Fenotips
Organisma fenotips ir organisma pazīmju (vai iezīmju) kopums.
Tas nenozīmē tikai to, "ko var redzēt virspusē". Drīzāk tas nozīmē visu, ko var padarīt redzamu ar piemērotiem līdzekļiem. Piemēram, asins grupas noteikti ir fenotipa daļa. Tomēr tās nav redzamas, vienkārši paskatoties uz cilvēku.
Bioloģijā fenotips tiek nošķirts no genotipa. To 1911. gadā ierosināja Vilhelms Johansens, lai skaidri noteiktu atšķirību starp organisma iedzimtību un to, ko šī iedzimtība rada. Šī atšķirība ir līdzīga Augusta Veismana ierosinātajai, kurš nošķīra dzimumšūnas (gametas vai to cilmes šūnas) un somatiskās šūnas (organisms).
Fenotips ir svarīgs, jo tas ir pakļauts dabiskajai atlasei:
"No Darvina līdz pat mūsdienām lielākā daļa evolūcijas speciālistu par galveno selekcijas objektu ir uzskatījuši individuālo organismu. Patiesībā tas ir fenotips, kas ir indivīda daļa, kura ir "redzama" selekcijai.". Ernsts Mairs
Fenotipus galvenokārt nosaka gēni, un tos ietekmē vides faktori. Tāpēc, zinot organisma genomu, nevar precīzi paredzēt tā fenotipu.
Īpašības ļoti atšķiras pēc tā, cik lielā mērā tās ir atkarīgas no iedzimtības (daba pret audzināšanu). Genotipa un fenotipa mijiedarbību bieži vien konceptualizē ar šādu attiecību:
Gliemju sugas Donax variabilis indivīdiem ir daudzveidīga krāsojuma un rakstainības fenotipi.
Paplašinājumi
Terminam "fenotips" jāietver īpašības, kuras var noteikt ar kādu tehnisku procedūru (piemēram, asins grupas). Cits paplašinājums fenotipam pievieno uzvedību, jo uzvedību ietekmē gan genotipiski, gan vides faktori.
Ričards Dorkinss (Richard Dawkins) ir attīstījis ideju par paplašināto fenotipu, lai apzīmētu visu to ietekmi, ko gēns atstāj uz apkārtējo pasauli un kas var ietekmēt tā pārmantošanas iespējas. Tā var būt ietekme uz organismu, kas ir iezīmes nesējs, vidi vai citiem organismiem. Piemēram, bebru aizsprostu varētu uzskatīt par bebru gēnu fenotipu, tāpat kā bebru spēcīgie griezēju zobi ir viņu gēnu fenotipa izpausme. Kā paplašināta fenotipa piemēru Dawkins min arī kāda organisma ietekmi uz cita organisma uzvedību (piemēram, kukainīša uzticīgu audzināšanu, ko veic citas sugas vecāks).
Saistītās lapas
Jautājumi un atbildes
Jautājums: Kas ir organisma fenotips?
A: Organisma fenotips ir organismu veidojošo pazīmju vai īpašību kopums. Tas ietver gan redzamās, gan neredzamās pazīmes, piemēram, asins grupas.
J: Ar ko fenotips atšķiras no genotipa?
A: Fenotips attiecas uz organisma fiziskajām īpašībām, bet genotips - uz tā ģenētisko uzbūvi. Genotips nosaka, kāds būs konkrētais fenotips, taču to var ietekmēt arī vides faktori.
J: Kurš ierosināja atšķirību starp dzimumšūnām un somatiskajām šūnām?
A: Augusts Veismans ierosināja dalījumu starp dzimumšūnām (gametām vai to cilmes šūnām) un somatiskajām šūnām (ķermenis).
J: Kāpēc fenotips ir svarīgs bioloģijā?
A: Fenotips ir svarīgs, jo tas ir pakļauts dabiskajai atlasei; tas ir tas, uz ko iedarbojas atlase, nosakot, kuri indivīdi izdzīvo un vairojas.
J: Cik lielā mērā fenotipi ir atkarīgi no iedzimtības un vides?
A: Raksturlielumi ļoti atšķiras pēc tā, cik lielā mērā tie ir atkarīgi no iedzimtības (daba pret audzināšanu). Iedzimtībai ir galvenā loma fenotipu noteikšanā, taču arī vides faktori var ietekmēt fenotipus.
K: Kādas attiecības ir izmantotas, lai aprakstītu genotipa un fenotipa mijiedarbību?
A: Attiecības starp genotipu un fenotipu bieži vien tiek raksturotas ar jēdzienu "daba pret audzināšanu". Tas nozīmē, ka iedzimtībai ir galvenā loma fenotipu noteikšanā, bet ietekme var būt arī vides faktoriem.
Kurš teica, ka "tieši fenotips ir tā indivīda daļa, kas ir "redzama" selekcijai"?
A: Ernsts Mairs teica, ka "tieši fenotips ir tā indivīda daļa, kas ir "redzama" selekcijai".
