Kalahari

Kalahari tuksnesis ir liels sausa līdz daļēji sausa smilšaina teritorija Kgalagadi Āfrikas dienvidos, kas aizņem 900 000 km² (362 500 kvadrātjūdžu) lielu daļu no Botsvānas un daļu no Namībijas un Dienvidāfrikas. Pēc lietusgāzēm tajā ir milzīgas platības, kurās ir lieliskas ganības.

Kalahari tuksnesis ir Āfrikas dienvidu daļa, un tā ģeogrāfiskais novietojums sastāv no tuksneša un plato. Kalahari dzīvo daži dzīvnieki un augi, jo tā lielākā daļa nav īsts tuksnesis. Šeit ir neliels nokrišņu daudzums, un vasaras temperatūra ir ļoti augsta. Sausākajos apgabalos parasti gadā nokrišņu daudzums ir 110-200 milimetri, bet mitrākajos - tikai nedaudz vairāk par 500 milimetriem (4,3-7,9 collas).

Apkārtējais Kalahari baseins aizņem vairāk nekā 2,5 miljonus km², kas stiepjas tālāk uz Botsvānu, Namībiju un Dienvidāfriku, kā arī iestiepjas Angolas, Zambijas un Zimbabves teritorijās. Vienīgā pastāvīgā upe Okavango ieplūst deltā ziemeļrietumos, veidojot purvus, kuros ir daudz savvaļas dzīvnieku. Kalahari centrālo ziemeļu daļu šķērso senas sausās upju gultnes, ko sauc par omurambu, un lietus sezonā tās nodrošina stāvošus ūdens baseinus. Agrāk upju gultnes bijušas patvēruma vieta savvaļas dzīvniekiem, sākot no ziloņiem līdz žirafēm, un plēsējiem, piemēram, lauvai un gepardam, tagad tās lielākoties ir ganību vietas, lai gan tajās joprojām var sastapt leopardus un gepardus.

Medību rezervāti

Kalahari ir vairāki rezervāti - Centrālais Kalahari spēļu rezervāts (CKGR, pasaulē otra lielākā aizsargājamā teritorija), Khutse spēļu rezervāts un Kgalagadi pārrobežu parks. Reģionā mīt brūnās hiēnas, lauvas, surikati, žirafes, caunradži, šakāļi un vairākas antilopju sugas (tostarp elanda, gemsbokas, springbokas, hartebeest, steenbokas, kudu un duikeri), kā arī daudzas putnu un reptiļu sugas. Kalahari veģetāciju galvenokārt veido zālaugi un akācijas, bet ir konstatētas vairāk nekā 400 augu sugas (tostarp savvaļas arbūzs jeb Tsamma melone).

Surikata Kalahari salā

Meklēt pēc burta