Causinae: Āfrikas naktsčūskas — indīgas sugas, izskats un uzvedība
Atklāj Causinae — Āfrikas indīgās naktsčūskas: sugas, izskats, uzvedība, uzbrukuma taktika un drošības padomi dabā.
Causinae, ko parasti dēvē par "naktssmadzenēm", ir indīgo plēsēju apakšdzimene, kas sastopama Āfrikā uz dienvidiem no Sahāras. Ģimene ir monotipiska, jo tajā ir tikai Causus ģints. Pastāv sešas sugas. Šīs čūskas parasti ir īsas un sabiezinātas, ar raksturīgu galvas formu un krāsojumu, kas palīdz maskēties zālē un krūmos.
Izskats
Nakts piedevas var izaugt līdz aptuveni 60–90 cm garas (24–36 collas), lai gan vidējais garums bieži ir tuvāk 40–60 cm. Tie parasti ir tumši pelēkā, gaiši pelēkā, gaiši brūnā vai melnā krāsā, bieži ar plankumiem vai svītrām, kas var būt pelēki vai melni. Ādas raksts un krāsa variē starp sugām un individuāli, ļaujot čūskām saplūst ar apkārtējo vidi (piem., sausās zāles, mitri krūmi vai meža pakājes).
Izplatība un biotopi
Causinae sastopamas dažādos biotopos visā Āfrikā uz dienvidiem no Sahāras — no atvērtām savannām un zālājiem līdz meža malām, purviem un lauksaimniecības zemēm. Tās bieži meklē slēptuves zem akmeņiem, koku saknēm vai blīvā zālē, un var parādīties arī pie ūdenstilpnēm, kur ir daudz vardes un krupju, kas veido to barību.
Uzturs
Galvenokārt tie ēd krupjiņus un vardes, taču uzturā var iekļauties arī jauni abinieki, mazāki rāpuļi, dažkārt mazi posmkāji vai grauzēji un putnu mazuļi. Ir novērojumi, ka dažas naktsčūskas var mēģināt ēst visu, ko spēj norīt, un reizēm pārtikas daudzuma dēļ var šķist pārēdušās. Uztura specializācija uz abiniekiem ir viens no iemesliem, kāpēc šo čūsku inde galvenokārt izraisa lokālas, nevis sistēmiskas sekas.
Uzvedība
Lai gan tos dēvē par naktssikspārņiem, daudzi Causus ir aktīvi dienā; daži ir arī drīzāk krēslas vai naktī aktīvi. Kad tos traucē vai izjūt draudus, tie parasti savelkas un sāk svilpt vai sist mutē, lai brīdinātu pretinieku. Daži exemplāri var pacelt galvu un kaklu virs zemes un, izplešot mēli, kustēties uz priekšu, līdzīgi kā to dara kobra. Viņi var veikt ātras, īsas lēcienveida kodienus, bet bieži dod priekšroku draudu demonstrēšanai, nevis tūlītējai uzbrukšanai.
Reprodukcija
Atšķirībā no daudziem citiem viperiem, Causus sugas parasti dēj olas (ir olšķīgās), nevis dzemdē dzīvus mazuļus. Mātītes ievieto olu dējumus slēptās, siltās vietās — olu skaits variē atkarībā no sugas un indivīda, bet dējumi var sastāvēt no vairākiem līdz vairākām desmit olām. Inkubācijas periods un izšķilšanās apstākļi ir atkarīgi no temperatūras un mitruma.
Indīgums un ietekme uz cilvēkiem
Šīs čūskas ir indīgas. To inde galvenokārt izraisa lokālas simptoms — sāpes, pietūkums, var tikt bojātas audi —, retāk novērojamas smagas sistēmiskas reakcijas. Nāves no Causus kodiena ir salīdzinoši reti, bet nopietnas komplikācijas ir iespējamas, it īpaši, ja persona nesaņem medicīnisko palīdzību laicīgi vai ir alerģiska reakcija. Lai ārstēšana būtu efektīva, pēc kodiena jāmeklē tūlītēja medicīniskā palīdzība — izvairīties no griešanas, iesūkšanas vai neveicot nezināmas tautas metodes. Atbalstoša aprūpe un, nepieciešamības gadījumā, antivenoms vai simptomātiska ārstēšana var būt nepieciešama.
