Causinae
Causinae, ko parasti dēvē par "naktssmadzenēm", ir indīgo plēsēju apakšdzimene, kas sastopama Āfrikā uz dienvidiem no Sahāras. Ģimene ir monotipiska, jo tajā ir tikai Causus ģints. Pastāv sešas sugas.
Nakts piedevas var izaugt līdz aptuveni 60-90 cm garas (24-36 collas). Tie parasti ir tumši pelēkā, gaiši pelēkā, gaiši brūnā vai melnā krāsā ar pelēkiem vai melniem plankumiem.
Lai gan tos dēvē par naktssikspārņiem, parasti tie ir aktīvi dienā, bet daži ir aktīvi arī naktī. Kad tiem uzbrūk vai traucē, tie parasti savelkas un sāk sūkstīties uz ienaidnieku, lai to aizbiedētu. Daži var pacelt galvu un kaklu virs zemes un, izplešot mēli, kustēties uz priekšu, līdzīgi kā to dara kobra.
Galvenokārt tie ēd krupjiņus un vardes, bet ir ziņas, ka daži naktsputni apēd gandrīz visu, ko vien atrod, līdz vairs nespēj norīt barību.
Reprodukcija
Visi naktsputni ir olšūnas, t. i., dēj olas. Tas ir neparasti lielākajai daļai viperu, jo vairums viperu ir dzemdētājdzīvnieki, t. i., tie dzemdē dzīvus bērnus. Tās dēj aptuveni divus desmitus olu vienlaicīgi. Šīs olas izšķiļas apmēram pēc četriem mēnešiem, un, kad tās izšķiļas, mazuļi ir 4-5 collas (10-12,5 cm) gari.
Venom
Nakts pieradinātājiem ir ļoti lieli indes dziedzeri, kas ir aptuveni 10 cm gari. Taču, lai gan indes dziedzeri ir lieli, nakts žurkas ne vienmēr izmanto indi pret upuri. Inde upuri nogalinātu pietiekami ātri, taču parasti tie sagrābj upuri un norij to. Ja kādam iekoda nakts odze, inde neizplatās pa ķermeni, bet izraisa pietūkumu tikai koduma vietā. Nav ziņots par nāves gadījumiem no nakts plēsēju indes.
Sugas
- Divplankumainais nakts plankumainais plankumainis, C. bilineatus
- Naktī plīvojošā nakts plēsoņzirdzene, C. defilippii
- Lihtenšteina nakts plēsoņzirdzene, C. lichtensteinii
- Rietumāfrikas nakts plēsējs, C. maculatus
- Zaļā nakts odze, C. resimus
- Parastā nakts plēsēja, C. rhombeatus
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Caušinae?
A: Causinae ir indīgo plēsoņu apakšdzimene, kas sastopama Subsahāras Āfrikā.
J: Cik sugu ir Causus ģintī?
A: Causus ģintī ir sešas sugas.
J: Kāds ir nakts piedevu izmēra diapazons?
A: Nakts piedevas var izaugt līdz 60-90 cm garas.
J: Kādas krāsas parasti ir nakts piedevas?
A: Nakts piedevas parasti ir tumši pelēkas, gaiši pelēkas, gaiši brūnas vai melnas krāsas ar pelēkiem vai melniem plankumiem.
J: Vai nakts piedevas ir aktīvas dienā vai naktī?
A: Nakts piedevas parasti ir aktīvas dienā, bet dažas ir aktīvas arī naktī.
J: Kā naktssikspārņi aizstāv sevi, ja tiem uzbrūk vai viņi tiek traucēti?
A: Uzbrukuma vai traucēšanas gadījumā naktssikspārņi parasti savelkas un sāk sūkstīties uz ienaidnieku, lai to aizbiedētu. Daži var arī pacelt galvu un kaklu virs zemes un virzīties uz priekšu ar izplestu mēli, līdzīgi kā to dara kobra.
J: Kāds ir tipiskais naktssikspārņu uzturs?
A: Nakts pieradži galvenokārt ēd krupjiņus un vardes, bet ir ziņas, ka daži nakts pieradži apēd gandrīz visu, ko vien atrod, līdz vairs nespēj norīt barību.
