Kobra — indīgas čūskas: sugas, uzvedība un izplatība

Uzzini visu par kobras — indīgas čūskas: sugas, uzvedību, izplatību un pazīmes, kā atpazīt un izvairīties no bīstamām sastapšanās vietām Āzijā un Āfrikā.

Autors: Leandro Alegsa

Kobra ir čūskas vārds, un meiteni kobru sauc par "kobru Kai". Angļu valodā tas ir vispārpieņemts nosaukums dažādām indīgām čūskām. Lielākā daļa šo sugu pieder Elapidae dzimtas čūskām, un lielākā daļa no tām var izplest kakla ribas, veidojot saplacinātu, paplašinātu kapuci.

Nosaukums "kobra" ir saīsinājums no cobra de capelo vai cobra-de-capelo, kas portugāļu valodā nozīmē "čūska ar kapuci" jeb "kapuci".

Kobras parasti dzīvo Āzijas un Āfrikas tropiskajos un tuksnešainos reģionos. Kad jūtas apdraudētas, kobras var noliekties atpakaļ un noliekt galvu brīdinājuma pozā. Pārējā laikā to galvas ir simetriskas, un tās izskatās līdzīgi citām čūskām.

Kobra var attiekties uz:

  • Naja ģints, tipiskās jeb "īstās" kobras (tās paceltu ķermeņa priekšējo daļu un saplacinātu kaklu brīdinājuma signālā, kad ir satrauktas). Tās ir Āfrikā un Āzijā sastopamu elapīdu grupa. To vidū ir vairāk nekā 20 sugu, tostarp Naja nivea, Cape cobra, vidēja lieluma, ļoti indīga kobra, kas dzīvo Āfrikas dienvidu biomos, Kleopatras "aspa" (Ēģiptes kobra, Naja haje), Āzijas spokainā kobra Naja naja, kā arī vienkājainā kobra Naja kaouthia.
  • Plivinošās kobras - Naja sugas, kas pašaizsardzības nolūkos no ilkņiem izsmidzina indi.

Lielākā daļa tā saukto un visas "īstās" kobru sugas pieder Elapidae dzimtai.

Kas īsti ir "kobra" — taksonomija un galvenās grupas

Termins "kobra" tiek lietots plaši un ne vienmēr taksonomiski precīzi. Bieži ar to apzīmē čūskas, kas var saplacināt kaklu, veidojot kapuci. Taču ne visas čūskas ar kapuci pieder vienai ģintij. Galvenās grupas ir:

  • Ģints Naja — tipiskās jeb "īstās" kobras, kas sastopamas Āfrikā un Āzijā. Tajā ir vairākas desmiti sugu, piemēram, Naja naja (spokainā/indijas kobra), Naja haje (Ēģiptes kobra), Naja nivea (Cape cobra) u.c. — daudzas no šīm sugām var arī "plivināt" indi uz uzbrucēja acīm.
  • Karaliskā kobra (Ophiophagus hannah) — nav Naja ģints pārstāve, tomēr tiek saukta par kobra. Tā ir pasaulē garākā indīgā čūska (līdz ~5,5 m) un barojas galvenokārt ar citām čūskām.
  • Rinkhals (Hemachatus haemachatus) — Dienvidāfrikā sastopama čūska, kas spēj izsmidzināt indi un reizēm saplacina kaklu līdzīgi kobrai.

Izskats un atpazīšana

Kobras raksturo spēja izplest kakla ribas, radot platāku profilu — kapuci. Kapuca raksturīga galvenokārt Naja sugām. Krāsojums un raksti var būt ļoti dažādi: no vienkrāsainām (brūnām, pelēkām vai melnām) līdz izteiktiem rakstiem ar joslām vai zvaigznēm. Karaliskajai kobrai ir garāks, slaidāks ķermenis un raksturīga galvas forma.

Izplatība un biotopi

Kobras galvenokārt sastopamas Āzijā un Āfrikā, bet atsevišķas sugas var būt arī citos reģionos. Tās dzīvo dažādos biotopos — tropu mežos, savannās, lauksaimniecības zemēs, tuksnešainos apgabalos un pat tuvu cilvēku apmetnēm. Dažas sugas labprāt uzturas tuvu ūdens avotiem, citas — saussākos rajonos.

Uzturs un medības

Kobras barojas ar dažādu dzīvu radību: zālēdājiem, grauzējiem, putniem, citiem rāpuļiem un citreiz citām čūskām (īpaši Ophiophagus karaliskajā kobrā). Tās izmanto indi, lai paralizētu vai nogalinātu laupījumu. Dažas sugas vispirms saindē upuri, pēc tam to norij.

Indīgums un medicīna

Kobru indi veido galvenokārt neirotoksīni (kas iedarbojas uz nervu sistēmu) un dažkārt cito- vai hemotoksīni (bojā audus un asinsvadus). Simptomi pēc dzēliena var būt sāpes, tūskas, redzes un elpošanas traucējumi, paralīze un, ja netiek sniegta ātra medicīniska palīdzība, dzīvībai bīstamas komplikācijas. Daudzu sugu gadījumā efektīvs līdzeklis ir specifiska pretindi (antivenom), ko jāievada slimnīcā.

