Prāts
Prāts ir vispārīgs termins, kas apzīmē cilvēka domāšanu, domāšanu, domāšanu, uztveri, gribu un jūtas. Zinātnē to, ko citi sauc par prātu, pilnībā izraisa smadzeņu darbība. Filozofs Gilberts Rails (Gilbert Ryle) prātu sauca par "spoku mašīnā". Viņš teica, ka ideja, ka prāts ir nošķirts no smadzenēm, ir kļūdaina "oficiālā doktrīna". Tomēr daži uzskata, ka prāts ir nošķirts no ķermeņa un tiek dēvēts par dvēseli (sk. duālisms).
Daudzi cilvēki strīdas par to, kas veido prātu. Daži apgalvo, ka prāts ir tikai saprāts un atmiņa, jo tie ir apzināti. Saskaņā ar šo viedokli tādas emocijas kā mīlestība, naids, bailes un prieks ir atšķirīgas no prāta. Daži cilvēki ar šādu viedokli saka, ka emocijas ir daļa no sirds. Citi apgalvo, ka mūsu saprātīgos un emocionālos stāvokļus nevar nošķirt un tiem visiem jābūt daļai no tā, ko mēs saucam par prātu.
Cilvēki bieži lieto prātu, lai apzīmētu to pašu, ko domas: veidu, kā mēs runājam ar sevi "savā galvā". No šejienes nāk teicieni "izdomāt", "mainīt domas" un "divu prātu". Viena no svarīgākajām prāta īpašībām šajā nozīmē ir tā, ka tas ir privāts. Neviens cits nevar "zināt mūsu prātu".
Vārda vēsture
Vecangļu gemynd sākotnējā nozīme bija atmiņa. Tas izskaidro teicienus call to mind, come to mind, keep in mind, to have mind of utt. Senangļu valodā bija arī citi vārdi, ar kuriem varēja izteikt to, ko mēs šodien saucam par "prātu", piemēram, hyge, kas nozīmē "prāts, gars". Vārds mind pakāpeniski 14. un 15. gadsimtā sāka apzīmēt visas apzinātās domas.
Prāta izpēte
Prāta aspekti
Domas ir tas, ka mēs uztveram apkārt notiekošo, lai varētu efektīvi rīkoties saskaņā ar saviem plāniem un vēlmēm. Domāšana ir informācijas izmantošana, piemēram, jēdzienu veidošana, problēmu risināšana, spriešana un izvēles izdarīšana.
Atmiņa ir tad, kad mēs saglabājam informāciju prātā un vēlāk varam to atcerēties.
Iztēle ir spēja prātā izdomāt pilnīgas vai nepabeigtas pasaules. Prāts tās veido, balstoties uz pieredzi kopīgajā pasaulē.
Apziņa ir apziņa, ka mēs eksistējam un pasaule eksistē, un spēja saprast, kas notiek mums apkārt.
Garīgā veselība
Tāpat kā ķermenis, arī prāts var būt vesels. To mēraukla ir garīgā veselība. Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas (PVO) datiem nav viena veida, kā izmērīt garīgo veselību visiem cilvēkiem, jo mūsu vidē ir daudz lietu, kas var padarīt garīgi veselīgu cilvēku garīgo veselību atšķirīgu. Kopumā lielākā daļa ekspertu piekrīt, ka "garīgā veselība" un "garīgā slimība" nav pretstati. Citiem vārdiem sakot, ja jums nav garīgās slimības, tas nenozīmē, ka jūsu garīgā veselība ir laba.
Viens no veidiem, kā pētīt garīgo veselību, ir noskaidrot, cik labi cilvēks dzīvo. Garīgās veselības pazīmes ir šādas: cilvēks jūtas spējīgs un laimīgs, spēj tikt galā ar normālu stresa līmeni, iegūt un noturēt draugus, dzīvot patstāvīgu dzīvi un atgūties no sarežģītām situācijām.
Filozofija
Prāta filozofija ir filozofijas nozare, kas pēta prāta būtību un tā saistību ar ķermeni. Galvenā problēma ir, kā prāts ir saistīts ar ķermeni, taču ir arī jautājumi par prāta dabu, kas nerunā par tā saistību ar fizisko ķermeni.
