Sfinkss — kailā kaķu šķirne: izcelsme, raksturs un aprūpe

Sfinkss — kailā kaķu šķirne: uzzini izcelsmi, raksturu, veselības īpatnības un praktiskus aprūpes padomus, lai nodrošinātu siltumu un drošību mājās.

Sfinkss ir kaķu šķirne. Tam nav daudz apmatojuma vai kažoka uz ķermeņa, taču tas nav īsti bez apmatojuma. Āda ir mīksta, jo tai ir smalka pūka kārtiņa. Tam var būt vai nebūt ūsas. Āda ir tādā krāsā, kāda būtu kažokādas krāsai. Šim kaķim ir visi tie paši kažoka raksti, kas raksturīgi citiem kaķiem, piemēram, kalikiem vai tabbijiem. Šis raksts ir redzams tikai uz sfinksa ādas. Tā kā tiem nav kažoka, tie zaudē vairāk ķermeņa siltuma nekā kaķi ar kažokādu. Tāpēc pieskārienu laikā tie jūtas silti. Viņiem arī patīk meklēt sauli vai siltas vietas, jo viņi dabiski ir auksti.

Apmatojuma trūkums var radīt veselības problēmas kaķēniem pirmajās dzīves nedēļās, jo tie var saslimt ar elpceļu infekcijām. Labi audzētāji nedrīkst ļaut saviem kaķēniem doties uz jaunām mājām, ja tie nav sasnieguši vismaz 14 nedēļu vecumu. Tas vajadzīgs, lai pārliecinātos, ka kaķēns ir pietiekami nobriedis, lai spētu tikt galā ar jauno vidi.

Izcelsme un vēsture

Sfinkss radies no gēnu mutācijas, kas samazina vai pilnībā novērš apmatojuma attīstību. Mūsdienu šķirne attīstījās Kanādā un ASV 20. gadsimta otrajā pusē, kad selekcionāri sāka mērķtiecīgi savienot kailos kaķus ar mērķi nostiprināt šīs pazīmes. Lai gan šķirnei ir raksturīgs kailums, tā saglabā tipiskas kaķu krāsu un rakstu variācijas, tikai tās redzamas uz ādas.

Izskats un īpašības

Sfinksa ķermenis ir muskuļots, ar redzamiem kaulu kontūriem un bieži izteiksmīgām krokām īpaši ap kaklu, krūtīm un locītavām. Acis ir lielas un izteiksmīgas, ausis attiecīgi lielas un atbilstoši galvai. Kaut arī šķirnei trūkst bieza kažoka, dažiem indivīdiem var būt smalka pūka kārta, kuru sajūt tikai pieskaroties.

Raksturs un uzvedība

Sfinksi parasti ir draudzīgi, ziņkārīgi un sabiedriski. Tie bieži meklē cilvēku siltumu un uzmanību, labi saprotas ar citiem mājdzīvniekiem un bērniem. Šie kaķi ir aktīvi, rotaļīgi un intelektuāli — tiem nepieciešama stimulējoša vide un regulāras rotaļas.

Aprūpe un ikdiena

• Temperatūras nodrošināšana: sfinksi ātri atdziest, tāpēc mājoklī jānodrošina siltas vietas — segas, siltuma spilventiņi vai mājas, kurās tie var saulēties. Aukstākos mēnešos var noderēt speciāli kaķiem paredzēti apģērbi.
• Vanna un ādas kopšana: bez kažoka sfinksa āda kļūst taukaina — regulāras maigās vannošanas ir ieteicamas (biežums var būt reizi nedēļā līdz reizi divās nedēļās atkarībā no ādas stāvokļa). Izmantojiet maigu, kaķiem paredzētu šampūnu un rūpīgi nosusiniet, lai nepieļautu atdzišanu.
• Ausu kopšana: ausis biežāk uzkrāj vasku, tās regulāri jāpārbauda un, ja nepieciešams, jātīra ar veterināri ieteiktu līdzekli.
• Nagu griešana un acu kopšana: nagu regulāra apkope un acu stūru attīrīšana — sevišķi, ja veidojas izdalījumi.
• Saules aizsardzība: tie var saņemt apdegumus — ilgstošā saules iedarbībā āda var kļūt apsārtusi. Ierobežojiet tiešu saules iedarbību un, ja nepieciešams, konsultējieties ar vetārstu par drošiem saules aizsarglīdzekļiem.
• Barošana: sfinksiem parasti ir paaugstināts vielmaiņas ātrums, tāpēc barība var būt jāpielāgo — enerģijas bagāta, kvalitatīva diēta, atbilstošs olbaltumvielu daudzums. Kontrolējiet svaru un pārtikas devu.

