Lauva (Panthera leo): apraksts, izplatība, uzvedība un draudi

Lauva (Panthera leo): apraksts, izplatība, sociālā uzvedība, medību paradumi un draudi. Uzzini par savvaļas dzīvi, biotopu zudumu un sugas aizsardzību.

Lauva (Panthera leo) ir liels kaķu dzimtas (Felidae) zīdītājs. Pieauguši tēviņi ir ievērojami smagāki un lielāki par mātītēm — daži lieli tēviņi sver vairāk nekā 250 kg, bet biežākā svara amplitūda ir aptuveni 150–250 kg tēviņiem un 120–180 kg mātītēm. Mātītes parasti ir mazākas un plānākas. Lauvas ķermeņa garums (bez astes) var sasniegt apmēram 1.4–2.0 m; kopējais garums ar asti bieži pārsniedz 2.5 m. Raksturīga iezīme tēviņiem ir spalvaina krēpe (mantiņa), kas var būt gaiša, tumša vai melni brūna — tās krāsa un apjoms var liecināt par dzimumsagatavotību un veselību.

Izskats un īpašības

Lauvu kažoks parasti ir zelta līdz smilškrāsas, tomēr nokrāsas variē ar reģionu un individuālām atšķirībām. Spēcīgas ķepas, asās nagi un masīvi žokļi padara lauvas par efektīviem plēsējiem. Lauvām ir labi attīstīta dzirde un redze, īpaši naktī, kas palīdz medībās vājā apgaismojumā. Lauvas rūc — rēciens ir skaļš un to var dzirdēt vairāku kilometru attālumā; to izmanto komunikācijai, teritoriālai atzīmēšanai un brīdināšanai.

Izplatība un biotopi

Mūsdienās savvaļas lauvas galvenokārt dzīvo Subsahāras Āfrikā un nelielā populācijā Āzijā (galvenokārt Indijas Giras mežā). Lauvas ir pielāgojušās dzīvei pļavās un jauktās teritorijās ar kokiem un zāli, piemēram, savannās, atklātās stepēs un krūmājos. Vēsturiskos laikos lauvas bija daudz plašāk izplatītas — tie izplatījās pa lielu daļu Āfrikas, lielu daļu Eirāzijas un pat Amerikā.

Vēsturiskos laikos lauvas ir izzudušas no Ziemeļāfrikas un Dienvidrietumu Āzijas. Līdz pleistocēna beigām, apmēram pirms 10 000 gadu, lauva bija visizplatītākais lielais sauszemes zīdītājs aiz cilvēka. Tie bija sastopami lielākajā daļā Āfrikas, visā Eirāzijā no Rietumeiropas līdz Indijai un Amerikā no Jukonas līdz Peru. Tagad lauva ir neaizsargāta suga — to populācijas apjoms ir samazinājies, un tās areāls ir sarucis salīdzinot ar pagātnes izplatību.

Sociālā uzvedība un teritorija

Atšķirībā no lielākās daļas citu kaķu, lauvas ir sociālas. Lauvu grupu sauc par praidu. Parasti praidā ir radniecīgas mātītes, to mazuļi un viens vai divi pieauguši tēviņi; dažkārt vairāk tēviņu veido savienību, kas kontrolē praidu. Mātītes bieži sadarbojas medībās, kopīgi aprūpē mazuli un aizsargā teritori. Tēviņu loma ir aizsargāt praidu un teritoriāli konkurēt ar citiem tēviņiem — tieši šīs cīņas bieži saīsina viņu dzīves ilgumu savvaļā.

Teritorijas lielums ir atkarīgs no pieejamā barības daudzuma — reģionos ar bagātu medījumu areāls var būt mazāks, bet retos apvidos teritori var aizņemt vairākus simtus kvadrātkilometru. Lauvas atzīmē robežas ar rēcieniem, feces un skrāpējumiem uz kokiem.

Barošanās un medības

Lauvas ir plēsēji un maitēdāji, kas ieņem pozīciju kā augstākā līmeņa plēsēji savā ekosistēmā. Viņu diēta ir daudzveidīga — tie medī un ēd dažādus liela izmēra zālēdājus, mazos bezmugurkaulniekus un arī līķus. Tipiski medījumi ir:

• antilopes
• bifeļi
• zebras
• mežacūkas
• gnu, (gnu)
• putnus, zaķus un citus mazākus zīdītājus
• bruņurupučus un pat zivis reģionos, kur pieejami ūdeņi

Lauvas izmanto gan aktīvu medību taktiku — noslēpšanos un brāļu/māšu koordināciju, lai sagrupētu un nogāž lielu medījumu, — gan arī kapāšanu (maitēšanos) no citiem plēsējiem. Tās bieži seko riņķojošiem grifiem, jo tas norāda uz mirušu vai ievainotu dzīvnieku tuvumā. Mātītes ir ātrākas un manevrētspējīgākas, skrienot īsus attālumus, bet tēviņi ir spēcīgāki un biežāk piedalās, lai pārņemtu vai aizstāvētu medījumu.

