Inteliģentais dizains — teorija par dzīves un Visuma mērķtiecīgu radīšanu
Inteliģentais dizains — teorija par dzīves un Visuma mērķtiecīgu radīšanu: argumenti, vēsture un tiesiskie izaicinājumi, kas izaicina evolūcijas skaidrojumus.
Inteliģentais dizains ir teorija, kas apgalvo, ka dzīvība vai Visums nevarēja rasties pilnīgi nejauši un ka to ir izstrādājusi un radījusi kāda inteliģenta būtne. Tā norāda, ka Visums un dzīves formas ir tik sarežģītas, ka vienkārši nejauši procesi nevar izskaidrot to izcelsmi vai sarežģītību. Pēc šīs pieejas, dzīvība nav tikai attīstījusies ar dabiskās atlases starpniecību, bet arī satur pazīmes, kuras var interpretēt kā mērķtiecīgas vai plānotas.
Inteliģento dizainu 20. gadsimta beigās un 21. gadsimtā aktīvi popularizēja dažas kreacionistu un reliģiski orientētas grupas — daļa no tām centās to piedāvāt kā alternatīvu evolūcijas teorijai izglītībā un publiskajā diskursā. Idejas modernā forma tika attīstīta kā stratēģija, lai apietu juridiskus ierobežojumus pret tiešu reliģisko mācību iekļaušanu skolās; piemēram, tas tika darīts, lai izvairītos no secinājumiem gadījumā Edwards v. Aguillard, kurā tika norādīts, ka kreacionisms nevar tikt mācīts publiskajās skolās, ņemot vērā Pirmā grozījuma prasības. Termins "inteliģentais dizains" un ar to saistītās idejas pirmo reizi parādījās plašākā formā kreacionistu mācību grāmatā Of Pandas and People (Par pandām un cilvēkiem), kas publicēta 1989. gadā.
Galvenie apgalvojumi un argumenti
Inteliģentā dizaina atbalstītāji izmanto vairākus galvenus argumentus, no kuriem biežāk minētie ir:
- Neatbalstāmi sarežģītības elementi (irreducible complexity) — apgalvojums, ka daži bioloģiskie mehānismi (piem., šūnu mehānismi vai orgāni) ir pārāk sarežģīti, lai varētu pakāpeniski rasties pa soliņiem, jo to funkcija izjūk, ja no sistēmas izņem kādu daļu.
- Norādītā vai specifiskā sarežģītība (specified complexity) — doma, ka noteiktas sarežģītas struktūras nes sevī specifiku un augstu varbūtības neatbilstību, ko varētu uzskatīt par zīmi par nodomu vai dizainu.
- Likumsakarību un informācijas arguments — apgalvojums, ka bioloģiskā informācija (piem., DNS) izskatās kā kods vai ziņa, kuras rašanās var būt loģiskāk izskaidrojama ar dizainu nekā ar nejaušām mutācijām un selekciju.
Vēsturiskie un organizatoriskie aspekti
Inteliģentā dizaina koncepcijas saknes meklējamas kristīgā kreacionismā, bet tās modernā veidā to popularizēja dažādi autori un organizācijas, tostarp Amerikas zinātnes un reliģijas intelektuālie centri. Kustība bieži ir mēģinājusi pozicionēt sevi kā zinātnisku alternatīvu evolūcijai, nevis kā reliģisku mācību. Grāmata Of Pandas and People ir nozīmīga, jo tajā acīmredzami tika aizstāts vārds "kreacionisms" ar "inteliģento dizainu" pēc juridiskajām svirām, kas radīja plašu diskusiju par idejas motīviem un mērķiem.
Zinātniskā un juridiskā uzņemšana
Lielākā daļa zinātniskās kopienas uzskata inteliģento dizainu par nezinātnisku vai par pseudozinātni. Galvenie iebildumi ir šādi:
- Trūkst spēcīgu, atkārtoti pārbaudāmu, empīrisku pētījumu, kas atbalstītu ID hipotezes.
- Daudzi argumenti balstās uz nepilnīgiem vai nederīgiem salīdzinājumiem un nerespektē zinātniskās metodes prasību pēc dabisku skaidrojumu meklēšanas (metodoloģiskā naturalisma princips).
- ID bieži neparedz konkrētas, falsificējamas prognozes — tas nozīmē, ka to nav viegli testēt un potenciāli atspēkot ar eksperimentiem vai novērojumiem.
