar Kēpena klimata klasifikāciju?
A: Saskaņā ar Kēpena klimata klasifikāciju tuksneša klimats tiek klasificēts šādi: BWh "karstais tuksneša klimats" un BWk "aukstais tuksneša klimats".
J: Kuriem tuksnešiem ir maz nokrišņu?
A: Tādi tuksneši kā Arābijas, Austrālijas centrālā daļa un Sahāra ir ar mazu nokrišņu daudzumu.
J: Kādos ģeogrāfiskajos apgabalos var būt tuksnešu klimats?
A: Tuksnešains klimats ir raksturīgs kontinentu iekšienēm, kontinentu rietumu malām un augstu kalnu grēdu aizvēja pusēm.
J: Vai Arktikas un Antarktikas daļās ir tuksnešains klimats?
A: Arktikas un Antarktikas daļās ir sauss klimats, lai gan tās ir aukstas.
J: Kāds ir vidējais nokrišņu daudzums tuksnešainā klimatā?
A: Vidējais nokrišņu daudzums tuksnešainā klimatā parasti ir mazāks par 250 milimetriem gadā.
J: Kāda ir Kēpena klimata klasifikācija tuksneša klimatam?
A: Kēpena klimata klasifikācija tuksneša klimatam ir BWh "karstais tuksneša klimats" un BWk "aukstais tuksneša klimats".
Meklēt