Reprodukcija un mazuli

Reproduktīvā cikla iezīmes: grūsnība ilgst apmēram 105–110 dienas, vienā mazulē var būt parasti 1–4 mazuļi. Lauvu mazuļi piedzimst akli vai ar ļoti ierobežotu redzi, tiem ir plankumaina kažoka krāsa, kas daļēji palīdz maskēties. Mazulis sasniedz barību ar mātes pienu apmēram 3 mēnešus, bet pievienojas citiem praida jauniem locekļiem, un mātītes bieži kopīgi aprūpē mazuli.

Augsta mazuļu mirstība ir saistīta ar pārtikas trūkumu, plēsējiem un, būtiski, ar praitu maiņām — ja jauni tēviņi pārņem praidu, viņi bieži nogalina iepriekšējo tēviņu pēcnācējus (infanticīds), lai mātītes ātrāk kļūtu paraugstas grūtniecībai ar jaunajiem tēviņiem.

Dzīves ilgums

Savvaļā lauvas dzīvo parasti 10–14 gadus; tēviņi dzīvo īsāk, jo tie biežāk cīnās un cieš no ievainojumiem. Noķerti un ievietoti aizsargātos apstākļos (zooloģiskajos dārzos vai rezervātos) lauvas var nodzīvot vairāk nekā 20 gadus.

Draudi un aizsardzība

Galvenie draudi lauvas populācijām ir:

• Biotopu zudums un fragmentācija, kas samazina medījuma pieejamību un veicina konfliktus ar cilvēkiem (gan saimniecības aizsardzības pasākumu trūkuma dēļ, gan kropļojot migrācijas koridorus);
• Konflikti ar cilvēkiem — lauvas tiek nogalinātas, lai aizsargātu mājlopus un cilvēkus, vai arī kā atriebība;
• Nelegāla medības un trofeju ieguve;
• Prey depletion — vietējo zālēdāju skaita samazināšanās dēļ izsīkst barības resursi;
• Slimības (piemēram, suņu izraisītas vīrusu infekcijas, piemēram, canīdas distemper) un citas veselības problēmas;
• Klimata pārmaiņas, kas ietekmē biotopus un ūdens pieejamību.

Divu desmitgažu laikā 20. gadsimta otrajā pusē lauvas areāls Āfrikā samazinājās par 30–50 %. Vislielākās bažas rada biotopu zudums un konflikti ar cilvēkiem. Lai mazinātu šos draudus, tiek īstenoti dažādi aizsardzības pasākumi: natūrparku un rezervātu izveide, pretbruņotu malumedniecības apkarošana, kopienu iesaiste saimniecību aizsardzībā, protokoli gadījumos, kad lauvas iekļūst apdzīvotās vietās, un starptautiskas aizsardzības programmas.

Loma ekosistēmā un kultūrā

Kā augstākā līmeņa plēsēji, lauvas regulē zālēdāju populācijas, līdzsvaro ekosistēmas struktūru un veicina bioloģisko daudzveidību. Cilvēku sabiedrībās lauva bieži tiek dēvēta par «zvēru karali» un kalpo kā simbols drosmei, varenībai un aizsardzībai. Lauvas attēli un tēli ir plaši izplatīti heraldikā un kultūras simbolikā — tie parādās biežāk nekā daudzi citi dzīvnieki, pārstāvot drosmes un karaļnama idejas.

Kopsavilkums

Lauva (Panthera leo) ir spēcīgs un sociāls plēsējs, kas agrāk bijis plaši izplatīts, bet šobrīd saskaras ar nozīmīgiem draudiem un aizsardzības vajadzībām. To aizsardzība prasa starptautiskus, reģionālus un vietējus centienus — no biotopu saglabāšanas līdz konfliktu risināšanai starp cilvēkiem un lauvas populācijām — lai nodrošinātu šīs ikoniskās sugas nākotni.

Jautājumi un atbildes

J: Kāds ir lauvas zinātniskais nosaukums?

J: Kur mūsdienās dzīvo savvaļas lauvas?

J: Cik ilgi lauva var dzīvot nebrīvē?

J: Kāda veida vidē parasti dzīvo lauvas?

J: Vai lauvas ir vientuļi vai sabiedriski dzīvnieki?

J: Ar kādu barību barojas lauvas?

Jautājums: Kāpēc lauvas ir izzudušas dažās pasaules daļās?

Meklēt pēc burta