Inteliģence: definīcija, IQ testi un mācīšanās

Uzzini, kas ir inteliģence, kā darbojas IQ testi un kā mācīšanās ietekmē prāta attīstību — skaidri, zinātniski un praktiski padomi labākai domāšanai.

Inteliģence attiecas uz noteiktām garīgām spējām. Nav vispārējas vienprātības par to, kuras garīgās spējas ir inteliģences vai inteliģences daļa. Šī ideja nāk no latīņu valodas vārda intelligo, kas nozīmē izvēlēties starp dažādām iespējām. Inteliģences daļa ļauj cilvēkiem risināt problēmas. Šīs problēmas var būt viegli atrisināmas. Tās var būt arī grūti risināmas un saistītas ar abstraktu domāšanu. Daži uzskata, ka inteliģence ir prāta īpašība vai iezīme. Citiem tā ir vienkārši smadzeņu, īpaši smadzeņu garozas, darbība.

Ja tiek atrasta atbilde uz problēmu, to var atcerēties. Šādā veidā problēmu var atrisināt ātrāk, kad tā rodas atkal. To sauc par mācīšanos.

Pastāv domstarpības par to, kam ir lielāka ietekme uz inteliģenci - ģenētikai vai videi. Turklāt inteliģenta uzvedība, iespējams, ir iemācīta, kad organisms (dzīva būtne) pietiekami reaģē uz kādu stimulu.

Zinātnieki uzskata, ka intelektu var izmērīt vai pārbaudīt. Inteliģences tests varētu būt daudzu uzdevumu atrisināšana ļoti īsā laikā. Lielākā daļa problēmu ir saistītas ar redzēšanu vai ar rotētas figūras izskata noteikšanu. Dažas ir saistītas arī ar matemātiku, piemēram, pateikt, kāds skaitlis būs nākamais rindā. Citi testi ir saistīti ar vārdiem vai valodas izpratni. Pēc šāda testa veikšanas personai tiek aprēķināts skaitlis, kas aptuveni raksturo intelekta koeficientu (IQ).

Ko ar to saprot pētniecība un teorijas

Psiholoģijā pastāv dažādas pieejas inteliģences skaidrojumam:

• Vienas faktora (g faktora) teorija — pieņem, ka pastāv vispārējs kognitīvs spēks, kas ietekmē dažādas uzdevumu kategorijas.
• Daudzfaktoru modeļi — sadala inteliģenci vairākās speciālās spējās (piem., loģiskā domāšana, verbālā saprašana, telpiskā uztvere).
• Gardnera daudzinteliģences koncepcija — izceļ dažādas neatkarīgas inteliģences jomas (piem., muzikālā, kinestētiskā, sociālā), kuras tradicionālie IQ testi var nepietiekami novērtēt.
• Cattella sadalījums starp fluidu (spēja risināt jaunas problēmas) un kryštalizēto inteliģenci (iepriekš iegūtas zināšanas un prasmes).

IQ testi — kādi tie ir un ko mēra

Populāri testi, kurus izmanto inteliģences novērtēšanai, ir:

• Raven's Progressive Matrices — uzsvars uz abstraktu un telpisko problēmu risināšanu, mēģina būt kulturāli neitrālāks;
• WAIS (Wechsler Adult Intelligence Scale) un WISC bērniem — ietver verbālos un neverbālos uzdevumus;
• Stanford–Binet — klasiskāka inteliģences mērīšanas metode ar plašu uzdevumu klāstu.

Kritika un ierobežojumi

IQ testi sniedz informāciju par dažām kognitīvajām spējām, tomēr tiem ir ierobežojumi:

• Kulturāla un valodas ietekme — testi var dot priekšrocības cilvēkiem no noteiktām vides vai izglītības grupām;
• Testu stabilitāte — rezultāti var mainīties ar laiku, attīstību vai ar praksi;
• Nav pilnīgi informatīvi par radošumu, emocionālo inteliģenci, sociālajām prasmēm vai praktisku dzīves gudrību;
• Diagnostiski izmanto speciālisti — tikai tests nevar viennozīmīgi noteikt cilvēka potenciālu vai "vērtību".

Ģenētika, vide un mijiedarbība

Daudzi pētījumi liecina, ka gan ģenētika, gan vide ietekmē inteliģenci. Ietekmes attiecība var mainīties ar vecumu — bērnībā vide (izglītība, uzturs, stimulējoša vide) var būt īpaši nozīmīga, pieaugušajiem lielāku lomu spēlē ģenētiskie faktori. Svarīga ir arī ģenētikas un vides mijiedarbība — tās kopā nosaka attīstības ceļus.