Juridiski inteliģentā dizaina mācīšana publiskajās skolās ASV ir izraisījusi vairākus tiesas procesus. Sevišķi nozīmīgs bija tiesu process Kitzmiller v. Dover Area School District (2005), kurā tiesa secināja, ka ID ir reliģiskas izcelsmes doktrīna, nevis zinātniska teorija, un tādēļ tās iekļaušana valsts skolās pārkāpj konstitucionālās normas. Šis spriedums būtiski ietekmēja mēģinājumus iekļaut ID skolām ASV. Tomēr tiesvedību un publiskā diskursa līmenī debates par ID joprojām turpinās dažādās sabiedrībās.
Kritika un mūsdienu stāvoklis
Galvenokārt akadēmiskais un plašākais zinātniskais lauks atzīst evolūcijas teoriju par labi pamatotu un empīrisku skaidrojumu dzīvības attīstībai. Inteliģentā dizaina piekritējiem ir bijušas publikācijas un sabiedrības atbalsts, taču tās parasti nenonāk līdz plašai pieņemšanai zinātniskajās žurnālos ar stingru recenzēšanu. Kritiķi arī norāda, ka ID bieži ir pārkrustojums starp zinātniskiem argumentiem un teoloģisku pārliecību, kas rada grūtības to skaidri atdalīt kā neatkarīgu zinātnisku programmu.
Kopsavilkums
Inteliģentais dizains ir ideju kopums, kas piedāvā interpretēt dzīvības un Visuma sarežģītību kā rezultātu inteliģentas rīcības. Lai gan tam ir atbalstītāji un tas ir ietekmējis izglītības un politikas diskusijas, plašā zinātniskā kopiena to uzskata par nezinātnisku un parasti pieņem evolūcijas teoriju kā empiriski pamatotāko skaidrojumu dzīvības attīstībai. Juridiskie spriedumi, īpaši ASV, ir skaidri norādījuši uz problēmām, kas saistītas ar ID mācīšanu valsts skolās.
Inteliģentais dizains dažkārt salīdzina pasauli ar pulksteni, liekot domāt, ka abiem ir radītājs. To dēvē par pulksteņmeistara analoģiju.
Koncepti
Inteliģentais dizains liecina, ka dzīvība ir pārāk sarežģīta, lai būtu attīstījusies. Zinātnieki ir atklājuši, ka pat viena šūna ir sarežģīta. Šūnas gēnos ir ļoti daudz informācijas. Tāpēc šai informācijai, tāpat kā datorprogrammai, ir jānāk no inteliģenta avota, un tā nevar rasties nejauši. Domājams, ka tas ir tāpēc, ka entropijas īpašības nosaka, ka lietas nevar kļūt sarežģītākas nejaušības ceļā. Juridisko zinātņu profesoru Filipu E. Džonsonu uzskatīja par inteliģentā dizaina tēvu.
Tiek arī apgalvots, ka, lai gan aminoskābi var izveidot nejauši, proteīns (gara, veidota aminoskābju virkne) ir tik precīza secība un struktūra, ka to nav iespējams izveidot nejauši. Turklāt proteīns vai DNS pats par sevi nebūtu dzīvs, tāpēc visa dzīvības forma būtu jārada uzreiz. Šo argumentu var uzskatīt par veidu, kā apgalvot, ka dabiskā atlase nevarēja radīt dzīvību. Par to, vai tas ir pamatoti, var strīdēties.
Bieži sastopams piemērs ir baktēriju bārkstiņš, kas būtībā ir mikroskopiska dzīvnieku versija ļoti efektīvam elektromotoram. Karodziņam ir daudz atsevišķu daļu. Tiek apgalvots, ka, lai karodziņš varētu veidoties evolūcijas ceļā, katrai atsevišķai daļai būtu jāveidojas kopā īstajā laikā. Tomēr zinātnieki apgalvo, ka tas nav pareizi. Ir pierādījumi, ka bārkstiņš ir attīstījies evolūcijas ceļā.
Reliģiskais filozofs Viljams Peilijs (William Paley) teica, ka dzīvība ir sarežģītāka nekā mašīna (piemēram, pulkstenis).Viņš teica, ka tāpat kā pulksteni ir radījis gudrs dizainers, arī dzīvniekus ir radījis gudrs dizainers. To dēvē par pulksteņmeistara analoģiju.