Veselības riski

Sfinksi ir pakļauti dažiem specifiskiem veselības riskiem:

• Elpceļu infekcijas: īpaši mazi kaķēni bez pienācīgas aprūpes var kļūt trausli pret infekcijām.
• Ādas problēmas: saules apdegumi, dermatitis, ādas infekcijas vai sēnīšu infekcijas; regulāra ādas pārbaude un higiēna ir būtiska.
• Hjpertrofiskā kardiomiopātija (HCM): kā daļa kaķu šķirņu, arī sfinksiem risks pastāv — ieteicamas regulāras sirds pārbaudes pie veterinārārsta (ekokardiogrāfija), īpaši pie reproducētājiem.
• Parazīti un alerģijas: ādai var būt jutīgums pret ārējiem parazītiem vai kādām vielām — nepieciešama profilakse un savlaicīga ārstēšana.

Veterinārā aprūpe un audzēšana

Regulāras vakcinācijas, parazītu profilakse un periodiskas veselības pārbaudes ir obligātas. Audzētājiem jāievēro ētiskas audzēšanas prakses: neizsūtīt kaķēnus jaunajās mājās, ja tie nav pietiekami veci (vismaz 14 nedēļas), nodrošināt sociālo adaptāciju un veselības pārbaudes. Reproduktīvajā darbā ieteicams veikt veselības testus, tostarp sirds izmeklēšanas, lai samazinātu mantotas slimības risku.

Dzīves ilgums un piemēroti apstākļi

Sfinksu vidējais dzīves ilgums ir 8–14 gadi, pie labas aprūpes un regulārām veterinārārsta vizītēm var dzīvot vēl ilgāk. Tā kā tie ir jutīgi pret aukstumu, vislabāk dzīvo iekštelpās, kur var kontrolēt temperatūru un nodrošināt drošu, stimulējošu vidi.

Secinājums

Sfinkss ir mīļš, sabiedrisks un unikāls kaķis, kas prasa speciālu uzmanību ādas un temperatūras aprūpē. Pirms tā iegādes vai adopcijas svarīgi apzināt, ka šī šķirne prasa regulāru kopšanu, veterīnārā uzraudzību un drošas iekštelpu dzīves apstākļus. Izvēloties atbildīgu audzētāju un rūpējoties par regulāru higiēnu un veselības kontroli, sfinkss var būt brīnišķīgs un sirsnīgs mājdzīvnieks.

Vēsture

Sfinkss nebija pirmais bezspalvainais mājas kaķis. Dažas no tām bija sastopamas citviet pasaulē vismaz 90 gadus.

Sfinksu šķirnes pirmsākumi meklējami 1966. gadā Toronto, kad melnbaltam īsspalvainam kaķēnam, vārdā Elizabete, Ontario, Kanādā, piedzima bezspalvains kaķēns vārdā Prune. Kaķēns tika pārots ar savu māti, un tā piedzima vēl viens kailspalvains kaķēns. Kopā ar dažiem vēlāk atrastiem kailiem kaķēniem sākās bezspalvaino kaķēnu šķirne.

Minesotas fermā dabiski piedzima sfinksa šķirnes kaķis. Septiņdesmito gadu vidū saimnieki atrada bezspalvainus kaķēnus vairākos mājas īsspalvaino kūts kaķu metienos. Nozīmīga loma šķirnes attīstībā bija arī diviem 1975. un 1976. gadā dzimušiem kaķēniem bez apmatojuma, kurus nosauca par Epidermu un Dermu. Vēl bezspalvainie kaķi tika atrasti Teksasā, Arkanzasā un Minesotā. Tātad mūsdienu sfinksu šķirnes pirmsākumi meklējami Kanādas kaķos un Minesotas kaķos.

Pirmie audzētāji neko daudz nezināja par kaķu ģenētiku, un viņiem radās dažas problēmas. Genofonds bija mazs, un daudzi kaķēni nomira. Daudzām mātītēm bija krampji.

Sfinksi ir draudzīgi un nav kautrīgi.

Uzvedība

Sfinksi ir draudzīgi un nav kautrīgi. Viņiem piemīt daudz enerģijas, intelekta, zinātkāres un mīlestības pret saimniekiem. Tie ir viena no suņiem līdzīgākajām kaķu šķirnēm. Tie skraida un sveicina saimniekus pie durvīm un ir draudzīgi, satiekot svešiniekus.

Sfinkss vannā.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir sfinkss?

J: Vai sfinkss patiešām ir bez apmatojuma?

Vai sfinksam ir ūsas?

J: Kādas krāsas ir sfinksa āda?

J: Vai sfinksam ir tāds pats kažoka raksts kā citiem kaķiem?

J: Kāpēc sfinksa kaķiem patīk meklēt sauli vai siltas vietas?

J: Kādas veselības problēmas var rasties sfinksa kaķēniem pirmajās dzīves nedēļās?

Meklēt pēc burta