Zvirbuļi (Passer) — mājas zvirbulis, sugas, uzvedība un izplatība
Zvirbuļi (Passer) — uzzini par mājas zvirbuli, sugu daudzveidību, uzvedību un izplatību; atpazīšana, ligzdošanas paradumi, fotogrāfijas un aizsardzības padomi.
Zvirbuļi ir Passer ģints pārstāvji. Tie ir mazi vārnveidīgie putni, kas pieder Passeridae dzimtai. Tos bieži dēvē arī par vecās pasaules zvirbuļiem. Zvirbuļi parasti ligzdo tuvu cilvēka apdzīvotām vietām un bieži būvē ligzdas māju vai ēku tuvumā, tāpēc tie ir vieni no visvieglāk sastopamajiem putniem savvaļā.
Pasaulē ir aptuveni 30 sugas, no kurām vispazīstamākā ir mājas zvirbulis (Passer domesticus). Citas bieži minētas sugas ir, piemēram, Passer montanus (mežzvirbulis). Dažas autoritātes zvirbuļu grupai pieskaita arī citas ģintis: Petronia — klinšu zvirbuļi, Carpospiza — gaišais klinšu zvirbulis, un Montifringilla — sniega vistiņas.
Izskats un dzimumu atšķirības
Zvirbuļi ir kompaktas būves, ar īsu asti un konisku knābi, paredzētu sēklu šķeļšanai. Izmēri parasti svārstās no 11 līdz 18 cm garumā atkarībā no sugas. Daudzās sugās ir izteikta dzimumu dimorfisms:
- Vairogi un krāsojums: tēviņi bieži ir izteiktāki — ar tumšākām maskām vai laukumiem uz galvas un krūtīm (piem., Passer domesticus tēviņiem ir pelēka galva un tumšs "bārkstis" uz kakla), kamēr mātītes ir drīzāk brūni un švīkojumi ļauj tās labāk maskēties.
- Knābis forma: īss, spēcīgs knābis sēklu ieņemšanai; vasarā tas var būt tumšāks, ligzdošanas sezonā — izteiktāks.
Uzturs un uzvedība
Zvirbuļi ir omnivori, tomēr dominē grains un sēklas. Ligzdošanas sezonā daudz sugu, īpaši mazuļiem barot, uzturas uz kukaiņu ēšanas — būtiski proteīna avoti augšanai. Tie ir sociāli putni: veido barus, kopā meklē ēdienu un lieto vokālos signālus saziņai. Bieži novērojamas teritorijas reakcijas, spēcīga savstarpēja mijiedarbība gan barojoties, gan atpūšoties.
Ligzdošana un vairošanās
Zvirbuļi izmanto dažādas ligzdošanas vietas — dabiskas dobumus, klintis, koku caurumus, bet sevišķi bieži — ēku spraugas, jumta pārkares un putnu būros. Ligzdu būvē no stiebrām, lapām, spalvām un citiem mīkstiem materiāliem. Tipiska olas ķēde ir 3–6 olas, dēšanas periods ilgst apmēram 10–14 dienas, un abi vecāki piedalās mazuļu barošanā. Ja apstākļi ir labvēlīgi, var būt vairākas perēšanas sezonas gadā.
Izplatība
Ģints Passer dabīgi sastopama Vecajā pasaulē — Eiropā, Āzijā un Āfrikā. Taču dažas sugas, īpaši Passer domesticus, ir veiksmīgi introducētas citur (Ziemeļamerikā, Austrālijā, Daļā Dienvidamerikas), kļūstot par tipiskām pilsētplēsēm. Izplatību ietekmē klimats, pieejamība barībai un ligzdošanas vietām.
Attiecības ar cilvēkiem
Zvirbuļi ir cieši saistīti ar cilvēku apdzīvotām vietām — tie izmanto cilvēku radītās nišas un bieži barojas no cilvēku atliekiem. Tas padara tos par viegli novērojamiem putniem un parasti par iecienītām pilsētu putnu sugu. Tomēr attiecības nav tikai pozitīvas: dažviet zvirbuļi tiek uzskatīti par kaitēkļiem lauksaimniecībā vai graudu uzglabāšanas vietās, un tie var pārnēsāt parazītus un slimības. Dažās reģionālās populācijās, sevišķi intensīvi urbanizētās zonās, ir novērojamas populāciju samazināšanās tendences, kuru iemesli var būt ligzdošanas vietu zudums, barības kvalitātes izmaiņas un piesārņojums.
Saglabāšana
Kopumā daudzas Passer sugas nav tuvu izzušanai, taču vietējas populācijas var ciest. Lai uzturētu zvirbuļu daudzveidību, svarīga ir atbilstoša vietu pieejamība ligzdošanai (piem., saglabāt senu apbūvi un dobumus), piesārņojuma mazināšana un ilgtspējīga lauksaimniecības prakse. Observācijas un monitoringā var palīdzēt konstatēt problēmas laikus.
Papildus piezīmes
- Tipiska dzīves ilguma rādītāji brīvā dabā ir 3–5 gadi, bet atsevišķi indivīdi var izdzīvot daudz ilgāk.
- Vokālās aktivitātes — čivināšana un sirsnīgi, pieklājīgi "čirlēšanas" skaņojumi — padara zvirbuļus viegli pamanāmus un atpazīstamus.
- Ja interesē novērojumi dabā, labākais laiks ir rīts un vakars, kad putni aktīvāk meklē barību.