Cilvēku un čūsku drošība
Ja sastopat naktsčūsku, labākais — nemanāmi atkāpties un dot dzīvniekam iespēju aiziet. Valkājiet piemērotus apavus un piesardzību laukos vai zālē, kur var slēpties čūskas. Ja notikusi saskare vai kodiena incidents, nekavējoties meklējiet medicīnisko palīdzību — samaziniet mobilitāti, saglabājiet mieru un, ja iespējams, atcerieties izskatīt un aprakstīt čūskas izskatu, lai palīdzētu ārstiem noteikt pareizu ārstēšanu.
Statuss un aizsardzība
Kopumā daudzas Causus sugas nav plaši uzskatāmas par apdraudētām, bet lokālas populācijas var ciest no biotopu izzušanas, lauksaimniecības paplašināšanas un cilvēku uzbrukumiem. Saglabāšanas pasākumi ietver biotopu aizsardzību, izglītošanu par drošu līdzāspastāvēšanu un nepieciešamības gadījumā sugu monitoringu.
Reprodukcija
Visi naktsputni ir olšūnas, t. i., dēj olas. Tas ir neparasti lielākajai daļai viperu, jo vairums viperu ir dzemdētājdzīvnieki, t. i., tie dzemdē dzīvus bērnus. Tās dēj aptuveni divus desmitus olu vienlaicīgi. Šīs olas izšķiļas apmēram pēc četriem mēnešiem, un, kad tās izšķiļas, mazuļi ir 4-5 collas (10-12,5 cm) gari.
Venom
Nakts pieradinātājiem ir ļoti lieli indes dziedzeri, kas ir aptuveni 10 cm gari. Taču, lai gan indes dziedzeri ir lieli, nakts žurkas ne vienmēr izmanto indi pret upuri. Inde upuri nogalinātu pietiekami ātri, taču parasti tie sagrābj upuri un norij to. Ja kādam iekoda nakts odze, inde neizplatās pa ķermeni, bet izraisa pietūkumu tikai koduma vietā. Nav ziņots par nāves gadījumiem no nakts plēsēju indes.
Sugas
- Divplankumainais nakts plankumainais plankumainis, C. bilineatus
- Naktī plīvojošā nakts plēsoņzirdzene, C. defilippii
- Lihtenšteina nakts plēsoņzirdzene, C. lichtensteinii
- Rietumāfrikas nakts plēsējs, C. maculatus
- Zaļā nakts odze, C. resimus
- Parastā nakts plēsēja, C. rhombeatus
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Caušinae?
A: Causinae ir indīgo plēsoņu apakšdzimene, kas sastopama Subsahāras Āfrikā.
J: Cik sugu ir Causus ģintī?
A: Causus ģintī ir sešas sugas.
J: Kāds ir nakts piedevu izmēra diapazons?
A: Nakts piedevas var izaugt līdz 60-90 cm garas.
J: Kādas krāsas parasti ir nakts piedevas?
A: Nakts piedevas parasti ir tumši pelēkas, gaiši pelēkas, gaiši brūnas vai melnas krāsas ar pelēkiem vai melniem plankumiem.
J: Vai nakts piedevas ir aktīvas dienā vai naktī?
A: Nakts piedevas parasti ir aktīvas dienā, bet dažas ir aktīvas arī naktī.
J: Kā naktssikspārņi aizstāv sevi, ja tiem uzbrūk vai viņi tiek traucēti?
A: Uzbrukuma vai traucēšanas gadījumā naktssikspārņi parasti savelkas un sāk sūkstīties uz ienaidnieku, lai to aizbiedētu. Daži var arī pacelt galvu un kaklu virs zemes un virzīties uz priekšu ar izplestu mēli, līdzīgi kā to dara kobra.
J: Kāds ir tipiskais naktssikspārņu uzturs?
A: Nakts pieradži galvenokārt ēd krupjiņus un vardes, bet ir ziņas, ka daži nakts pieradži apēd gandrīz visu, ko vien atrod, līdz vairs nespēj norīt barību.
Meklēt