Motivācija: kas tā ir? Definīcija, veidi un psiholoģiskā nozīme
Uzzini, kas ir motivācija: definīcija, pamatveidi un psiholoģiskā nozīme. Atklāj, kā motivācija virza rīcību, instinktus un ilgtermiņa mērķu sasniegšanu.
Motivācija ir viena no centrālajām cilvēka psiholoģijas sastāvdaļām. Tā rosina rīkoties, vērš uz konkrētu mērķi un uztur rīcības turpināšanos. Vienkāršs piemērs ir izsalkums — tas izraisa vēlmi ēst. Motivāciju var saprast gan kā rīcības mērķi, gan kā psiholoģisku iemeslu, kas darbojas kā uzvedības stimulators.
Motivācijas avoti — dzīvnieki un cilvēki
Dzīvnieku motivāciju bieži nosaka pamatvajadzības: nepieciešamība pēc pārtikas, ūdens, siltuma, drošības, pārošanās un mazuļu aizsardzības, teritorijas sargāšana, kā arī vajadzība izvairīties no sāpēm un draudiem. Šie impulsi parasti ir instinktīvi, iedzimti vai rodas atbilstošos apstākļos.
Cilvēku motivācija ir daudzslānaināka. Protams, cilvēkiem ir pamatvajadzības kā izsalkums vai drošības sajūta, taču tiem piemīt arī ilgtermiņa mērķi, sociālas vajadzības un iekšēji motivētas intereses, kas var būt grūtāk novērojamas un izskaidrojamas.
Veidi un kategorijas
- Bioloģiskā (pamatvajadzības) — nepieciešamība pēc pārtikas, ūdens, miega, reprodukcijas u.c.
- Iekšējā (intrinsiska) motivācija — darbības veikšana pašas darbības dēļ (piem., mācīšanās no ziņkārības, radoša darbošanās).
- Ārējā (ekstrinsiska) motivācija — rīcība, ko vada ārējas atlīdzības vai sodu gaidas (nauda, apbalvojumi, atzinība).
- Sociālā motivācija — vēlme piederēt grupai, iegūt atbalstu, uzturēt attiecības (piederības un saistību vajadzība).
- Sasniegumu motivācija — tieksme uz izcilību, izaicinājumu pieņemšanu, mērķu sasniegšanu.
- Vara un kontroles motivācija — vēlme ietekmēt citus vai savu vidi.
Galvenās teorijas īsumā
- Maslova vajadzību hierarhija — cilvēka vajadzības sakārtotas no pamatvajadzībām (fizioloģiskās, drošība) līdz augstākām psiholoģiskām vajadzībām (piederība, pašcieņa, pašrealizācija).
- Motīvācijas dzinēja (drive) teorija — uzsver, ka fizioloģiska diskomforta samazināšana (piem., izsalkuma mazināšana) motivē rīcību.
- Stimula (incentīvu) teorija — uzsver ārējo atlīdzību ietekmi; cilvēki tiecas pēc stimuliem, kuri dod patīkamas sekas.
- Pašnoteikšanās teorija (Self-Determination Theory) — uzsver trīs pamatvajadzību nozīmi: autonomija, kompetence un saistība (relatedness); šīs vajadzības stiprina iekšējo motivāciju.
- Cilvēka mērķu un uzdevumu teorijas — motivāciju ietekmē konkrētu, sasniedzamu un nozīmīgu mērķu esamība, kā arī atgriezeniskā saite par progresu.
Motivācijas process — kā tas notiek
Vienkāršots motivācijas ķēdes skaidrojums:
- Risinātā vajadzība vai vēlme (piem., bads, mērķis).
- Formulējas mērķis (ko vēlos sasniegt).
- Tiek izvēlēta darbība, lai šo mērķi sasniegtu.
- Izpilde un atgriezeniskā saite — progress, atlīdzība vai neveiksme, kas ietekmē turpmāko motivāciju.
Motivācijas nozīme psiholoģijā un ikdienā
- Bez motivācijas nav mācīšanās un izaugsmes — tā iedarbina centienus un notur pie uzdevumiem.
- Motivācija ietekmē psihisko veselību — trūkums var radīt izsīkumu, bezspēku vai depresijas pazīmes; pārāk liels ārējo spiediens var samazināt iekšējo motivāciju.
- Darba un izglītības vidē motivācija nosaka produktivitāti, radošumu un iesaisti.
- Sociālās attiecībās motivācija virza uzsākumu veidot un uzturēt attiecības.
Kā stiprināt motivāciju — praktiski padomi
- Noteikti skaidri, sasniedzami mērķi: sadaliet lielus mērķus mazākos soļos.
- Meklējiet nozīmi: saprotiet, kāpēc uzdevums jums svarīgs — tas palielina iekšējo motivāciju.
- Palieliniet autonomiju: ja iespējams, izvēlieties pieeju vai tempu, kas jums der.
- Radiet struktūru un ieradumus: regulāra rutīna samazina grūtības sākt darboties.
