Coelophysis bija neliels ātri skrienošs plēsīgs dinozaurs. Tā ir viena no senākajām zināmajām dinozauru ģintīm. Coelophysis tika atrasts augšējā triasa slāņos, kas datēti ar laiku pirms aptuveni 216–203 miljoniem gadu (mya). Tas dzīvoja tagadējo ASV dienvidrietumu daļā. Līdzīgi dinozauri tajā laikā ir sastopami visā pasaulē.
Coelophysis staigāja uz divām kājām (tāpat kā visi teropodi). Tā augums gurnu daļā nepārsniedza trīs pēdas (1 metru), bet garās astes dēļ varēja būt gandrīz 10 pēdu (3 metru) garš. Ir daži pierādījumi, ka šie dzīvnieki medīja ganāmpulkos, jo to liels skaits tika atrasts kopā Ghost Ranch fosiliju atradnē Ņūmeksikā.
Izskats un anatomija
Coelophysis bija slaids un viegls — galva bija gara un šaura, zobiem bija asmeņveida, atpakaļ liekti virsotnes, piemēroti ķermeņa izķeršanai un sagriešanai. Garās aizmugurējās kājas un attiecīgi garās metatarsu kauli liecina par augstu skrējēju spēju; salīdzinoši īsās priekšķepas bija aprīkotas ar nagiem, ko izmantoja ķeršanai un turošanai. Kokteilis no plānām, gaisa pilnām (hollow) kaulu struktūrām samazināja svaru — no tā cēlies arī nosaukums, kas tulkojumā no grieķu valodas nozīmē "dobais" vai "tukšais formējums". Tipiskā suga ir Coelophysis bauri, kas kalpo kā sugas tips ģintij.
Barība un uzvedība
Coelophysis bija obligāts karnivors; tā uzturā bija mazi rūstveidīgie dzīvnieki — kukaiņi, abinieki, mazie rāpuļi un iespējams arī citi mazi dinozauri. Pastāv hipotēzes par kooperatīvu medību uzvedību, jo daudzus indivīdus atrada kopā, taču šie pierādījumi nav viennozīmīgi — masveida atradumi varētu atspoguļot plūdu vai citas katastrofiskas notikumu virknes, kas sakrāva līķus vienā vietā. Agrāk tika ierosināta kanibālisma hipotēze, taču vēlākas izpētes liecina, ka daudzi bojāgājušo ko iespējamie "bērnu skeleti" var būt citu sugu pārstāvji vai nepareizi identificēti paraugi, tāpēc kanibālismu uzskata par mazāk ticamu vai vismaz ne universālu skaidrojumu.
Fosilijas un atradumi
Vispazīstamākā Coelophysis liecību vieta ir Ghost Ranch (Ņūmeksika), kur atradās liels daudzums skeletu, daļēji saglabājušos saistītā masa — šīs atradnes dēļ suga kļuva par vienu no vislabāk zināmajām triasa teropodiem. Atrastos paraugus izmanto, lai rekonstruētu pieaugušo un jauniešu izskatu un izaugsmes stadijas. Fosilijas dod iespēju pētīt anatomiju, augšanas attīstību un iespējamos dzīvotņu apstākļus (piem., sausas sezonas plūdi, kas varēja radīt masveida nāves gadījumus).
Taksonomija un evolūcija
Coelophysis pieder pie Coelophysoidea grupas un tiek uzskatīts par vienu no primitīvākajiem teropodu pārstāvjiem, kas sniedz ieskatu agrīnajā dinozauru evolūcijā. Tā anatomiskās pazīmes — viegls skelets, garš kakls un aste, kā arī raksturīgas žokļa un zobu struktūras — ir svarīgas, lai saprastu, kā vēlāk attīstījās lielākie teropodi.
Dzīves vide
Tajā laikā, kad pastāvēja Coelophysis, Dienvidrietumu Ziemeļamerika bija siltāka un sausāka nekā mūsdienās, ar sezonālām lietusgāzēm — piemērots apvidus gan maziem plēsējiem, gan daudzveidīgai skābeklim bagātās ekosistēmās dzīvojošai faunai. Coelophysis, pateicoties savai ātrumspējai un veiklībai, varēja ātri pārvietoties pa atklātām vietām un gar koku malu joslām, kur medīja mazu laupījumu.
Par Coelophysis vēl tiek vākti jauni dati — katrs jauns atradums vai pārskats sniedz papildu informāciju par tās morfoloģiju, uzvedību un ekoloģisko lomu agrīnajās dinozauru kopienās.
