Genotips
Genotips ir organisma ģenētiskā uzbūve, galvenokārt tā genoms. Šis termins tiek pretstatīts fenotipa terminam šādi:
genotips + vide → fenotips
Šos terminus izgudroja Vilhelms Johansens (Wilhelm Johanssen), lai nošķirtu iedzimtas un vides radītas variācijas. "Šī atšķirība nebija jauna. Piemēram, Frānsiss Galtons par to runāja kā par dabu un audzināšanu.
Genotipa ietekme uz fenotipu ir ļoti atšķirīga. Dažus fenotipa aspektus, piemēram, acu krāsu un asins grupu, gandrīz pilnībā nosaka iedzimtība. Cilvēku valoda ir interesants gadījums. Spēja mācīties un runāt kādā valodā ir pilnībā iedzimta, bet to, kādā valodā tiek runāts, ir pilnībā iemācīta, tātad ir atkarīga no vides.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir genotips?
A: Genotips ir organisma ģenētiskā uzbūve, galvenokārt tā genoms.
J: Kāda ir atšķirība starp genotipu un fenotipu?
A: Genotips apraksta iedzimtas ģenētiskās īpašības, bet fenotips apraksta novērojamās fiziskās un uzvedības īpašības, kas rodas genotipa un vides kombinācijas rezultātā.
J: Kas izgudroja terminus genotips un fenotips?
A: Jēdzienus genotips un fenotips izgudroja Vilhelms Johansens.
J: Kāds ir genotipa un fenotipa atšķirības mērķis?
A. Ar genotipa un fenotipa iedalījumu tiek nošķirtas iedzimtas un vides radītas variācijas.
J: Kāpēc genotipa un fenotipa dalījums nebija jauns jēdziens?
A: Par iedzimto un vides radīto variāciju jēdzienu jau iepriekš runāja Frānsiss Galtons un citi pētnieki.
Vai visus fenotipa aspektus nosaka iedzimtība?
A.: Nē, ne visus fenotipa aspektus pilnībā nosaka iedzimtība. Dažus aspektus, piemēram, acu krāsu un asins grupu, gandrīz pilnībā ietekmē ģenētika.
J: Vai spēja mācīties un runāt kādā valodā ir iedzimta vai saistīta ar vidi?
A: Spēja mācīties un runāt kādā valodā ir pilnībā iedzimta, bet to, kādā valodā tiek runāts, pilnībā iemācās, tātad tas ir vides faktors.