Apraksts
Spāres ir mazi putni. Tie ir 11-18 cm gari. Tie var svērt no 13 līdz 42 gramiem. Parasti tie ir brūni un pelēki. Tiem ir īsas astes un mazi, spēcīgi knābji. Lielākā daļa zvirbuļu ēd sēklas vai sīkus kukaiņus. Vārbji ir sabiedriski putni, un tie dzīvo saimēs (grupās).
Mājas zvirbulis
Mājas zvirbulis (Passer domesticus) ir zvirbuļu suga. Tas dzīvo visā pasaulē. Sākotnēji dzīvoja tikai Eiropā un Āzijā. Tomēr cilvēki ceļoja uz jaunām vietām, un arī mājas zvirbulis devās uz šīm vietām. Tagad tas ir putns ar visplašāko izplatību. Tas nozīmē, ka tas dzīvo visdažādākajās vietās. Šai sugai ir aptuveni 50 pasugas.
Izplatīšana
Vārpji ir sastopami visos zemes kontinentos. Senāk tie dzīvoja tikai Eiropā, Āzijā un Āfrikā. Tomēr cilvēki devās uz Austrāliju, Ziemeļameriku un Dienvidameriku, un tagad zvirbuļi ir sastopami arī tur. Mājas zvirbulis ir sastopams visos kontinentos. Austrālijā Rietumaustrālijā zvirbuļu nav, jo tie nav spējuši pārceļot pāri tuksnešiem, kas atdala šo štatu no austrumu štatiem. Valdība nodarbina cilvēkus, lai medītu un iznīcinātu visus zvirbuļus, kas varētu ielidot.
Ziemeļamerika
Mājas zvirbulis Amerikā tika ievests 19. gadsimta beigās. Tas tika ievests ar nolūku. To ieveda vairāki cilvēki, tostarp Eugene Schieffelin, kurš bija bagāts Ņujorkas Šekspīra cienītājs. Viņš vēlējās ievest Amerikā visus Šekspīra darbos pieminētos putnus. Divas no šīm sugām guva lielus panākumus: strazdi un mājas zvirbuļi. Viņš organizēja ārzemju putnu ievešanas biedrību, kas tika reģistrēta Albānijā.
Mājas zvirbuļa tēviņš
Atskaņot multivides Tēviņš čivina, mātīte skatās apkārt.
Citi tā sauktie 'zvirbuļi'
Daži ornitologi uzskatīja, ka Estrildīdu spuras ir no vienas dzimtas ar zvirbuļiem. Tomēr tagad tās ir citā dzimtā - Estrildidae.
Pastāv arī grupa, ko sauc par "Amerikas zvirbuļiem" jeb Jaunās pasaules zvirbuļiem. Arī tie pieder citai dzimtai - Emberizidae (buntings).
Arī "dzīvžogu zvirbulis" (pazīstams arī kā dunoks) Prunella modularis nav īsts zvirbulis. To sauc par zvirbuli tikai tāpēc, ka senāk cilvēki visus mazos, brūnos putnus sauca par zvirbuļiem. Šo nosaukumu lieto vēl šodien, jo tā ir tradīcija.
Apraksts
Mājas zvirbulis ir mazs putns. Tas ir 14-18 cm garš. Tas sver no 24-39,5 gramiem (0,85-1,4 oz). Mātītes ir mazākas par tēviņiem.
Mājas zvirbuļu tēviņi un mātītes ir dažādu krāsu. Tēviņš ir brūns, pelēks un balts. Tam ir melns kakls. Mājas zvirbuļu mātītes un mazuļi ir brūni un tumši dzelteni vai krēmkrāsas krāsā. Tiem uz galvas un spārniem ir svītras (svītras).
Dzīvotvieta
Mājas zvirbulis dzīvo cilvēku tuvumā, bieži vien netālu no cilvēku mājām pilsētās. Tas dzīvo arī lauku saimniecību tuvumā un ligzdu būvē krūmā vai mazā kokā. gadā var būt divi vai trīs mazuļi. Tas nozīmē, ka katru gadu tam ir divas vai trīs olu un mazuļu sējumi.
Aizsardzība
Mājas zvirbuļu skaits Apvienotajā Karalistē ir samazinājies, jo to dzīvotnes dzīvžogos ir sarukušas. Tagad tie Apvienotajā Karalistē ir "apdraudēti". Tomēr citās valstīs šis putns joprojām ir ļoti izplatīts.
Passer domesticus domesticus olas
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir zvirbulis?
A: Zirbulis ir Passer ģints pārstāvis, kas pieder pie Passeridae dzimtas mazajiem vārnveidīgajiem putniem.
J: Kur zvirbuļi bieži būvē ligzdas?
A: Vārbji bieži būvē ligzdas māju vai ēku tuvumā, tāpēc tie ir vieni no visvieglāk pamanāmajiem putniem savvaļā.
J: Cik daudz zvirbuļu sugu ir visā pasaulē?
A: Pasaulē ir aptuveni 30 zvirbuļu sugu.
J: Kāda ir pazīstamākā zvirbuļu suga?
A: Vispazīstamākā zvirbuļu suga ir mājas zvirbulis (Passer domesticus).
J: Vai ir vēl kādas ģintis, kuras dažkārt uzskata par zvirbuļu grupas daļu?
A: Jā, dažas autoritātes zvirbuļu grupai pieskaita arī citas ģintis, piemēram, Petronia (klinšu zvirbuļi), Carpospiza (gaišie klinšu zvirbuļi) un Montifringilla (sniega zvirbuļi).
Meklēt