Mācīšanās, neiroplastiskums un uzlabojumi

Mācīšanās ļauj pielietot iepriekšējās pieredzes, tādējādi risināšana kļūst ātrāka un efektīvāka. Smadzenes ir plastiskas — tās pārkārto savas saites, reaģējot uz mācīšanos, praksi un stimulāciju. Taču jāatzīmē, ka:

• Specifiskas prasmes (piem., atmiņa par vārdu krājumu) var uzlaboties ar mērķtiecīgu treniņu;
• Universāls "inteliģences līmeņa" straujš paaugstinājums ar vienkāršiem vingrinājumiem nav garantēts — daudzi komerciāli kognitīvie treniņi sniedz ierobežotas, specifiskas uzlabojumu jomas;
• Veselīgs dzīvesveids — pietiekams miegs, regulāras fiziskās aktivitātes, sabalansēts uzturs un stresa vadība — veicina kognitīvo darbību.

Praktiskas atziņas un ieteikumi

Ja vēlaties attīstīt savu mācīšanos un domāšanu:

• Mācieties aktīvi — praktizējiet problēmu risināšanu, reflektējiet par kļūdām;
• Dažādojiet pieejas — lasīšana, diskusijas, uzdevumu risināšana un radošas aktivitātes stimulē dažādas smadzeņu daļas;
• Rūpējieties par fizisko veselību — miegs, sports un uzturs ietekmē koncentrēšanos un atmiņu;
• Izglītojoša un atbalstoša vide bērniem būtiski uzlabo iespējas attīstīt kognitīvās prasmes.

Kopumā inteliģence ir daudzdimensionāla un sarežģīta parādība. IQ testi dod vērtīgu informāciju par noteiktu kognitīvo funkciju līmeni, taču pilnīgai cilvēka spējām un potenciālam raksturošanai nepieciešams plašāks skatījums, iekļaujot mācīšanos, emocionālās prasmes un sociālo kontekstu.

Inteliģence dzīvniekiem un augiem

Inteliģence nav raksturīga tikai cilvēkiem. Arī daudziem dzīvniekiem piemīt intelekta pazīmes: Arī dzīvniekiem ir jārisina problēmas, un viņiem ir noderīgi atcerēties, kā problēma ir atrisināta. Daudzi dzīvnieki problēmu risināšanai izmanto rīkus. Šādi dzīvnieki ir pērtiķveidīgie pērtiķi, suņi, delfīni, ziloņi, žurkas un peles, kā arī daži putni. Visi šie dzīvnieki ir mugurkaulnieki, taču rīkus izmanto ne tikai tie: Pat galvkāji un posmkāji uzrāda intelekta pazīmes. Lai varētu salīdzināt dažādu sugu uzvedību, zinātniekiem ir jāpielāgo intelekta jēdziens.

Tiek apgalvots, ka arī augus vajadzētu klasificēt kā saprātīgus: Tie spēj sajust un modelēt ārējo un iekšējo vidi un attiecīgi pielāgot savu morfoloģiju, fizioloģiju un fenotipu, lai nodrošinātu pašsaglabāšanos un vairošanos. Pretarguments ir tāds, ka par inteliģenci parasti uzskata, ka tā ietver noturīgu atmiņu radīšanu un izmantošanu.

Pretstatā tam ir aprēķini, kas notiek tikai vienu reizi un kas nav saistīti ar mācīšanos. Ja to pieņem kā daļu no definīcijas, tad tā ietver robotu mākslīgo intelektu, kas spēj "mašīnmācīties", bet izslēdz tās tīri autonomās maņu reakcijas, kuras var novērot daudzos augos. Tomēr augi neaprobežojas tikai ar automātiskām maņu un kustību reakcijām, tie spēj atšķirt pozitīvu un negatīvu pieredzi un "mācīties" (reģistrēt atmiņas) no savas iepriekšējās pieredzes. Tie spēj arī sazināties, precīzi aprēķināt apstākļus, izmantot sarežģītu izmaksu un ieguvumu analīzi un veikt stingri kontrolētas darbības, lai mazinātu un kontrolētu dažādus vides stresorus.

Parastās šimpanzes prot lietot darbarīkus. Šī šimpanze izmanto spieķi, lai iegūtu pārtiku.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir intelekts?

J: No kurienes radies jēdziens "intelekts"?

J: Kā var izmērīt inteliģenci?

Vai inteliģence ir iemācīta vai iedzimta?

J: Kāda veida uzdevumus izmanto intelekta testos?

J: Ko apzīmē IQ?

Meklēt pēc burta