Gludā čūska (Coronella austriaca) — apraksts, izplatība un dzīvesveids
Gludā čūska (Coronella austriaca) — detalizēts apraksts, izplatība un dzīvesveids: uzvedība, barošanās, vairošanās un aizsardzība Ziemeļ- un Centrāleiropā.
Gludā čūska ir Coronella austriaca. Tā ir viena no trim Lielbritānijā sastopamajām čūskām, kas dzīvo tikai dienvidu virsājiem. Tā ir neliela līdz vidēja izmēra, nejūtīga čūska ar gludām zvīņām, no kurām cēlies tās nosaukums.
Izskats
Pieaugušo garums parasti svārstās ap 40–75 cm, biežāk 50–60 cm. Ķermenis ir slaids, galva nav skaidri atdalīta no kakla. Pamatkrāsa variē no pelēkbrūnas līdz brūnai vai sārti brūnai, uz tās bieži redzami tumšāki plankumi vai svītras, kas var saplūst galvas vai ķermeņa raibumā. Atšķirībā no daudzām citām čūskām tās zvīņas ir plakanas (ne ķīļveida), kas piešķir dzīvniekam gludu, samtainu izskatu.
Izplatība un dzīvotne
Gludās čūskas areāls aptver lielu daļu Eiropas un daļēji arī Āzijas — no rietumiem (Lielbritānijas dienvidu virsāji) pa centrālo un dienvideiropu uz austrumiem līdz pat Irānas ziemeļu apvidiem. Tās biežāk sastopamas mērenā klimata joslā, taču vietējais sastopamības blīvums ir ļoti mainīgs.
Tipiskas dzīvotnes ir saulainas, sausas vai puslīdz sausas vietas: purva gabaliņi, virsāji, smilšaini pauguri, krūmāji, meža malas un mazi meži. Čūskas meklē slēptuves zem akmeņiem, koku celmiem, žogu pamatnēm un zem sabiedrību veidojošiem kokiem; ziemo kopējos iecietīguma vietu pūčos vai pagrimumos.
Uzturs
Gludā čūska pārtiek galvenokārt no mazākiem rāpuļiem, īpaši ķirzakām un citām mazn izmēra čūskām. Tā var arī medīt abiniekus, mazas zīdītāju brāļus un reizēm putnu olas vai mazuļu putnus. Lai savaldītu lielākus upurus, tā tos satver un sašaurina (piemēram, apvijoties ap upuri), tomēr, atšķirībā no dažiem īstiem sašaurinātājiem, šī metode parasti nes izraisa tūlītēju upura nāvi — gludā čūska vairāk balstās uz fizisku piespiešanu un slēpto uzbrukumu.
Uzvedība un vairošanās
Gludā čūska ir salīdzinoši kautrīga un noslēgta — dienas laikā tā bieži slēpjas un kļūst aktīvāka rītos un vakaros (krepsikulāra). Rudenī un ziemā tā ieiet brumācijā (ziemošanā) piemērotās alās vai akmeņu krāvumos.
Vairošanās periods parasti notiek pavasarī pēc atmodas. Olšūnas tiek dētas vasarā siltās, aizsargātās vietās (piem., smilšu vai kūdras slāņos, zem drupām). Kļūstot iespējami no 3 līdz vairāk olām uz vienu ligzdu (parasti 3–12, retāk vairāk), inkubācijas laiks ir atkarīgs no temperatūras un ilgst vairākas nedēļas. Mazuļi piedzimst pilnībā attīstīti un uzreiz ir spējīgi patstāvīgi medīt; to garums parasti ir ap 12–20 cm.
Draugi un aizsardzības situācija
Gludā čūska nav indīga cilvēkam. Tā aizsargājas, slēpjoties, izliekoties nekustīga, maskējoties vai mēģinot izkļūt no bīstamas vietas. Ja tiek pieķerta, var draudīgi košļāt, tomēr kodumi parasti nav bīstami.
Nozīmīgākie draudi šai sugai ir dzīvesvietu zaudēšana un fragmentācija (intensīva lauksaimniecība, apbūve, mežu apsaimniekošana), biotopu degradācija un dažkārt cilvēku vajāšana. Lai gan suga Eiropā kopumā tiek uzskatīta par relatīvi stabilu, daudzviet tā pieprasa īpašu vides apsaimniekošanu un ir aizsargāta valsts un reģionālā līmenī.
Interesanti fakti
- Gludā čūska bieži tiek jaukta ar citām brunclīgām čūskām, taču tās gludās zvīņas un specifiska galvas rakstu var palīdzēt atšķirt sugas.
- Tā ir viena no retajām čūskām, kas regulāri barojas ar citiem rāpuļiem, tādēļ tai ir svarīga loma ekosistēmas līdzsvarā.
Ja pamanāt gludās čūskas indivīdu dabā, labākais ir novērot to attālināti un ļaut turpināt savu dabisko uzvedību; nevajadzīga ķeršana vai pārvietošana var nodarīt pāri gan čūskai, gan tās dzīvesvietai.
Meklēt