Duālisms un monisms ir divi galvenie veidi, kā cilvēki mēģina atrisināt prāta un ķermeņa problēmu. Duālisms ir tad, ja cilvēki uzskata, ka prāts un ķermenis ir savā ziņā nošķirti viens no otra. To var izsekot līdz Platonam, Aristotelam, kā arī hinduisma filozofijas skolām Samkhja un Joga, bet visprecīzāk to formulēja Renē Dekarts 17. gadsimtā.
Monisms ir pārliecība, ka prāts un ķermenis nav fizioloģiski un ontoloģiski atšķirīgas būtnes. Pirmo reizi Rietumu filozofijā šo uzskatu 5. gadsimtā p. m. ē. pauda Parmenīds, bet vēlāk to uzskatīja 17. gadsimta racionālists Baruks Spinoza. Pēc Spinozas domām, prāts un ķermenis ir divas lielākas būtnes daļas.
Ideālisti uzskata, ka prāts ir viss, kas eksistē, un ka ārējo pasauli patiesībā veido prāts. Fizikālisti uzskata, ka visu var izteikt ar fizikālo. Neitrālie monisti uzskata, ka viss var būt vai nu garīgs, vai fizisks, atkarībā no tā, kā jūs to redzat. Piemēram, sarkans plankums uz sienas ir fizisks, jo tas ir faktiska lieta, kas ir atkarīga no fiziskās sienas, bet tas ir mentāls, jo mūsu smadzenes reaģē uz krāsu. Visizplatītākie monismi 20. un 21. gadsimtā ir bijuši dažādi fizikālisma veidi, tostarp biheiviorisms.
Psiholoģija
Psiholoģija ir pētījums par to, kā mēs domājam, jūtam un rīkojamies. Tā ietver tādu procesu zinātnisku izpēti kā uztvere, izziņa, jūtas, personība, kā arī lietas, kas mūs ieskauj un var ietekmēt mūsu domāšanu. Pamatojoties uz šiem pētījumiem, psihologi cenšas izstrādāt likumsakarības, kāpēc mēs rīkojamies tā, kā rīkojamies. Psiholoģija arī izmanto šīs zināšanas, lai palīdzētu risināt ikdienas dzīves problēmas un ārstētu garīgās veselības problēmas.
Sociālā psiholoģija un uzvedība grupā
Sociālā psiholoģija ir pētījums par to, kā mēs domājam, jūtamies un rīkojamies citu cilvēku grupās. Lielākā daļa cilvēku, kas pēta sociālo psiholoģiju, ir psihologi vai sociologi.
Prāta acs
Frāze "Prāta acs" attiecas uz spēju redzēt lietas ar prātu.
Saistītās lapas
- Trance
- Izziņa
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir prāts?
A: Prāts ir vispārīgs termins, kas apzīmē veidu, kā cilvēks domā, spriež, uztver, vēlas, domā un jūt.
J: Ko par prātu saka zinātne?
A: Zinātne uzskata, ka to, ko citi sauc par prātu, pilnībā izraisa smadzeņu darbība.
J: Ko par prātu teica Gilberts Rails?
A: Gilberts Rails prātu sauca par "spoku mašīnā". Viņš teica, ka ideja, ka prāts ir nošķirts no smadzenēm, ir kļūdaina "oficiālā doktrīna".
J: Ko daži cilvēki uzskata par prātu un ķermeni?
A: Daži cilvēki uzskata, ka prāts ir nošķirts no ķermeņa un tiek saukts par dvēseli (sk. duālismu).
J: Ko daži cilvēki uzskata par prāta sastāvdaļu?
A: Daži cilvēki apgalvo, ka mūsu racionālos un emocionālos stāvokļus nevar nošķirt, un tiem visiem vajadzētu būt daļai no tā, ko mēs saucam par prātu.
J: Vai prāts ir privāts?
A.: Jā, viena no svarīgākajām prāta īpašībām ir tā, ka tas ir privāts. Neviens cits nevar "zināt mūsu prātu".
J: Kāda ir prāta nozīme, ja mēs runājam ar sevi "savā galvā"?
Atbilde: Cilvēki bieži lieto prāta nozīmi, lai apzīmētu to pašu, ko doma: veidu, kā mēs runājam ar sevi "savā galvā". Tieši no šejienes nāk teicieni "izdomāt", "mainīt domas" un "divu prātu".
