Kalahari tuksnesis — Āfrikas dienvidu smilšainais reģions un ekosistēma

Kalahari tuksnesis ir liels sausa līdz daļēji sausa smilšaina teritorija Kgalagadi Āfrikas dienvidos, kas aizņem 900 000 km² (362 500 kvadrātjūdžu) lielu daļu no Botsvānas un daļu no Namībijas un Dienvidāfrikas. Pēc lietusgāzēm tajā ir milzīgas platības, kurās veidojas ganība un īslaicīgi ūdenskrātuves, kas piesaista savvaļas dzīvniekus.

Ģeogrāfija un klimats

Kalahari tuksnesis veido Āfrikas dienvidu daļu, un tā reljefs ietver gan smilšainas līdzenumus, gan tuksneša elementus un plato. To raksturo sarkanīga smilts, smilšu kāpas un plašas savannas. Tuksneša un apkārtējā Kalahari baseina kopējā platība pārsniedz 2,5 miljonus km², stiepjas cauri Botsvānai, Namībijai un Dienvidāfrikai, kā arī iestiepjas Angolas, Zambijas un Zimbabves teritorijās.

Klima ir semiarīda: nokrišņu daudzums lielākajā daļā teritorijas ir neliels un nevienmērīgs. Sausākajos apgabalos gada nokrišņu daudzums parasti ir 110–200 milimetri (aptuveni 4,3–7,9 collas), bet mitrākajos apgabalos var sasniegt nedaudz vairāk par 500 milimetriem (aptuveni 19,7 collas). Vasarā temperatūras bieži ir ļoti augstas, bet nakts temperatūras var strauji pazemināties. Centrālās un ziemeļu daļas šķērso senas sausas upju gultnes — omurambu —, kuras lietus sezonā piepildās un veido stāvošus ūdens baseinus.

Ūdeņi un savvaļas dzīvnieku barība

Vienīgā pastāvīgā reģiona upe ir Okavango, kas ziemeļrietumos ieplūst deltā, veidojot purvu sistēmu ar bagātu bioloģisko daudzveidību. Okavango delta ir viens no svarīgākajiem reģiona ūdens avotiem un pievilina milzīgu skaitu zivju, putnu un zīdītāju. Omurambu un sezonālie baseini agrāk bijuši patvērums savvaļas dzīvniekiem — ziloņiem, žirafēm un dažādiem zvēriem — un tur joprojām var sastapt lielos plēsējus, piemēram, leopardus un gepardus, kā arī lauvas un citas sugas atkarībā no apgabala.

Flora

Kalahari ainavu veido smilšu kāpas, krūmāji un gaļēdāju zāles. Tipiskas sugas ir izturīgas akācijas un citas puskrūmu sugas, kā arī koku sugas, kas spēj izdzīvot dziļā gruntī vai krājot ūdeni — piemēram, kamieļu ērkšķi un citi akācijas radinieki. Pēc spēcīgām lietusgāzēm daudzviet uzplaukst zālāji, kur barojas ganību dzīvnieki.

Fauna

Kalahari dzīvnieku valsts ir daudzveidīga: te dzīvo antilopes (piemēram, springboki un gemsboki), elandi, kudu, ziloņi, hiēnas, lauvas, leopardu populācijas, gepardi un mazāk redzami plēsēji — bat-eared fox un aardwolf. Bieži sastopami arī strausi, dažādas putnu sugas un mazi žurku tipa grauzēji. Mazāka izmēra sugu, piemēram, surikatu, atpazīst pēc specifiskas uzvedības un dzīves grupās.

Cilvēki, kultūra un izmantošana

Reģions kopš seniem laikiem ir apdzīvots vietējo iedzīvotāju — īpaši San (būšmenu) — kopienu, kuru ikdienas dzīve un tradīcijas saistītas ar medībām, vācējiem un pielāgošanos sausajam klimatam. Mūsdienās Kalahari daļā ir arī ganāmpulku turētāji un zemkopji, kā arī ekonomiskas darbības, piemēram, dimantu un citu resursu ieguve, kas ietekmē vidi. Arī ūdens ieguve no pazemes akām (fosilais ūdens) un pārmērīga ganīšana var radīt ilgtermiņa izmaiņas ekosistēmā.

Aizsardzība, tūrisms un draudi

Dažas Kalahari daļas ir aizsargātas: pazīstami parki ir Central Kalahari Game Reserve (Botsvāna) un Kgalagadi Transfrontier Park, kas pārklāj daļu no Kalahari un līdz ar to palīdz saglabāt sugu daudzveidību un ainavas. Tūrisms reģionā ietver safārus, putnu vērošanu un kultūras apmeklējumus pie vietējām kopienām. Tomēr Kalahari saskaras ar draudiem: klimata pārmaiņas, ilgtspējīgas ūdens apsaimniekošanas trūkums, intensīva lopkopība, minerālu ieguve un reģionāla attīstība apdraud biotopus un vietējo iedzīvotāju dzīvesveidu.

Nākotnes perspektīvas

Ilgtspējīga pārvaldība, vietējo kopienu iesaistīšana un starptautiskas aizsardzības programmas ir svarīgas, lai saglabātu Kalahari īpašo ekosistēmu. Aizsardzības centieni ietver gan teritoriju aizsardzību, gan atjaunošanas pasākumus, ūdens resursu ilgtspējīgu izmantošanu un bioloģiskās daudzveidības uzraudzību. Pareiza līdzsvara atrašana starp attīstību un vidi palīdzēs saglabāt Kalahari kā nozīmīgu Āfrikas dienvidu reģiona dabas un kultūras mantojumu.

Medību rezervāti

Kalahari ir vairāki rezervāti - Centrālais Kalahari spēļu rezervāts (CKGR, pasaulē otra lielākā aizsargājamā teritorija), Khutse spēļu rezervāts un Kgalagadi pārrobežu parks. Reģionā mīt brūnās hiēnas, lauvas, surikati, žirafes, caunradži, šakāļi un vairākas antilopju sugas (tostarp elanda, gemsbokas, springbokas, hartebeest, steenbokas, kudu un duikeri), kā arī daudzas putnu un reptiļu sugas. Kalahari veģetāciju galvenokārt veido zālaugi un akācijas, bet ir konstatētas vairāk nekā 400 augu sugas (tostarp savvaļas arbūzs jeb Tsamma melone).

Surikata Kalahari salā

Meklēt pēc burta