Gaļēdājs — plēsējs un Carnivora: definīcija, veidi, piemēri

Gaļēdājs — definīcija, Carnivora pārstāvji, plēsēju veidi un piemēri. Uzzini par medību taktiku, barošanās ieradumiem un sugu atšķirībām.

Par zīdītāju kārtas dzīvniekiem skatiet Carnivora.

Gaļēdājs ir dzīvnieks, kas ēd tikai gaļu. Plēsēji parasti medī un nogalina savu upuri. Atriebēji ir plēsēji, kas ēd dzīvniekus, kurus paši nav nogalinājuši. Gaļēdājus, kas ēd galvenokārt vai tikai kukaiņus, sauc par kukaiņēdājiem. Gaļēdāji, kas ēd galvenokārt vai tikai zivis, tiek saukti par zivēdājiem.

Vārds "plēsējs" apzīmē ne tikai zinātnisko kārtu Carnivora. Tomēr gandrīz visi Carnivora dzīvnieki ēd gaļu, lai gan daži no tiem neēd gaļu.

Definīcijas un diētas variācijas

Gaļēdājs (carnivore) plašākā nozīmē ir organisms, kura uzturs galvenokārt vai pilnībā sastāv no citiem dzīvniekiem. Tomēr ir svarīgi atšķirt vairākus tipus:

• Obligātie (obligātie) gaļēdāji — nepieciešama dzīvnieku izcelsmes barība, piemēram, lielākā daļa kaķu (Felidae) un daži mīkstmiežu plēsēji; kaķiem nepieciešami specifiski uzturvielu komponenti (piem., taurīns).
• Fakultatīvie gaļēdāji — galvenokārt ēd gaļu, bet var uzņemt arī augu izcelsmes barību (piem., suņu dzimtas sugas).
• Hipergaļēdāji (hypercarnivores) — >70% diētas ir gaļa (piem., tīģeri, orkas).
• Mesogaļēdāji (mesocarnivores) — 50–70% diētas no gaļas (piem., lapsas, kojoti).
• Hipogaļēdāji (hypocarnivores) — mazāk nekā 30% diētas ir gaļa; šajā grupā ietilpst sugas, kuras daudz ēd augus vai citas barības (piem., daži lāči).

Anatomiskās un fizioloģiskās adaptācijas

Gaļēdājiem bieži ir īpašas adaptācijas, kas palīdz medībās un barības pārstrādē:

• Spēcīgi uzpildīti zobi — gari canīni (ilņi) asie priekš zobi un īpaši šķērsgriezuma sīkzobi (carnassials), kas palīdz sagriezt miesu.
• Īsāka gremošanas sistēma nekā herbivoriem — gaļas šķiedras ir vieglāk sagremojamas, tāpēc garāki zarnu trakti nav nepieciešami.
• Asas redzes un dzirdes īpašības, lielā smadzeņu daļa, kas saistīta ar medību prasmēm (dažām sugām).

Medību metodes un barošanas stratēģijas

Gaļēdāji izmanto dažādas medību taktikas:

• Persecūtors (pavedēji) — garā distances nogurdina upuri (piem., vilki).
• Slēptuvju medības (ambush) — gaida tuvumā un pēkšņi uzbrūk (piem., lauvas, tīģeri).
• Roku/vairoga izmantošana un rīku lietošana — dažas putnu un plēsēju sugas izmanto instrumentus vai kopīgi strādā (piem., jūras ēzeļi, dažas putnu sugas).
• Atriebšana — barošanās uz mirušiem dzīvniekiem; daudzos ekosistēmas atkritumu slāņos atvērta piekļuve barībai.

Piemēri un izplatība

Gaļēdāji sastopami visos pasaules biotopos — no polārajām jūrām līdz tuksnešiem un tropu mežiem. Piemēri:

• Kaķi (Felidae) — lauvas, tīģeri, mājas kaķi; lielākoties obligāti gaļēdāji.
• Suņveidīgie (Canidae) — vilki, lapsas, suņi; bieži fakultatīvi gaļēdāji (omnivori iespējamība).
• Wezeļu dzimta (Mustelidae) — ūdeles, jenotiem līdzīgas sugas; daudzi ir aktīvi zivju un mazu dzīvnieku mednieki.
• Plēsīgie jūras dzīvnieki — roņi, jūras lauvas, orkas; daži medī zivis un citus mīkstmiežus vai zīdītājus.
• Insektovori un zivēdāji — sikspārņi, sindiešu un skruļļveidīgie, putni kā čūsku ēdāji vai zivju mednieki (piem., ērgļi, kormorāni).
• Nav jāaizmirst, ka daļa sugu klasē Carnivora ir galvenokārt negaļēdāji — piemēram, milzu panda (lāčveidīgs, bet galvenokārt ēd bambusu).

