Causinae, ko parasti dēvē par "naktssmadzenēm", ir indīgo plēsēju apakšdzimene, kas sastopama Āfrikā uz dienvidiem no Sahāras. Ģimene ir monotipiska, jo tajā ir tikai Causus ģints. Pastāv sešas sugas. Šīs čūskas parasti ir īsas un sabiezinātas, ar raksturīgu galvas formu un krāsojumu, kas palīdz maskēties zālē un krūmos.
Izskats
Nakts piedevas var izaugt līdz aptuveni 60–90 cm garas (24–36 collas), lai gan vidējais garums bieži ir tuvāk 40–60 cm. Tie parasti ir tumši pelēkā, gaiši pelēkā, gaiši brūnā vai melnā krāsā, bieži ar plankumiem vai svītrām, kas var būt pelēki vai melni. Ādas raksts un krāsa variē starp sugām un individuāli, ļaujot čūskām saplūst ar apkārtējo vidi (piem., sausās zāles, mitri krūmi vai meža pakājes).
Izplatība un biotopi
Causinae sastopamas dažādos biotopos visā Āfrikā uz dienvidiem no Sahāras — no atvērtām savannām un zālājiem līdz meža malām, purviem un lauksaimniecības zemēm. Tās bieži meklē slēptuves zem akmeņiem, koku saknēm vai blīvā zālē, un var parādīties arī pie ūdenstilpnēm, kur ir daudz vardes un krupju, kas veido to barību.
Uzturs
Galvenokārt tie ēd krupjiņus un vardes, taču uzturā var iekļauties arī jauni abinieki, mazāki rāpuļi, dažkārt mazi posmkāji vai grauzēji un putnu mazuļi. Ir novērojumi, ka dažas naktsčūskas var mēģināt ēst visu, ko spēj norīt, un reizēm pārtikas daudzuma dēļ var šķist pārēdušās. Uztura specializācija uz abiniekiem ir viens no iemesliem, kāpēc šo čūsku inde galvenokārt izraisa lokālas, nevis sistēmiskas sekas.
Uzvedība
Lai gan tos dēvē par naktssikspārņiem, daudzi Causus ir aktīvi dienā; daži ir arī drīzāk krēslas vai naktī aktīvi. Kad tos traucē vai izjūt draudus, tie parasti savelkas un sāk svilpt vai sist mutē, lai brīdinātu pretinieku. Daži exemplāri var pacelt galvu un kaklu virs zemes un, izplešot mēli, kustēties uz priekšu, līdzīgi kā to dara kobra. Viņi var veikt ātras, īsas lēcienveida kodienus, bet bieži dod priekšroku draudu demonstrēšanai, nevis tūlītējai uzbrukšanai.
Reprodukcija
Atšķirībā no daudziem citiem viperiem, Causus sugas parasti dēj olas (ir olšķīgās), nevis dzemdē dzīvus mazuļus. Mātītes ievieto olu dējumus slēptās, siltās vietās — olu skaits variē atkarībā no sugas un indivīda, bet dējumi var sastāvēt no vairākiem līdz vairākām desmit olām. Inkubācijas periods un izšķilšanās apstākļi ir atkarīgi no temperatūras un mitruma.
Indīgums un ietekme uz cilvēkiem
Šīs čūskas ir indīgas. To inde galvenokārt izraisa lokālas simptoms — sāpes, pietūkums, var tikt bojātas audi —, retāk novērojamas smagas sistēmiskas reakcijas. Nāves no Causus kodiena ir salīdzinoši reti, bet nopietnas komplikācijas ir iespējamas, it īpaši, ja persona nesaņem medicīnisko palīdzību laicīgi vai ir alerģiska reakcija. Lai ārstēšana būtu efektīva, pēc kodiena jāmeklē tūlītēja medicīniskā palīdzība — izvairīties no griešanas, iesūkšanas vai neveicot nezināmas tautas metodes. Atbalstoša aprūpe un, nepieciešamības gadījumā, antivenoms vai simptomātiska ārstēšana var būt nepieciešama.
Cilvēku un čūsku drošība
Ja sastopat naktsčūsku, labākais — nemanāmi atkāpties un dot dzīvniekam iespēju aiziet. Valkājiet piemērotus apavus un piesardzību laukos vai zālē, kur var slēpties čūskas. Ja notikusi saskare vai kodiena incidents, nekavējoties meklējiet medicīnisko palīdzību — samaziniet mobilitāti, saglabājiet mieru un, ja iespējams, atcerieties izskatīt un aprakstīt čūskas izskatu, lai palīdzētu ārstiem noteikt pareizu ārstēšanu.
Statuss un aizsardzība
Kopumā daudzas Causus sugas nav plaši uzskatāmas par apdraudētām, bet lokālas populācijas var ciest no biotopu izzušanas, lauksaimniecības paplašināšanas un cilvēku uzbrukumiem. Saglabāšanas pasākumi ietver biotopu aizsardzību, izglītošanu par drošu līdzāspastāvēšanu un nepieciešamības gadījumā sugu monitoringu.