Paskaidrojums: definīcija, cēloņsakarība un skaidrošanas veidi

Uzzini paskaidrojuma definīciju, cēloņsakarību un skaidrošanas veidus — skaidri, ar piemēriem un perspektīvām bērniem, neprofesionāļiem un ekspertiem.

Paskaidrojums ir mēģinājums atbildēt uz jautājumu "kas ir tas, kurš ir paprūdis". Jautājums, kas tiek uzdots cilvēkam, ir jautājums par motīviem: "Kāpēc tu to izdarīji?". Ja to uzdod par dabas notikumu, tas ir jautājums par dabiskiem cēloņiem (cēloņsakarību).

Zinātnē skaidrojums ir saikne starp notikumu, kas ir cēlonis, un otru notikumu, kas ir sekas. Uz to attiecas frāze "cēlonis un sekas". Attiecību starp abiem notikumiem sauc par cēloņsakarību. Filozofs Mario Bunge ir teicis: "Mēs neapstājamies pie faktu konstatēšanas, bet vēlamies uzzināt, kāpēc tiem vajadzētu notikt, nevis nenotikt".

Parasti paskaidrojumos tiek pāriet no tā, ko mēs zinām, uz to, ko mēs nezinām. Tas ir svarīgi, jo izskaidro, kāpēc dažādiem cilvēkiem var būt nepieciešami dažādi skaidrojumi. "Bērnam, neprofesionālim un ekspertam var būt nepieciešami atšķirīgi vienas un tās pašas lietas skaidrojumi, jo tas, kas viņiem jau ir zināms, atšķirsies".

Jautājumu uzdošana ir atkarīga no valodas, un tā ir raksturīga tikai cilvēkiem. Tas sākas ļoti drīz pēc tam, kad bērns iemācās runāt. Viena no spēlēm, ko mazi bērni spēlē ar pieaugušajiem, ir "kāpēc spēle". Ikviens vecāks ir piedzīvojis, ka bērns uzdod nebeidzamu jautājumu plūsmu "kāpēc", līdz beidzot pieaugušais saka: "Nu, tā tas vienkārši ir!"

Par to, vai skaidrojums ir vai nav piemērots, un, ja ir, vai tas ir pareizs, var būt daudz strīdu. Ja kāds jautā, kāpēc saule izstaro siltumu un gaismu, teikt "tāpēc, ka ir diena" nav pareizi, pat ja tā patiešām ir diena. Īstā atbilde nebija zināma līdz pat 20. gadsimtam. Pirms tam tādas tautas kā senie ēģiptieši uzskatīja, ka to izraisa dievs (Atēns).

Kas ir paskaidrojuma galvenās sastāvdaļas?

• Subjekts vai fenomens — tas, ko cenšamies izskaidrot (piem., kāpēc lietus sākās).
• Cēlonis vai skaidrojošais elements — tas, kas nodrošina skaidrojumu (piem., atmosfēras kondensācija un mākoņu attīstība).
• Sekas vai izskaidrotā parādība — notikums vai stāvoklis, kam vajadzīgs izskaidrojums.
• Loģiska saikne — arguments vai modelis, kas parāda, kā cēlonis noved pie sekām.
• Priekšnoteikumi un konteksts — zināšanas vai pieņēmumi, uz kuriem skaidrojums balstās, un kas nosaka, cik pieņemams tas būs dažādiem klausītājiem.

Skaidrošanas veidi

• Mēķtieciska (teleoloģiska) skaidrošana — skaidrojums balstās uz mērķi vai nolūku (bieži cilvēku rīcībā: "es to izdarīju, lai...").
• Mehāniskā vai cēloņiskā skaidrošana — apraksta procesus un mehānismus, kas rada fenomenu (piem., ķīmiskas reakcijas, fizikas likumi).
• Statistiskā skaidrošana — izmanto varbūtības un modeļus, lai paskaidrotu, kāpēc kaut kas notiek biežāk vai retāk.
• Funkcionālā skaidrošana — bieži lietota bioloģijā un sociālajās zinātnēs; paskaidro funkciju vai lietderību kāda elementa pastāvēšanai.
• Legāla vai normatīva skaidrošana — skaidro rīcību ar likumiem, noteikumiem vai normām (piem., juridiskie pamatojumi).