- Sniedziet un meklējiet atgriezenisko saiti: skaidra informācija par progresu motivē turpināt.
- Izmantojiet atalgojumu gudri: ārējās balvas var palīdzēt sākumā, bet cenšieties pārvērst darbību par pašam patīkamu nodarbi.
- Rūpējieties par fizioloģiskajām vajadzībām: miegs, uzturs un fiziskā aktivitāte tieši ietekmē spēju būt motivētam.
- Izvairieties no izdegšanas: regulārs atpūtas laiks, saprātīgs slodzes sadalījums un emocionālā atbalsta meklēšana ir svarīgi.
Mērīšana un novērtēšana
Motivāciju var pētīt un novērtēt ar dažādām metodēm: paškontroles un motivācijas anketām, uzvedības rādītājiem (piem., laiks, kas veltīts uzdevumam), kā arī fizioloģiskām pazīmēm (pulsācija, kortizola līmenis). Katram paņēmienam ir priekšrocības un ierobežojumi, tāpēc pētnieki bieži izmanto kombināciju.
Secinājums: Motivācija ir daudzdimensionāls fenomens — tas aptver gan bioloģiskas vajadzības, gan sociālas un iekšējas vērtības. Sapratne par motivācijas avotiem un mehānismiem palīdz efektīvāk mācīties, strādāt un rūpēties par savu labklājību.
Diski
Kustība vai vēlme ir trūkums vai vajadzība, kas aktivizē uzvedību, kas vērsta uz mērķi vai stimulu.
Dzinuļi var rasties gan organismā, gan ārpus tā. Cilvēku ārējie dzinējspēki ir atlīdzības un sodi, un tie var būt diezgan smalki: jaunam cilvēkam var pietikt ar uzmākšanos vai smaidu.
Dzinuļi bieži vien rodas indivīda iekšienē, un tiem var nebūt nepieciešami ārēji stimuli, lai veicinātu uzvedību. Kā piemēru var minēt dzimumtieksmi, ko nosaka mūsu hormonu sistēma. Vēlme pēc seksa ir iebūvēta dziļi visu cilvēku smadzenēs, jo dziedzeri izdala hormonus, kas ar asinīm nonāk smadzenēs un stimulē dzimumtieksmes rašanos. Šo procesu sāk smadzeņu hipotalāms, kas izdala GnRH (gonadotropīnu atbrīvojošā hormona) impulsus. Tas iedarbina veselu reakciju ķēdi, ko mēs saucam par "pubertāti". Ilgākā laika posmā vīriešu dzimumtieksmi veicinošais hormons ir testosterons, bet sievietēm - testosterons un estrogēns.
Turpretī dzīvnieku apmācībā izmanto ārējās balvas un stimulus, dodot tiem kārumus, kad viņi pareizi izpilda kādu triku. Šis kārums motivē dzīvniekus konsekventi izpildīt triku pat vēlāk, kad kārums ir izņemts no procesa. Bērnus mācīties motivē draudzīgu pieaugušo apstiprinājums un viņu pašu prieks par panākumiem.
Emocijas un neapzināta motivācija
Motivācija un emocijas ir savstarpēji saistītas: "Emocionāliem stāvokļiem mēdz būt motivējošas īpašības".
Ne visa motivētā uzvedība ir apzinātu lēmumu rezultāts. Freida psiholoģija norāda, ka lielu daļu uzvedības motivē "neapzināti faktori, kas darbojas ar aizsardzības mehānismu, simbolisku maskēšanās un psiholoģisku aizsegu tīkla palīdzību".
Jautājumi un atbildes
J: Kāda ir motivācija?
A: Motivācija ir dzinējspēks, ar kura palīdzību cilvēki vai dzīvnieki iegūst to, ko vēlas.
J: Kas ir motīvs?
Motivs ir iemesls kādai darbībai.
J: Ko dara motivācija?
A: Motivācija rosina cilvēku rīkoties, lai sasniegtu vēlamo mērķi.
J: Sniedziet motivācijas piemēru.
A: Alkas ir motivācija, kas izraisa vēlmi ēst.
J: Kāpēc motivācija ir svarīga?
A: Motivācija ir uzvedības stimulators, kas veicina rīcību mērķa sasniegšanai.
J: Kas izraisa motivāciju dzīvniekiem?
A: Motivāciju dzīvniekiem izraisa tādas pamatvajadzības kā barība, ūdens, siltums, drošība, pārošanās, mazuļu aizsardzība, teritorijas aizstāvēšana, bēgšana no sāpēm un draudiem.
J: Kāda ir atšķirība starp dzīvnieku un cilvēku motivāciju?
A: Ja dzīvnieku motivācija galvenokārt ir instinktīva un to izraisa apstākļi, tad cilvēku motivācija ir daudz sarežģītāka un ietver ne tikai pamatvajadzības, bet arī ilgtermiņa plānus un mērķus.
Meklēt