Atsevišķas sugas, sauktas par plivinošajām kobram, spēj ilkņiem izsmidzināt indi uz uzbrucēja sejup; inde var izraisīt stipras sāpes un bojājumus acīm, tāpēc skalošana ar tīru ūdeni un medicīniskā palīdzība ir steidzama.

Uzvedība un aizsargāšanās

Kobras parasti izvairās no cilvēkiem, tomēr, sajūtot draudu, tās bieži pieņem brīdinājuma pozu: pacel ķermeņa priekšējo daļu, izplest kapuci, izlaist svilpojošu skaņu un reizēm uzbrukt. Dažas sugas demonstrē vēl agresīvāku uzvedību, citas mēdz bēgt.

Reprodukcija

Lielākā daļa kobru ir olšūnas dējējas (oviparous) — mātīte izdēj olas un dažas sugas tās sargā līdz izšķilšanās brīdim. Inkubācijas periods un olu skaits atšķiras starp sugām. Karaliskā kobra ir zināma ar to, ka būvē ligzdas no nokaltušu augu materiāla un sargā olas.

Konservācija un cilvēka ietekme

Daudzu kobru populācijas tiek ietekmētas cilvēka darbības — dabiskā dzīvotņu iznīcināšana, lauksaimniecība, indes un medības. Dažas sugas ir ierobežotas vai apdraudētas, citām statuss ir stabils. IUCN saraksts nosaka konkrētām sugām atšķirīgu aizsardzības līmeni.

Drošība un ko darīt, ja sastop kobra

  • Nevajadzētu tuvināties vai mēģināt ķert čūsku; lielākā daļa kodienu notiek, mēģinot notvert vai nogalināt čūsku.
  • Ja ceļojat reģionos, kur dzīvo kobras, valkājiet stingras kurpes un uzmanieties naktī.
  • Ja cilvēks tiek sakosts — neizsūciet indi ar muti. Saglabājiet upuri mierīgu, ierobežojiet skarto ekstremitāšu kustības, nekavējoties nogādājiet slimnīcā, kur varēs ievadīt atbilstošu pretindi.
  • Ja inde nokļūst acīs, skalo ar daudz tīra ūdens un meklējiet medicīnisku palīdzību.

Kultūras nozīme

Kobras ir svarīga tēma daudzās kultūrās — īpaši Dienvidāzijā un Āfrikā. Tās parādās mitoloģijā, mākslā un tautas medicīnā. Tradicionālā praktika, piemēram, "čūsku buršana" Indijā, ir gan kultūras fenomens, gan problēmu avots attiecībā uz dzīvnieku labturību un drošību.

Šis raksts sniedz pamata pārskatu par kobru bioloģiju, uzvedību un attiecībām ar cilvēku. Konkrētu sugu noteikšanai vai informācijai par ārstēšanu vienmēr jāvēršas pie kvalificēta herpetologa vai medicīnas iestādes.

Indijas kobra Naja naja, kas šeit redzama ar izplestu kapuci, bieži tiek uzskatīta par arhetipisko kobru.Zoom
Indijas kobra Naja naja, kas šeit redzama ar izplestu kapuci, bieži tiek uzskatīta par arhetipisko kobru.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir kobra?


A: Kobra ir kopīgs nosaukums dažādām indīgām Elapidae dzimtas čūskām. Tās parasti dzīvo Āzijas un Āfrikas tropiskajos un tuksnešainos reģionos, un, sajūtot apdraudējumu, tās var noliekties atpakaļ un noliekt galvu brīdinājuma pozā.

J: Ko nozīmē vārds "kobra"?


A: Vārds "kobra" ir saīsinājums no cobra de capelo vai cobra-de-capelo, kas portugāļu valodā nozīmē "čūska ar kapuci" jeb "kapuci".

J: Kādi ir daži kobru piemēri?


A: Kobru piemēri ir Naja nivea (Cape Cobra), Naja haje (Ēģiptes kobra), Naja naja (Āzijas spectacled Cobra) un Naja kaouthia (Monocled Cobra).

J: Kā kobras sevi aizsargā?


A: Kobras pašaizsardzības nolūkos sevi aizstāv, izpludinot indi no ilkņiem. Dažas sugas arī paceļ ķermeņa priekšējo daļu un saplacina kaklu, lai brīdinājuma signālā paustu satraukumu.

J: Kādai dzimtai pieder lielākā daļa īsto kobru sugu?


A: Lielākā daļa īsto kobru sugu pieder Elapidae dzimtai.

J: Kur dzīvo lielākā daļa kobru sugu?


A: Lielākā daļa kobru dzīvo Āzijas un Āfrikas tropiskajos un tuksnešainos reģionos.

J: Vai ir vēl kāds cits veids, kā kobras aizsargājas, izņemot indes spļaušanu?


A: Jā, ja jūtas apdraudētas, dažas sugas var atliekties atpakaļ un noliekt galvu brīdinājuma pozā, kas ir vēl viens aizsardzības veids.


Meklēt
AlegsaOnline.com - 2020 / 2025 - License CC3