Ekololoģiskā nozīme un cilvēku ietekme

Gaļēdāji regulē plēsēju un upuru populācijas, uztur ekosistēmu līdzsvaru un veicina barības vielu pārvietošanu. Tomēr tie saskaras ar daudziem draudiem:

• Habitat loss and fragmentation — dzīvotņu izzušana ierobežo medību iespējas un sadala populācijas.
• Konflikti ar cilvēkiem — plēsēji tiek ķerti vai nogalināti, lai aizsargātu mājlopus vai cilvēkus.
• Nelikumīga medībām un samazināts laupījums — samazina plēsēju izdzīvošanas iespējas.
• Vides piesārņojums un klimata pārmaiņas — maina pārtikas pieejamību un migrācijas ceļus.

Kā mēs varam palīdzēt

Dažas praktiskas darbības plēsēju aizsardzībai:

• Atbalstīt un ievērot aizsardzības programmas un likumdošanu.
• Samazināt konfliktu potenciālu ar mājlopu apsaimniekošanu (piem., elektrožogi, sargi suņi).
• Veicināt atjaunošanas un dzīvotņu savienošanas projektus.
• Sekmēt izglītību par plēsēju nozīmi ekosistēmās un ilgtspējīgu zveju/medībām.

Gaļēdāju daudzveidība ir viena no dabas dinamikas stūrakmeņiem — viņi ir gan mednieki, gan dabiskie "sakarojēji", kas uztur bioloģisko līdzsvaru. Izpratne par to bioloģiju, uzvedību un aizsardzības vajadzībām palīdz saglabāt veselīgas un funkcionējošas dabas kopienas.

Dzīvo plēsēju saraksts

Zīdītāji

• Visas feliformas, piemēram, mājas kaķi, lielie kaķi, hiēnas, mangustes, civetas.
• Gandrīz visi kanopveidīgie, piemēram, suņi, vilki, lapsas, seski, roņi un morži.
• Visi vaļveidīgie, piemēram, delfīni, vaļi un cūkdelfīni.
• Visi sikspārņi, izņemot augļspārņus
• Gaļēdāji pundurkaziņas, piemēram, Tasmānijas velns.

Putni

• Visi plēsīgie putni, piemēram, strazdi, ērgļi, sokoli un pūces.
• Visi grifi, gan vecās, gan jaunās pasaules
• Lielākā daļa ūdensputnu, piemēram, kaijas, pingvīni, pelikāni, stārķi un gārņi.

Rāpuļi

• Visi krokodili, piemēram, aligatori, krokodili, gariāli un kaimani.
• Visas čūskas, piemēram, kobras, viperi, pitoni un boas.
• Dažas ķirzakas, piemēram, vairums skinku un visas monitor ķirzakas.
• Daži bruņurupuči, tostarp bruņurupucis un lielākā daļa jūras bruņurupuču.

Zivis un abinieki

• Visas vardes un krupji
• Gandrīz visas haizivis, piemēram, tīģerhaizivis, lielās baltās haizivis, medmāsas un rifu haizivis.
• Lielākā daļa teleostu, piemēram, tunzivis, marlinas, laši un asari.

Bezmugurkaulnieki

• Lielākā daļa vēžveidīgo, piemēram, kokosriekstu krabji, galvenokārt ir visēdāji, bet ēd arī kādu medījumu un beigas.
• Daudzi gliemji, piemēram, astoņkāji un kalmāri, un daži gliemeži.
• Visi zirnekļveidīgie, piemēram, zirnekļi un skorpioni.
• Daudzi kukaiņi, piemēram, mānekļi, spāres un vairums lapsenes.
• Visas medūzas un jūras zvaigznes

Atšķirībā no tīģeriem pingvīniem nav nepieciešami zobi un nagi, lai būtu plēsēji. Viņi barojas ar vēžveidīgajiem, zivīm, kalmāriem un citiem sīkiem jūras dzīvniekiem.


Lielā zilā čaple ar čūsku

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir gaļēdājs?

J: Kāda ir atšķirība starp plēsēju un maitēdāju?

J: Kas ir kukaiņēdāji?

J: Kas ir zivēdāji?

Vai vārds "plēsēji" apzīmē tikai Carnivora zinātnisko kārtu?

Vai visi Carnivora zinātniskās kārtas dzīvnieki ēd gaļu?

Kāda ir atšķirība starp plēsējiem un zālēdājiem?

Meklēt pēc burta