Kaķa iztaisnošanās reflekss ir kaķa dabiskā spēja kritiena laikā pagriezties, lai piezemētos uz kājām. Šis iztaisnošanās reflekss parasti sākas 3–4 nedēļu vecumā, un līdz 6–7 nedēļām kaķēns to var iemācīties pilnībā. Kaķi to spēj, jo tiem ir elastīgs mugurkauls un atslēgas kauls, kas nav kustīgs. Minimālais augstums, kas nepieciešams, lai tas notiktu droši, lielākajai daļai kaķu ir aptuveni 12 collas (apm. 30 cm).

Kā tas darbojas

Iztaisnošanās refleksa pamatā ir ātra ķermeņa orientēšanās trīs dimensijās. Kaķa smadzenes izmanto acis, ausu iekšējo aparātu (vestibulāro sistēmu) un proprioceptīvo sajūtu, lai noteiktu ķermeņa pozīciju attiecībā pret gravitāciju. Pēc tam kaķis:

  • ātri pagriež galvu, pēc tam ķermeni, sākot ar priekšķermeņa un beidzot ar pakaļķermeņa daļu;
  • balansē svaru uz priekškājām un pakaļkājām, pielāgo leņķus un kāju pozīcijas;
  • ja nepieciešams, iztaisno ķermeni vai nedaudz to izstiepj, palielinot gaisa pretestību.
Šajā procesā aste palīdz ar stabilizāciju, taču to var darīt arī kaķi bez astes, jo galvenokārt spēlē lomu mugurkauls un ķermeņa kustību koordinācija, nevis viens liels leņķiskais moments.

Attīstība un faktori, kas ietekmē spēju

Reflekss parādās un nostiprinās kaķēnu attīstības gaitā. Būtiski ietekmējošie faktori:

  • vecums — very young kittens (zem 3 nedēļām) var vēl neizdoties pilnībā;
  • veselība un muskulatūra — vājāki, slaidāki vai ļoti resni kaķi var reaģēt lēnāk;
  • augstums un laiks — nepieciešams pietiekami daudz laika, lai pagrieztos; aptuveni 30 cm vai vairāk lielākajai daļai kaķu;
  • virsma, uz kuru piezemējas — mīksts, slidens vai nelīdzens segums palielina traumu risku;
  • stress un panika — ļoti izbijis vai savainots kaķis var nespēt veikt koordinētas kustības.

Riski un traumas (kas var noiet greizi)

Izmantojot iztaisnošanās refleksu, kaķi bieži var piezemēties bez redzamām traumām, taču risks pastāv. Kritieni no liela augstuma var izraisīt:

  • lūzumus (ribas, kājas, žoklis);
  • iekšējas traumas vai iekšēju orgānu bojājumus;
  • plaušu bojājumus, pneimotoraksu (gaisa noplūdi);
  • galvas traumas vai muguras smadzeņu bojājumus;
  • nāvi smagos gadījumos.
1987. gadā Amerikas Veterinārmedicīnas asociācijas žurnālā (Journal of the American Veterinary Medical Association) publicētajā pētījumā tika apskatīti 132 kaķi, kas bija nokrituši no ēkām. Katram kaķim tika gūti vairāki ievainojumi atkarībā no nokritušā augstuma — līdz pat septiņu stāvu augstumam. Pētījums parādīja interesantu paradoksu: virs septiņiem stāviem ievainojumi daļēji bija mazāki. Autori skaidro, ka pēc aptuveni piecu stāvu kritiena kaķi var sasniegt galīgo ātrumu, un tad tie biežāk atslābinās un izstiepjas, palielinot ķermeņa pretestību gaisam, kas var nedaudz samazināt traumu smagumu. Tomēr tas nenozīmē, ka lielāks augstums ir drošāks — kritieni joprojām bieži ir saistīti ar nopietnām traumām.

Ko darīt pēc kritiena — pirmā palīdzība un veterinārā aprūpe

Ja jūsu kaķis nokritis:

  • rokas bremzējiet paniku — pārliecinieties, ka pats esat drošībā;
  • veiciet ātru vizuālu pārbaudi: elpošana, samaņa, asiņošana, acīmredzamas lūzumu pazīmes;
  • nepārvietojiet kaķi, ja ir aizdomas par muguras vai kakla traumu — gaidiet veterināru vai izmantojiet cietu virsmu, lai pārvietotu;
  • ja ir smaga asiņošana, mēģiniet nospiest brūci ar tīru drānu vai pārsēju un steidzami nogādājiet pie veterinārārsta;
  • pat ja ievainojumu nav redzamu, pēc kritiena ieteicams doties pie veterinārārsta uz apskati, jo iekšējās traumas var nebūt uzreiz acīmredzamas.
Veterinārārsts parasti veic rentgenogrāfijas, asins analīzes un citus izmeklējumus, lai noteiktu lūzumus, pneimotoraksu vai iekšējo asiņošanu.

Kā samazināt risku — profilakse

Dažas vienkāršas darbības var ievērojami samazināt iespēju, ka kaķis nokritīs:

  • uzstādīt drošus pretvējus un logu sietus;
  • uz balkoniem un terasēm uzstādīt barjeras, kas neļauj kaķim izkļūt ārā;
  • uzmanīgi novietot augstas iekštelpu mēbeles prom no atvērtiem logiem;
  • neatstāt atvērtus logus bez sieta vai režģa, īpaši daudzstāvu ēkās;
  • pievērst uzmanību jaunajiem kaķēniem — viņi mācās un var neapzināties bīstamas vietas.

Secinājums: kaķa iztaisnošanās reflekss ir iespaidīga adaptācija, kas palīdz mazināt daudzu kritienu izraisītas traumas, taču tas nav garantija pret visiem bojājumiem. Profilakse, tūlītēja pārbaude pēc kritiena un savlaicīga veterinārā palīdzība ir būtiski, lai samazinātu riskus un nodrošinātu kaķa drošību.