Intelekts
Inteliģence attiecas uz noteiktām garīgām spējām. Nav vispārējas vienprātības par to, kuras garīgās spējas ir inteliģences vai inteliģences daļa. Šī ideja nāk no latīņu valodas vārda intelligo, kas nozīmē izvēlēties starp dažādām iespējām. Inteliģences daļa ļauj cilvēkiem risināt problēmas. Šīs problēmas var būt viegli atrisināmas. Tās var būt arī grūti risināmas un saistītas ar abstraktu domāšanu. Daži uzskata, ka inteliģence ir prāta īpašība vai iezīme. Citiem tā ir vienkārši smadzeņu, īpaši smadzeņu garozas, darbība.
Ja tiek atrasta atbilde uz problēmu, to var atcerēties. Šādā veidā problēmu var atrisināt ātrāk, kad tā rodas atkal. To sauc par mācīšanos.
Pastāv domstarpības par to, kam ir lielāka ietekme uz inteliģenci - ģenētikai vai videi. Turklāt inteliģenta uzvedība, iespējams, ir iemācīta, kad organisms (dzīva būtne) pietiekami reaģē uz kādu stimulu.
Zinātnieki uzskata, ka intelektu var izmērīt vai pārbaudīt. Inteliģences tests varētu būt daudzu uzdevumu atrisināšana ļoti īsā laikā. Lielākā daļa problēmu ir saistītas ar redzēšanu vai ar rotētas figūras izskata noteikšanu. Dažas ir saistītas arī ar matemātiku, piemēram, pateikt, kāds skaitlis būs nākamais rindā. Citi testi ir saistīti ar vārdiem vai valodas izpratni. Pēc šāda testa veikšanas personai tiek aprēķināts skaitlis, kas aptuveni raksturo intelekta koeficientu (IQ).
Cilvēki jau gadu tūkstošiem ilgi ir domājuši par intelekta būtību. Šis attēls ir no Roberta Fludda darba, kas publicēts laikā no 1617. līdz 1621. gadam.
Inteliģentās mašīnas
Datorinženieri cenšas izveidot mašīnas, kas darbojas tā, it kā tās būtu inteliģentas. Tas ir saistīts ar datorzinātnēm un tiek dēvēts par mākslīgo intelektu (cilvēka radīts "intelekts"). Mākslīgais intelekts izmanto loģiku un bieži vien apvieno to ar mašīnmācīšanos. Tas nozīmē, ka, līdzīgi kā dzīvos organismos, mašīna ir jāapmāca, lai atrisinātu kādu problēmu. Pēc apmācības tā atrisinās problēmu ātrāk.
Inteliģence dzīvniekiem un augiem
Inteliģence nav raksturīga tikai cilvēkiem. Arī daudziem dzīvniekiem piemīt intelekta pazīmes: Arī dzīvniekiem ir jārisina problēmas, un viņiem ir noderīgi atcerēties, kā problēma ir atrisināta. Daudzi dzīvnieki problēmu risināšanai izmanto rīkus. Šādi dzīvnieki ir pērtiķveidīgie pērtiķi, suņi, delfīni, ziloņi, žurkas un peles, kā arī daži putni. Visi šie dzīvnieki ir mugurkaulnieki, taču rīkus izmanto ne tikai tie: Pat galvkāji un posmkāji uzrāda intelekta pazīmes. Lai varētu salīdzināt dažādu sugu uzvedību, zinātniekiem ir jāpielāgo intelekta jēdziens.
Tiek apgalvots, ka arī augus vajadzētu klasificēt kā saprātīgus: Tie spēj sajust un modelēt ārējo un iekšējo vidi un attiecīgi pielāgot savu morfoloģiju, fizioloģiju un fenotipu, lai nodrošinātu pašsaglabāšanos un vairošanos. Pretarguments ir tāds, ka par inteliģenci parasti uzskata, ka tā ietver noturīgu atmiņu radīšanu un izmantošanu.
Pretstatā tam ir aprēķini, kas notiek tikai vienu reizi un kas nav saistīti ar mācīšanos. Ja to pieņem kā daļu no definīcijas, tad tā ietver robotu mākslīgo intelektu, kas spēj "mašīnmācīties", bet izslēdz tās tīri autonomās maņu reakcijas, kuras var novērot daudzos augos. Tomēr augi neaprobežojas tikai ar automātiskām maņu un kustību reakcijām, tie spēj atšķirt pozitīvu un negatīvu pieredzi un "mācīties" (reģistrēt atmiņas) no savas iepriekšējās pieredzes. Tie spēj arī sazināties, precīzi aprēķināt apstākļus, izmantot sarežģītu izmaksu un ieguvumu analīzi un veikt stingri kontrolētas darbības, lai mazinātu un kontrolētu dažādus vides stresorus.
Parastās šimpanzes prot lietot darbarīkus. Šī šimpanze izmanto spieķi, lai iegūtu pārtiku.
Saistītās lapas
- Militārā izlūkošana
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir intelekts?
A: Inteliģence attiecas uz noteiktām prāta spējām, piemēram, spēju risināt problēmas un atcerēties risinājumus. Bieži vien to uzskata par prāta īpašību vai iezīmi, bet to var uzskatīt arī par smadzeņu, īpaši galvas smadzeņu garozas, darbību.
J: No kurienes radies jēdziens "intelekts"?
A: Inteliģences jēdziens ir cēlies no latīņu valodas vārda intelligo, kas nozīmē "izvēlēties starp dažādām iespējām".
J: Kā var izmērīt inteliģenci?
A.: Intelektu var izmērīt, veicot testus, kuros īsā laikā jāatrisina daudzas problēmas. Šajos testos var pārbaudīt redzes spēju, noteikt, kā izskatās pagriezta figūra, matemātiku vai valodas izpratni. Pēc šāda testa veikšanas tiks aprēķināts aptuvens intelekta koeficients (IQ).
Vai inteliģence ir iemācīta vai iedzimta?
A: Pastāv domstarpības par to, vai inteliģenta uzvedība ir iemācīta, kad organisms pietiekami reaģē uz kādu stimulu, vai arī tā ir iedzimta un to ietekmē ģenētika un vide.
J: Kāda veida uzdevumus izmanto intelekta testos?
A: Inteliģences testos parasti ir jārisina daudzas problēmas ļoti īsā laikā. Šīs problēmas var būt saistītas ar redzes uzdevumiem, rotētas figūras izskata noteikšanu, matemātiku vai valodas izpratni.
J: Ko apzīmē IQ?
A: IQ ir inteliģences koeficients, kas ir aptuvens rādītājs, ko iegūst pēc intelekta testa veikšanas, ar kuru mēra cilvēka prāta spējas un problēmu risināšanas prasmes.
