Ričards Dokinss — angļu biologs, evolucionists un "Dieva māns" autors

Klintons Ričards Dokinss DSc, FRS, FRSL (dzimis 1941. gada 26. martā Nairobi) ir angļu biologs, evolucionists un rakstnieks. Viņš ir Oksfordas Jaunās koledžas emeritētais loceklis un no 1995. līdz 2008. gadam bija Oksfordas Universitātes Simoni — Charles Simonyi — profesors sabiedrības izpratnei par zinātni. Dokinss plaši pazīstams gan kā akadēmisks pētnieks, gan kā populārzinātnisks autors, kura darbi veicinājuši publiskas diskusijas par evolūciju, kultūru un reliģiju.

Dokinss studēja zooloģiju Oksfordā (Balliol College) un savu doktora darbu veica pie Nobela prēmijas laureāta Nikolaasa Tinbergena; akadēmiskā darbā viņš pievērsās uzvedības ekoloģijai un evolūcijas loģikai. Savā karjerā viņš strādājis gan Oksfordā, gan citās pētnieciskajās institūcijās, publicējot gan specializētus zinātniskus rakstus, gan plašākai publikai domātas grāmatas.

Dokinss ir pazīstams arī kā ateists, Lielbritānijas Humanistu asociācijas viceprezidents un Brīvprātīgo kustības atbalstītājs. Viņš aktīvi kritizē radīšanas teorijas un radīšanas kustību, kā arī inteliģento dizainu, uzsverot zinātnes metodes nozīmi un nepieciešamību atšķirt empīriskus pierādījumus no ticības paziņojumiem. Savā 2006. gadā izdotajā grāmatā "Dieva māns" (The God Delusion) Dokinss apgalvo, ka pārdabisks radītājs gandrīz noteikti nepastāv un ka reliģiskā ticība ir — viņa izpratnē — māns jeb "nostiprināta maldīga pārliecība". Grāmata kļuva par starptautisku bestselleru; līdz 2010. gada janvārim tās angļu valodas izdevuma eksemplāri pārdoti vairāk nekā divu miljonu apmērā un tā bija tulkota vismaz 31 valodā.

Dokinss plaši pazīstams arī ar savu popularizējošo darbu evolūcijas teorijas laukā. Viņa 1976. gada grāmata "Savtīgais gēns" popularizēja gēnu centrēto skatījumu uz evolūciju un ieviesa terminu "mēms" kā kultūras informācijas vienību, kas izplatās no cilvēka uz cilvēku. Dokinss par savai domāšanai ietekmīgu zinātnieku minēja V. D. Hamiltonu, kura idejas par altruismu gēnu līmenī būtiski ietekmēja arī Dokinssa teorētiskos uzstādījumus. Oksfordā viņi kļuva par draugiem, un pēc Hamiltona nāves Dokinss uzrakstīja viņa nekrologu un organizēja laicīgu piemiņas dievkalpojumu.

Svarīgākie darbi un ietekme

• The Selfish Gene (1976) — iepazīstināja plašāku sabiedrību ar gēnu centrēto evolūcijas skatu un mēma koncepciju;
• The Extended Phenotype (1982) — teorētisks darbs par to, kā gēni ietekmē organismu rīcību un vidi;
• The Blind Watchmaker (1986) — skaidrojums par dabisko izlasi kā sarežģītības avotu bez virzošas apzinātas būtdibas;
• Climbing Mount Improbable (1996), The Ancestor's Tale (2004) u.c. — populārzinātniskas grāmatas plašākas publikas izglītošanai;
• The God Delusion (2006) — kritika pret reliģiju, kas raisīja plašu sabiedrisku rezonansi un diskusijas.

Dokinss ietekmējis gan akadēmisko domāšanu, gan sabiedrisko diskusiju par zinātni, reliģiju un izglītību. Viņa darbi ir veicinājuši interesi par evolūciju plašākās sabiedrības grupās, tomēr viņš arī bijis strīdīgu viedokļu avots — gan slavēts par skaidru un asu argumentāciju, gan kritizēts par tonalitāti un attieksmi pret ticību un reliģiskiem cilvēkiem. Dokinss regulāri piedalās publiskās debatēs, lekcijās un intervijās.

Viņš raksta arī laikrakstam The Huffington Post un citos plašsaziņas līdzekļos, saglabājot aktīvu lomu zinātnes popularizēšanā un sabiedriskajā diskursā par sekularismu, izglītību un racionālu domāšanu.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir Klintons Ričards Dorkinss?

J: Ar ko ir pazīstams Dorkinss?

J: Kāds bija Doikinsa amats Oksfordas Universitātē?

J: Kāds ir Doikinsa viedoklis par reliģisko ticību?

J: Cik veiksmīgs bija "Dieva māns"?

J: Kas būtiski ietekmēja Doikinsa idejas par evolūciju?

J: Kam rakstīja Dorkinss?

Meklēt pēc burta