Lauva
Lauva (Panthera leo) ir liels kaķu dzimtas (Felidae) zīdītājs. Daži lieli tēviņi sver vairāk nekā 250 kg. Mūsdienās savvaļas lauvas dzīvo Subsahāras Āfrikā un Āzijā. Lauvas ir pielāgojušās dzīvei pļavās un jauktās teritorijās ar kokiem un zāli. Salīdzinoši nelielās mātītes ātri skrien īsus attālumus un koordinēti medī ganāmpulka dzīvniekus.
Vēsturiskos laikos lauvas ir izzudušas no Ziemeļāfrikas un Dienvidrietumu Āzijas. Līdz pleistocēna beigām, apmēram pirms 10 000 gadu, lauva bija visizplatītākais lielais sauszemes zīdītājs aiz cilvēka. Tie bija sastopami lielākajā daļā Āfrikas, visā Eirāzijā no Rietumeiropas līdz Indijai un Amerikā no Jukonas līdz Peru. Tagad lauva ir neaizsargāta suga. Divu desmitgažu laikā 20. gadsimta otrajā pusē tā areāls Āfrikā samazinājās par 30-50 %. Vislielākās bažas rada biotopu zudums un konflikti ar cilvēkiem.
Lauvas bieži dēvē par zvēru karali. Tos izmanto kā simbolus, kas simbolizē drosmi. Heraldikā tie parādās biežāk nekā citi dzīvnieki. Tie ir drosmes un karaļnama simboli.
Savvaļā lauvas dzīvo 10 līdz 14 gadus. Nozvejoti tie var nodzīvot vairāk nekā 20 gadus. Savvaļā tēviņi parasti nedzīvo ilgāk par 10 gadiem. Tas ir tāpēc, ka cīņās ar citiem tēviņiem gūtās brūces saīsina viņu dzīvi. Tie parasti dzīvo savannās un pļavās. Šajās teritorijās ir krūmi un koki, taču lauvas galvenokārt ir pielāgojušās medījuma ķeršanai pļavās. Salīdzinājumā ar citiem kaķiem lauvas ir sociālas. Lauvu grupu sauc par praidu. Lauvu barā ir radniecīgas mātītes, viņu mazuļi un viens vai divi pieauguši tēviņi. Lauvu mātīšu grupas bieži medī kopā.
Lauvas ir plēsēji un maitēdāji. Lauvas ir augstākā līmeņa plēsēji. Lauvas ēd antilopes, bifeļus, zebras, mežacūkas, gnu, putnus, zaķus, bruņurupučus un zivis. Lauvas izķer dzīvniekus, kas miruši dabisku iemeslu dēļ (slimības) vai ko nogalinājuši citi plēsēji. Viņi pastāvīgi seko līdzi riņķojošiem grifiem, jo tas nozīmē, ka tuvumā ir miris vai ievainots dzīvnieks.
Pielāgojumi
Tiem ir arhetipisks rēciens, ko izmanto, lai sazinātos ar citiem grupas locekļiem un brīdinātu dažādus iebrucējus par teritorijas robežām.
Tiem ir gari, ievelkami nagi, kas palīdz lauvai satvert un notvert upuri. Tiem ir arī raupja mēle, kas palīdz atdalīt laupījuma ādu no gaļas un gaļu no kauliem. Pāri vēderam tiem ir vaļīga āda, kas ļauj šo sugu lauvēniem ar maz iespējamiem ievainojumiem uzgrūst laupījumu.
Apraksts
Āfrikā savvaļā ir palikuši aptuveni 30 000 lauvu. Āzijā ir palikuši tikai 350 lauvu. Tie dzīvo Giras mežā Gudžaratas štatā Indijā.
Lauvas medī daudzus dzīvniekus, piemēram, degunradžus un antilopes. Lauvu tēviņi parasti sver no 150 līdz 250 kilogramiem (330 līdz 550 mārciņas). Lielie lauvi sasniedz 250 līdz 270 kg (550 līdz 600 mārciņas). Mātītes (lauvas) parasti sver no 120 līdz 182 kg (265 līdz 401 mārciņa). Pieauguši lauvu tēviņi ir vienīgie kaķi ar krēpēm. Lauvai ir garš ķermenis, īsas kājas, lieli nagi, liela galva un dzeltenīgi brūns kažoks.
Uzvedība
Lauvas dzīvo grupās, ko sauc par praidiem. Vienā priedē var dzīvot no 10 līdz 40 lauvu. Katram praidam ir sava mājas teritorija, ko sauc par teritoriju. Lauvas neļauj citiem plēsējiem (gaļēdājiem) medīt savā teritorijā. Teritorija var būt līdz pat 260 kvadrātkilometru (100 kvadrātjūdžu) liela.
