Iedzimtība
Iedzimtība ir iezīmju (īpašību) nodošana no vecākiem pēcnācējiem. Bioloģijā iedzimtības pētījumus sauc par ģenētiku. Lielākajā daļā dzīvu radību iedzimtību analizē, veicot krustošanu, bieži vien laboratorijā. Bet cilvēkiem iedzimtību pēta citos veidos. Ģimenes ciltsraksti, viendzimuma dvīņi un DNS genoma analīze - tie visi sniedz norādes.
Iedzimta iezīme ir pārmantojama, tā ir iedzimta vai iedzimta.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir iedzimtība?
A: Mantojamība ir īpašību vai iezīmju nodošana no vecākiem pēcnācējiem.
J: Kā bioloģijā tiek pētīta iedzimtība?
A: Bioloģijā iedzimtību pēta, veicot selekciju vai krustošanu, parasti laboratorijā.
J: Kādi ir daži veidi, kā cilvēki pēta iedzimtību?
A: Cilvēki pēta iedzimtību, izmantojot ģimenes ciltsrakstus, viendzimtos dvīņus un DNS genoma analīzes.
J: Ko nozīmē, ka iezīme ir iedzimta?
A: Iedzimta iezīme ir iedzimta vai iedzimta, un to var nodot no vecākiem pēcnācējiem.
J: Kā bioloģijā sauc iedzimtības izpēti?
A: Bioloģijā iedzimtības pētījumus sauc par ģenētiku.
J: Vai iedzimtību var pētīt tikai laboratorijā, veicot selekciju?
Atbilde: Nē, iedzimtību var pētīt arī cilvēkiem, izmantojot ģimeņu ciltsrakstus, viendzimtos dvīņus un DNS genoma analīzes.
J: Kādas iezīmes tiek uzskatītas par iedzimtām?
A.: Par iedzimtām tiek uzskatītas visas īpašības, kuras var tikt nodotas no vecākiem pēcnācējiem.
