„Spoks mašīnā”: Rila kritika Dekarta prāta-ķermeņa duālisma

„Spoks mašīnā”: Rila skarba kritika Dekarta prāta–ķermeņa duālismam — analīze par kategorijas kļūdu, miesas un prāta sadalījuma nepamatotību.

"Ghost in the Machine" ir metafora filozofijā. Filozofs Gilberts Rails (Gilbert Ryle) prātu sauca par "spoku mašīnā", un ideja, ka tas ir nošķirts no smadzenēm, bija kļūdaina "oficiālā doktrīna".

Rils šo izteicienu ieviesa savā grāmatā The Concept of Mind (1949), kur viņš skarbi kritizēja Renē Dekarta domāto duālismu. Viņš uzskatīja, ka domāt par prātu kā par kaut ko atsevišķu, kas “dzīvo” neatkarīgi no ķermeņa, ir maldinoši un rada valodas un kategoriju kļūdas.

Rila kritika un kategorijas kļūda

Rils apgalvoja, ka dekartu duālisms pieļauj to, ko viņš dēvēja par kategorijas kļūdu — kļūdu, kad vienā runāšanas vai izskaidrošanas līmenī netīšām piešķir nozīmi vai esamību citā, nepiemērotā kategorijā. Viņa slavenais piemērs ir saturs par universitāti: ja viesim rādītu koledžas, bibliotēkas, auditorijas un pēc tam atbildētu uz jautājumu "Kur tad ir universitāte?", būtu kļūda domāt, ka universitāte ir vēl viena atsevišķa ēka līdzīgi kā pārējās. Līdzīgi ir ar domu, ka "prāts" ir papildu entitāte, kas atrodas blakus smadzenēm un ķermenim.

Kas no tā seko — Rila skatījums uz prātu

• Rils pazīstams ar filosofisko uzvedības teoriju (philosophical behaviourism): viņš uzskatīja, ka mentālās izpausmes vislabāk saprotamas kā tendences vai spējības uzvedībai, nevis kā slēptas, iekšējas substances vai "iekšējas teātra" attiecības.
• Pēc Rila, daudzus jautājumus, ko rada duālisms (piem., kā "spoks" ietekmē ķermeni), var uzskatīt par pseidojautājumiem — problēmām, kas rodas no nepareizas valodas vai konceptuālām ilūzijām.

Ietekme un turpmākā diskusija

Rila kritika būtiski ietekmēja 20. gadsimta filozofiju — tā mudināja uz nopietnākām diskusijām par to, kā aprakstīt mentālās parādības, un deva impulsu pārdomām par fizikalismu, funkcionalismu un identitātes teorijām. Tomēr Rila uzskati nav viennozīmīgi pieņemti:

• Pretenzija, ka uzvedības apraksti pilnībā aizvieto iekšējo pieredzi, saskaras ar iebildumiem saistībā ar kvaliām (subjektīvās pieredzes īpašībām) un apziņas vienkāršu reducēšanu uz uzvedību.
• Daži filozofi uzskata, ka prāts un apziņa prasa sarežģītākus skaidrojumus — piemēram, emergentismu vai īpašību duālismu — kas atšķiras gan no stingra materiālisma, gan no klasiskā duālisma.

Mūsdienu konteksts

Ar smadzeņu pētniecības attīstību jautājumi par prāta un smadzeņu attiecībām ir kļuvuši arvien konkretāki: tiek meklēti neiroloģiskie korelāti apziņai, pētītas kognitīvās funkcijas un izstrādātas teorijas par apziņas rašanos. Rila piezīmes par kategoriju kļūdām joprojām ir noderīgas kā brīdinājums — daudzas filozofiskas grūtības rodas ne tik daudz no empīriskām problēmām, cik no neprecīzas domāšanas vai valodas lietošanas.

Kopsavilkumā: frāze "Ghost in the Machine" atspoguļo Rila kritiku pret klasisko duālismu — viņš uzskatīja, ka ideja par prāta kā atsevišķas, nemateriālas "pilstes" eksistenci ir konceptuāli maldinoša un rada liekas problēmas filozofijā un zinātnē.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir spoks mašīnā?

J: Ko filozofs Gilberts Rails (Gilbert Ryle) dēvēja par "spoku mašīnā" (Ghost in the Machine)?

J: Kāda ir kļūdainā "oficiālā doktrīna", kuru kritizēja Rails?

J: Uz kuru prāta un ķermeņa duālismu Rils atsaucās?

J: Kas notiek tādās duālisma sistēmās kā Dekarta?

J: Kā Rails nosauca ideju par prāta un ķermeņa duālismu?

J: Kāds ir kategorijas kļūdas piemērs saskaņā ar Rilu?

Meklēt pēc burta