Lauvu rēciens katram indivīdam ir atšķirīgs. To izmanto teritorijas iezīmēšanai un citu lauvu brīdināšanai atsevišķos praidos (vai vientuļu īpatņu). Tomēr to parasti dara konkurējoši tēviņi.
Lauvas nav tik ātras kā gepardi, bet medī ganāmpulkos. Kaķiem tas ir neparasti. Parasti medības parasti medī saimes mātītes. Tomēr tēviņi dažkārt var palīdzēt, ja nepieciešams, lai nokautu lielus dzīvniekus. Pēc tam, kad lauvas ir noķērušas upuri, tās to nosmacē, iekost sejas priekšpusē, lai neļautu tam elpot. Lauvām ir arī gari ievelkami nagi, kas darbojas kā āķi, lai noturētu laupījumu.
Lai gan lauvas prot nogalināt upurus, lai iegūtu barību, tie nav vieni no cilvēkiem bīstamākajiem dzīvniekiem.
Audzēšana
Lūsene ir gatava dzemdēt mazuļus, kad ir 2-3 gadus veca. Jaunos lauvēnus sauc par mazuļiem. Mazuļi dzimst pēc 3,5 mēnešiem. Mazuļi piedzimst akli; viņu acis atveras tikai aptuveni nedēļu vecumā, un līdz divu nedēļu vecumam viņi neredz labi. Lauvām nav savas mītnes (mājas), kurā tās dzīvotu ilgu laiku. Lauviņa jaundzimušos paslēpj biezā krūmājā, gravās vai klinšu atsegumos. Ja šo slēptuvi ir pamanījuši citi plēsēji, tad lauvene pārceļas uz jaunu slēptuvi. Lācēni tiek iepazīstināti ar baru aptuveni 6 nedēļu vecumā. Jaundzimušie ir ļoti neaizsargāti, kad lauvene dodas medībās un viņai ir jāatstāj mazuļi. Arī tad, kad jauns tēviņš pārņem praidu no cita tēviņa, viņš parasti nogalina visus mazuļus. Pēc tam mazuļu mātes pārojas ar jauno praida tēviņu, un tas nozīmē, ka pirmā jauno mazuļu saime būs viņa pēcnācēji. Mājā piedzimst 2-6 mazuļi. Parasti tikai 1-2 mazuļi izdzīvo līdz brīdim, kad tiek ievietoti bara saimē, un tad tos aizsargā visa bara.
Zoodārzos ir zināms, ka lauvas vairojas ar tīģeriem. Ja vecāki ir lauvas tēviņš un tīģera mātīte, pēcnācēju sauc par lauvu. Ja vecāki ir tīģera tēviņš un lauvas mātīte, pēcnācēju sauc par tīģeri.
Lauvas heraldikā
Lauvas heraldikā parādās biežāk nekā jebkurš cits dzīvnieks. Tradicionāli tie simbolizē drosmi, varonību un karaļnamu.
Jautājumi un atbildes
J: Kāds ir lauvas zinātniskais nosaukums?
A: Lauvas zinātniskais nosaukums ir Panthera leo.
J: Kur mūsdienās dzīvo savvaļas lauvas?
A: Savvaļas lauvas mūsdienās dzīvo Subsahāras Āfrikā un Āzijā.
J: Cik ilgi lauva var dzīvot nebrīvē?
A: Kad lauva ir nonākusi nebrīvē, tā var nodzīvot vairāk nekā 20 gadus.
J: Kāda veida vidē parasti dzīvo lauvas?
A: Lauvas parasti dzīvo savannu un pļavu vidē, kur ir daži krūmi un koki, bet galvenokārt tās ir pielāgotas medīt upurus pļavās.
J: Vai lauvas ir vientuļi vai sabiedriski dzīvnieki?
A: Lauvas ir sabiedriski dzīvnieki; tie veido grupas, ko sauc par praidiem, kuros ietilpst radniecīgas mātītes, viņu mazuļi un viens vai divi pieauguši tēviņi.
J: Ar kādu barību barojas lauvas?
A: Lauvas ir plēsēji un maitēdāji; tie barojas ar antilopēm, bifeļiem, zebrām, mežacūkām, gnu, putniem, zaķiem, bruņurupučiem, zivīm, žirafēm un ziloņu mazuļiem. Tie arī izķer dzīvniekus, kas miruši dabisku iemeslu dēļ (slimības) vai ko nogalinājuši citi plēsēji.
Jautājums: Kāpēc lauvas ir izzudušas dažās pasaules daļās?
A: Vēsturiski lauvas ir izzudušas no Ziemeļāfrikas un Dienvidrietumu Āzijas, jo ir izzudušas dzīvotnes un konfliktsituācijas ar cilvēkiem.