Inteliģentā dizaina līdzības un kritika
Daudzas dažādu dzīvnieku daļas ir ļoti līdzīgas. Saprātīgs dizains varētu liecināt, ka kopīgs radītājs visiem tiem ir izmantojis vienādas labas dizaina idejas. Tas varētu liecināt par evolūciju, bet inteliģentais dizains liecina, ka katra dzīvnieka daļa ir noderīga un tai ir kāds iemesls, parādot, cik gudrs ir bijis dizainers.
Evolūcija liecina, ka daudzas viena un tā paša dzīvnieka daļas nebūtu noderīgas vai nebūtu labas, jo tas notika dabiskās atlases ceļā. Agrāk tika uzskatīts, ka dažām cilvēka ķermeņa daļām nav nekādas bioloģiskas funkcijas, bet vēlāk tika pierādīts, ka dažas no tām patiesībā veic svarīgas lietas.
Ja dzīvniekiem un cilvēkiem ir līdzīgas daļas, jo tie cēlušies no kopīga priekšteča, tad arī gēniem, kas kodē šīs daļas, vajadzētu būt līdzīgiem. Dažreiz tā ir taisnība. Taču citkārt līdzīgas struktūras tiek kodētas ar pilnīgi atšķirīgiem gēniem konverģentas evolūcijas dēļ. Šādus piemērus, kas liecina par atšķirīgiem datu rezultātiem, var izmantot, lai apgalvotu, ka evolūcija ir vai nu nepareiza, vai pareiza, izraisot strīdus.
Juridiskās lietas
- Kitzmiller pret Dover Area School District - tiesas prāva, kurā tika aizliegta inteliģenta dizaina mācīšana valsts skolās. Tika nolemts, ka šāda rīcība ir pretrunā ASV Konstitūcijas Pirmajam grozījumam, kurā noteikts, ka valdība nedrīkst veicināt vienas reliģijas pārākumu pār citām. Tomēr tika apgalvots, ka spriedums pats par sevi veicina humānisma vai materiālisma reliģiju pārākumu pār deisma reliģijām. Inteliģentais dizains netika aizliegts pierādījumu trūkuma dēļ.
- 2005. gadā Doveras tiesas prāvā ASV tiesnesis nolēma, ka inteliģentais dizains ir sava veida kreacionisms, tāpēc tas pārkāpj Pirmo grozījumu.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir inteliģentais dizains?
A: Inteliģentais dizains ir koncepcija, ka dzīvība un Visums nevarēja rasties nejauši, bet to ir radījusi un izveidojusi kāda augstāka, inteliģenta būtne.
J: Ko inteliģentais dizains uzskata par Visumu?
A: Inteliģentais dizains apgalvo, ka Visums ir tik sarežģīts, ka to ir radījis kāds attīstītāks, inteliģents spēks.
J: Kāda ir atšķirība starp inteliģento dizainu un dabisko atlasi?
A: Inteliģentais dizains ir pretrunā ar dabiskās atlases ideju, apgalvojot, ka dzīvība nav izveidojusies dabiskās evolūcijas rezultātā, kas balstīta uz stiprākā izdzīvošanu.
J: Kas izstrādāja ideju par inteliģento dizainu?
A: Inteliģentā dizaina koncepciju radīja amerikāņu kreacionisti, mēģinot apiet tādus juridiskus lēmumus kā Edwards v. Aguillard, kas aizliedza kreacionismu iekļaut valsts skolu mācību programmās.
J: Kad termins "inteliģentais dizains" pirmo reizi parādījās šajā kontekstā?
A: Termins "inteliģentais dizains" pirmo reizi parādījās kreacionistu mācību grāmatā "Of Pandas and People", kas tika publicēta 1989. gadā.
J: Kāpēc tika radīts inteliģentais dizains?
A.: Inteliģentais dizains tika radīts, lai stātos pretī tiesu nolēmumiem, kas aizliedza mācīt kreacionismu valsts skolās, pamatojoties uz Pirmo grozījumu.
Jautājums: Vai valsts skolās var mācīt inteliģento dizainu?
A: Inteliģento dizainu bieži vien uzskata par radīšanas paveidu, un tāpēc to nevar mācīt valsts skolās, jo saskaņā ar Pirmā grozījuma noteikumiem baznīca un valsts ir nodalīta.
Meklēt