Kolubrīdas (Colubridae) — definīcija, raksturojums un indīguma īpatnības

Kolubrīdas (Colubridae): izsmeļošs pārskats par definīciju, raksturojumu un indīguma īpatnībām — noskaidro bīstamākās sugas, kodumu īpašības un profilaksi.

Colubrid (no latīņu valodas coluber — čūska) ir Colubridae dzimtas čūska. Colubridae tradicionāli uzskatīta par lielāko čūsku dzimtu — tajā ietilpst aptuveni divas trešdaļas no visām zināmajām dzīvajām čūsku sugām. Tomēr jāuzsver, ka kolubrīdi noteikti nav dabiska (monofiletiska) grupa: daudzas tās sugas ir radušās tuvāk citām čūsku grupām, piemēram, elapīdiem vai odām, nekā savā starpā. Pašlaik tiek veikti plaši DNS (īpaši mitohondriālās DNS) pētījumi, lai precīzāk noskaidrotu šo grupu taksonomiju un radnieciskās saites.

Raksturojums un izplatība

Kolubrīdu ķermenis parasti ir klāts zvīņām, formas un izmēri ievērojami svārstās — no dažiem desmitiem centimetrus garām meža sugām līdz lielām, vairākus metrus garām čūskām. Kolubrīdi ir kosmopolītiska grupa: tās sastopamas visos kontinentos, izņemot Antarktīdu, un dzīvo dažādās biotopos — mežos, krūmājos, stepēs, saldūdens krājumos un arī cilvēka tuvumā.

Uzturs un uzvedība

• Lielākā daļa kolubrīdu ir gaļēdāji: tie barojas ar grauzējiem, putniem, abiniekiem, zivīm, kā arī citām čūskām un kukaiņiem atkarībā no sugas.
• Uzvedības ziņā daudzas sugas ir diurnālas (aktīvas dienā), tomēr ir arī naktsaktīvas sugas (piem., dažas Boiga sugām raksturīgas).
• Dažas kolubrīdu sugas ir labas kāpelētājas vai pat daļēji ūdensdzīvnieki.

Indīgums un koduma īpatnības

Lielākā daļa kolubrīdu nav indīgi un cilvēkiem parasti nav bīstami. Tomēr pastāv izņēmumi: dažu kolubrīdu radītā inde var izraisīt nopietnas medicīniskas problēmas, un ir zināmi letāli gadījumi, ko izraisījušas sugas, piemēram, Boomslangs, kā arī dažas Āfrikas zariņu čūskas (twig snakes — Thelotornis), kas var būt nāvējoši cilvēkam.

Svarīgi atcerēties, ka indīgajām kolubrīdām indi parasti injicē nevis ar priekšējiem galiem (kā odām vai elapīdiem), bet gan ar aizmugurējā mutē novietotiem specializētiem zobiem. Šādu zobu tipu sauc par opisthoglifiskiem (aizmugurēji dūrējiem), un tie bieži ir ar rievu vai kanālu, caur kuru inde var plūst. Turklāt daudziem no šiem augšžokļu dzīvniekiem ir īpašs Duvernoy gļotu dziedzeris, kas ražo toksīnus, kuri palīdz paralizēt vai nogalināt upuriem, taču bieži darbojas citādi nekā klasicā viperu vai elapīdu inde.

Medicīnieša nozīme un pirmā palīdzība

Dažas kolubrīdu sugas var izraisīt medicīniski nozīmīgus kodumus; piemēram, Boiga ģints dažkārt izraisa spēcīgus lokālus simptomi un sistēmiskas reakcijas. Tomēr ārstēšanas iespējas mainās atkarībā no reģiona: bieži nav specifiska antitoksīna kolubrīdu indei, tāpēc ārstēšana ir simptomātiska un balstīta uz simptomu novēršanu (sāpju mazināšana, asins recēšanas uzraudzība, elpošanas atbalsts u.c.). Ja noticis kodums, nekavējoties jāmeklē medicīniskā palīdzība — paturēt kāžu aukstumu, ierobežot kustības un pēc iespējas ātrāk doties uz neatliekamās palīdzības nodaļu.

Taksonomija un pētniecība

Vēsturiskā taksonomijā Colubridae bieži kalpoja kā "izgāztuve" čūskām, kas neiederējās citās ģimenēs (izgāztuve). Mūsdienu molekulārie pētījumi (DNS analīzes, tostarp mitohondriālās DNS) arvien vairāk skaidro šo grupu iekšējās attiecības. Daudzas agrāk pie Colubridae piederējušas grupas jau ir pārvietotas uz citām ģimenēm vai apakšgrupām (piem., Natricidae, Dipsadidae u.c.), un šī reorganizācija turpinās, līdz tiks panākta stabila, ar DNS datiem saderīga klasifikācija.

Kopsavilkums

• Colubridae ir ļoti daudzveidīga čūsku dzimta ar plašu izplatību un dzīvesveidu spektru.
• Lielākā daļa kolubrīdu nav bīstami cilvēkam, bet ir sugas ar potenciāli nopietnu indīgumu (piem., Boomslangs, dažas Boiga sugas).
• Indes injicēšanas mehānisms bieži atšķiras no vipēru un elapīdu — toksīni bieži tiek nodoti caur aizmugurējiem, rievojumiem zobiem un Duvernoy dziedzeri.
• Taksonomija joprojām mainās; molekulārie pētījumi turpinās, lai precizētu radniecības attiecības.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir kolubrīds?

Q: Cik liela ir Colubridae dzimta?

J: Vai visi Colubrids ir dabiska grupa?

J: Ko pēta mitohondriālās DNS pētījumos?

J: Vai lielākā daļa kolubrīdu ir indīgi?

J: Vai kāds no kolubrīdiem var izraisīt medicīniski nozīmīgus kodumus?

J: Kur indīgajiem kolubrīdiem ir izvietoti indi injicējošie ilkņi?

Meklēt pēc burta