Pulksteņmeistara analoģija
Pulksteņmeistara analoģija ir teleoloģisks arguments. Vienkāršāk sakot, tas apgalvo, ka, tā kā pastāv dizains, ir jābūt arī dizainerim. Šī analoģija ir svarīga dabaszinātņu teoloģijā, kur to izmanto, lai pierādītu Dieva esamību, kā arī atbalstītu ideju par inteliģento dizainu. Viljams Pleijs (William Paley, 1743-1805) savā 1802. gadā publicētajā grāmatā "Dabīgā teoloģija" sniedza vienu no pazīstamākajiem skaidrojumiem: "Ikviens, kas laukā atradīs kabatas pulksteni, sapratīs, ka tas ir saprātīgi veidots; dzīvas būtnes ir līdzīgi sarežģītas, un tām ir jābūt saprātīga dizainera darbam". Čārlzs Darvins 1859. gadā sniedza vēl vienu šīs sarežģītības skaidrojumu; pēc Darvina domām, šī sarežģītība ir nepārtrauktas pielāgošanās rezultāts. Tomēr Paleijs nebija pirmais, kas izmantoja šo analoģiju. Par tās autoru parasti tiek uzskatīts Bernārs le Bovjē de Fontenelle, kurš to izmantoja savā darbā "Sarunas par pasauļu daudzveidību", kas tika publicēts 1686. gadā.
Pastāv trīs galvenie kritikas punkti, kas vērsti pret pulksteņmeistara analoģiju:
Jautājumi un atbildes
Jautājums: Kas ir Sardzes torņa analoģija?
A: Strāžu veidotāja analoģija ir teleoloģisks arguments, kas apgalvo, ka, tā kā pastāv dizains, tad ir jābūt arī dizaineram.
J: Kas ir dabiskā teoloģija?
A: Dabīgā teoloģija ir teoloģijas nozare, kas izmanto saprātu un dabas pasaules pētniecību, lai saprastu Dieva esamību un dabu.
J: Kurš izdomāja analoģiju ar pulksteņmeistaru?
A: Par pulksteņmeistara analoģiju pirmo reizi izmantoja Bernārs le Bovjē de Fontenels (Bernard le Bovier de Fontenelle) savā 1686. gadā publicētajā darbā "Sarunas par pasauļu daudzveidību" (Conversations on the Plurality of Worlds). Viljams Pleijs (William Paley) sniedza vienu no pazīstamākajiem tās skaidrojumiem savā 1802. gadā publicētajā grāmatā "Dabīgā teoloģija".
J: Kā pulksteņmeistara analoģija atbalsta ideju par inteliģento dizainu?
A: Pulksteņmeistara analoģija atbalsta ideju par inteliģento dizainu, jo tā liek domāt, ka dzīvas būtnes ir līdzīgi sarežģītas kā kabatas pulkstenis, un tām jābūt inteliģenta dizainera darbam.
J: Kāds ir galvenais kritikas punkts pret pulksteņmeistara analoģiju?
A: Trīs galvenie kritikas punkti pret pulksteņmeistara analoģiju ir, ka tā ir analoģija, nevis pierādījums, ka tā neatspoguļo bioloģisko organismu sarežģītību un ka tā liek uzdot jautājumu par to, kas ir dizainers.
Kāds ir alternatīvs Čārlza Darvina aplūkotās sarežģītības izskaidrojums?
Atbilstoši Čārlza Darvina teiktajam, sarežģītība, kas uzsvērta pulksteņmeistara analoģijā, ir nepārtrauktas adaptācijas rezultāts.
J: Kāda ir atšķirība starp pulksteņmeistara analoģiju un inteliģentā dizaina teoriju?
A: Pulksteņmeistara analoģija ir teleoloģisks arguments, kas liecina par inteliģenta dizainera eksistenci, savukārt inteliģentā dizaina teorija ir mūsdienu zinātnes teorija, kas liecina, ka noteiktas dabas pasaules iezīmes var izskaidrot ar inteliģentu, nevis dabisku cēloni.
