Motivācija
Motivācija ir svarīga cilvēka psiholoģijas sastāvdaļa. Tā rosina cilvēku rīkoties, lai sasniegtu vēlamo mērķi. Tā ir virzītājspēks, kas veicina rīcību. Piemēram, izsalkums ir motivācija, kas izraisa vēlmi ēst. "Motivācija ir uzvedības stimulators". Motivācija ir rīcības mērķis vai psiholoģiskais iemesls.
Dzīvnieku motivāciju rada pamatvajadzības: vajadzība pēc pārtikas, ūdens, siltuma, drošības, pārošanās, mazuļu aizsardzības, teritorijas aizsardzības, vajadzība izvairīties no sāpēm un draudiem... Tie ir instinktīvi, iedzimti un apstākļu izraisīti.
Cilvēku, kuru garīgā dzīve ir daudz sarežģītāka, motivācija ir sarežģītāka. Acīmredzot cilvēki izjūt vajadzību pēc pārtikas un ūdens, izvairās no sāpēm utt. Taču viņiem ir arī ilgtermiņa plāni, kurus ir grūtāk izprast.
Diski
Kustība vai vēlme ir trūkums vai vajadzība, kas aktivizē uzvedību, kas vērsta uz mērķi vai stimulu.
Dzinuļi var rasties gan organismā, gan ārpus tā. Cilvēku ārējie dzinējspēki ir atlīdzības un sodi, un tie var būt diezgan smalki: jaunam cilvēkam var pietikt ar uzmākšanos vai smaidu.
Dzinuļi bieži vien rodas indivīda iekšienē, un tiem var nebūt nepieciešami ārēji stimuli, lai veicinātu uzvedību. Kā piemēru var minēt dzimumtieksmi, ko nosaka mūsu hormonu sistēma. Vēlme pēc seksa ir iebūvēta dziļi visu cilvēku smadzenēs, jo dziedzeri izdala hormonus, kas ar asinīm nonāk smadzenēs un stimulē dzimumtieksmes rašanos. Šo procesu sāk smadzeņu hipotalāms, kas izdala GnRH (gonadotropīnu atbrīvojošā hormona) impulsus. Tas iedarbina veselu reakciju ķēdi, ko mēs saucam par "pubertāti". Ilgākā laika posmā vīriešu dzimumtieksmi veicinošais hormons ir testosterons, bet sievietēm - testosterons un estrogēns.
Turpretī dzīvnieku apmācībā izmanto ārējās balvas un stimulus, dodot tiem kārumus, kad viņi pareizi izpilda kādu triku. Šis kārums motivē dzīvniekus konsekventi izpildīt triku pat vēlāk, kad kārums ir izņemts no procesa. Bērnus mācīties motivē draudzīgu pieaugušo apstiprinājums un viņu pašu prieks par panākumiem.
Emocijas un neapzināta motivācija
Motivācija un emocijas ir savstarpēji saistītas: "Emocionāliem stāvokļiem mēdz būt motivējošas īpašības".
Ne visa motivētā uzvedība ir apzinātu lēmumu rezultāts. Freida psiholoģija norāda, ka lielu daļu uzvedības motivē "neapzināti faktori, kas darbojas ar aizsardzības mehānismu, simbolisku maskēšanās un psiholoģisku aizsegu tīkla palīdzību".
Jautājumi un atbildes
J: Kāda ir motivācija?
A: Motivācija ir dzinējspēks, ar kura palīdzību cilvēki vai dzīvnieki iegūst to, ko vēlas.
J: Kas ir motīvs?
Motivs ir iemesls kādai darbībai.
J: Ko dara motivācija?
A: Motivācija rosina cilvēku rīkoties, lai sasniegtu vēlamo mērķi.
J: Sniedziet motivācijas piemēru.
A: Alkas ir motivācija, kas izraisa vēlmi ēst.
J: Kāpēc motivācija ir svarīga?
A: Motivācija ir uzvedības stimulators, kas veicina rīcību mērķa sasniegšanai.
J: Kas izraisa motivāciju dzīvniekiem?
A: Motivāciju dzīvniekiem izraisa tādas pamatvajadzības kā barība, ūdens, siltums, drošība, pārošanās, mazuļu aizsardzība, teritorijas aizstāvēšana, bēgšana no sāpēm un draudiem.
J: Kāda ir atšķirība starp dzīvnieku un cilvēku motivāciju?
A: Ja dzīvnieku motivācija galvenokārt ir instinktīva un to izraisa apstākļi, tad cilvēku motivācija ir daudz sarežģītāka un ietver ne tikai pamatvajadzības, bet arī ilgtermiņa plānus un mērķus.