Ko nozīmē labs skaidrojums?

Labi paskaidrojumi parasti ir:

• Patiesi un pārbaudāmi — tie atbilst faktiem un ļauj paredzēt jaunus novērojumus.
• Pietiekami vienkārši — nevajadzīgi netieši pieņēmumi samazina pieņemamību (taču pārāk vienkārši var būt maldinoši).
• Skaidri saistīti ar cēloņiem — tie rāda, kā konkrēti faktori noved pie skaidrotā notikuma.
• Piemēroti klausītāja zināšanu līmenim — kā minēts augstāk, bērnam, neprofesionālim un ekspertam būs atšķirīgas vajadzības.

Skaidrošana zinātnē un filozofijā

Zinātniskā skaidrošana bieži meklē mehānismus un likumsakarības, kas ļauj uzbūvēt modeļus un testēt hipotēzes. Filozofijā ir izstrādāti dažādi skaidrojumu modeļi:

• Hempel–Oppenheim "aptverošā likuma" modelis (covering law) — skaidrojums izskaidro notikumu, izvedot to no vispārīgām likmēm un specifiskiem nosacījumiem.
• Kauzālā/ mehāniskā pieeja — uzsvars uz faktiskām cēloņsakarībām un mehānismiem, kas savieno notikumus.
• Inference to the Best Explanation (IBE) — secinājums, ka noteikts skaidrojums ir patiesākais, jo tas labāk nekā citi izskaidro pieejamos datus.

Bieži sastopamas problēmas un maldīgi skaidrojumi

• Post hoc / kļūdaina cēloņsakarība — domāšana, ka, ja viens notikums seko otram, pirmais to noteikti izraisīja.
• Argumentācija ar autoritāti — pieņem skaidrojumu tikai tāpēc, ka to sniedz ietekmīgs avots, nevis tāpēc, ka tas ir pierādīts.
• Pārāk plaši vai pārāk šauri skaidrojumi — nesniedz noderīgas prognozes vai atstāj svarīgas detaļas.

Piemēri praksē

Izskaidrojums par Saules gaismas un siltuma avotu: senie mīti to skaidroja ar dieviem, bet zinātniskā paskaidrojumā 20. gadsimtā izskaidrota procesu būtība — Saules kodolreakcijas (kodolfūzija) rada enerģiju, kas izplatās kā gaisma un siltums. Šis piemērs ilustrē, kā skaidrojumi attīstās no mītiskiem uz mehāniskajiem un empīriski pārbaudāmiem.

Kāpēc paskaidrojumi ir svarīgi

• Tie palīdz saprast pasauli un paredzēt notikumus.
• Tie veicina efektīvu komunikāciju, mācīšanos un lēmumu pieņemšanu.
• Daudzās jomās — medicīnā, tiesībās, inženierijā — pareizs skaidrojums var būt kritiski svarīgs.

Noslēgumā — paskaidrojums nav tikai faktu uzskaitījums, bet saikne, ko mēs veidojam starp novērojumiem un to iespējamajiem cēloņiem. Labs skaidrojums ir pārbaudāms, saprotams un atbilst mērķim, kādēļ to sniedz. Tajā pašā laikā skaidrojumu izvēle un pieņemšana atkarīga no konteksta, pieejamās informācijas un klausītāja priekšzināšanām.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir izskaidrojums?

Q: Ko Mario Bunge teica par paskaidrojumiem?

J: Kāpēc dažādiem cilvēkiem var būt vajadzīgi dažādi paskaidrojumi?

J: Kā jautājumu uzdošana ir saistīta ar valodu?

J: Vai vienmēr ir jāsniedz paskaidrojums?

Jautājums: Ko uzskatīja par saules siltuma un gaismas cēloni pirms 20. gadsimta?

Meklēt pēc burta