Zemapziņa
Tiek uzskatīts, ka neapzinātais prāts ir cilvēka prāta dziļākā daļa, kas darbojas cilvēkam pašam to neapzinoties. Jūtas, domas, vēlmes vai emocijas rodas it kā no nekurienes, liekot cilvēkam jautāt, no kurienes tās ir radušās.
Neapzinātais prāts ir termins, ko 18. gadsimtā radīja vācu romantiskais filozofs Frīdrihs Šelings un vēlāk angļu valodā ieviesa dzejnieks un esejists Semjuels Teilors Koleridžs. Tomēr tā ir sena ideja, kas pamanīta daudzās civilizācijās un kultūrās. Arī jautājums par to, vai arī citiem zīdītājiem ir cilvēkam līdzīgi garīgie mehānismi, ir jautājums ar ievērojamu vēsturi.
Riharda Berga hipnotiskā seanse, 1887. gads
Freida uzskati
Zigmunda Freida psihoanalīzē liela nozīme ir zemapziņai. Viņš runāja par zemapziņas nozīmi apzinātas domāšanas un uzvedības izpratnē.
Tomēr bezapziņu neatklāja Freids. Psiholoģijas vēsturnieks Marks Alšule (Mark Altschule) secināja: "Ir grūti - vai varbūt pat neiespējami - atrast 19. gadsimta psihologu vai psihiatru, kurš nebūtu atzinis, ka zemapziņa ir ne tikai reāla, bet arī ārkārtīgi svarīga."
Freida mērķis nebija atklāt zemapziņu, bet gan izstrādāt metodi tās sistemātiskai izpētei. Tomēr viņa metode ir pretrunīga, tāpat kā pārējās viņa idejas. Freids sapņus dēvēja par "karalisko ceļu uz zemapziņu". Savu ideju viņš attīstīja grāmatā "Sapņu interpretācija" (1899). Pirmsapziņa tika raksturota kā slānis starp apzināto un neapzināto domu; tās saturam var piekļūt ar nelielu piepūli. Galvenā zemapziņas iezīme ir tā sauktā "represija". Freids uzskatīja, ka daudzi cilvēki dziļi zemapziņā apspiež sāpīgas atmiņas.
Aisbergu bieži izmanto, lai ilustrētu Freida teoriju, ka lielākā daļa cilvēka prāta darbojas neapzināti.
Adaptīvās bezsamaņas
Adaptīvais neapzinātais ir neapzināto garīgo procesu kopums, kas ietekmē spriedumu un lēmumu pieņemšanu. Tā atšķiras no apzinātās apstrādes: tā ir ātrāka, vieglāka, vairāk koncentrēta uz tagadni, bet mazāk elastīga.
Citās prāta teorijās zemapziņa aprobežojas ar "zema līmeņa" darbību, piemēram, apzināti izlemtu mērķu īstenošanu. Turpretī tiek uzskatīts, ka adaptīvā neapziņa ir iesaistīta arī "augsta līmeņa" izziņā, piemēram, mērķu noteikšanā.
Termins "adaptīvais neapzinātais" liecina, ka tam ir izdzīvošanas vērtība, tātad tas ir pielāgojums, kas pagātnē tika spēcīgi selekcionēts. Patiešām, lielāko daļu mugurkaulnieku evolūcijas visas garīgās darbības bija neapzinātas. Neviens neuzskata, ka zivīm ir apziņa. Tādējādi mūsu apziņa ir pievienota jau pastāvošajam mehānismu kopumam, kas darbojas, bet kuru darbību mēs parasti nejūtam. . p23
