Žils Delēzs — franču filozofs par poststruktūralismu, literatūru un kino
Žils Delēzs — franču filozofs, kurš ietekmēja poststruktūralismu, literatūru un kino. Iepazīsties ar Anti-Œdipus, Tūkstoš plato un viņa revolucionārajām idejām.
Žils Delēzs (franču: [ʒil dəløz], "zhee duh-LOOZ"); 1925. gada 18. janvāris – 1995. gada 4. novembris) bija franču filozofs un teorētiķis, kurš rakstīja par filozofiju, literatūru, kino un mākslu. Viņa darbi izceļas ar starpdisciplināru pieeju, apvienojot filozofiju ar literatūras analīzi, psihoanalīzi, zinātni un mākslas teoriju. Mūsdienās Delēzs tiek uzskatīts par vienu no ietekmīgākajiem domātājiem poststruktūralisma un postmodernās teorijas laukos.
Biogrāfija un akadēmiskais ceļš
Delēzs dzimis Parīzē. Pēc studijām Sorbonā un agrīnām pedagoģiskām gaitām viņš pasniedza vairākās universitātēs un rakstīja plašu monogrāfiju klāstu par klasisku un mūsdienu domātāju darbiem. Ietekmes avoti viņa domāšanā ietver Bergsonu, Spinozu, Ničē un Kantu, kā arī literāros autorus kā Proustu un Kafku. Svarīga bija arī ilgstoša sadarbība ar psihiatrisko teorētiķi un aktivistu Fēliksu Gvatari, ar kuru viņš izveidoja dažus no saviem pazīstamākajiem darbiem.
Galvenie darbi
Delēzam ir plašs publikāciju klāsts; no visatzītākajām grāmatām īpaši izceļamas ir:
- Atšķirība un atkārtošanās (1968) — grāmata, kurā Delēzs izaicina tradicionālās identitātes un reprezentācijas priekšstatus, akcentējot atšķirības prioritāti pār identitāti.
- Kopdarbs ar Fēliksu Gvatari: sērija Kapitalisms un šizofrēnija, kuras galvenās grāmatas ir Anti-Edips (1972) un Tūkstoš plato (1980) — abās grāmatās autori attīsta idejas par vēlmes, politikas un tīklojumu (deterritorializācijas/reterritorializācijas) procesiem.
- Darbi par kino: Kino 1: Kustību aina (1983) un Kino 2: Laika aina (1985) — šajās grāmatās Delēzs attīsta oriģinālu teoriju par audiovizuālo domāšanu, dalot kino attēlus pēc to attiecības pret laiku un kustību.
- Vairākas monogrāfijas par rakstniekiem un filozofiem — piemēram, darbi par Spinozu, Ničē, Proustu, Kafku un gleznotāju Frensisu Beikonu.
Galvenās idejas
Delēza filozofija ievieš virkni terminoloģiski piesātinātu un ietekmīgu koncepciju, no kurām svarīgākās:
- Daudzskaitlis (multiplicity) — pretstats vienkāršai vienotībai vai identitātei; realitāte tiek skaidrota kā tīklojumu un variāciju kopums.
- Rizoma — modelis, kas alternē ar lineāro, hierarhisko domāšanas veidu; rizoma attēlo nelineāras, savstarpēji sasaistītas attiecības un ceļus.
- Deterritorializācija un reterritorializācija — procesi, kuros nozīmes, prakses vai struktūras tiek aizplūdinātas no savām ierastajām pozīcijām un atsakās uz jaunām konfigurācijām.
- Becoming (kļūšana) — uzsvars uz transformācijām un pārejām, nevis uz noteiktām būtībām vai identitātēm.
- Pretestība pret reprezentāciju — īpaši akcentēts Atšķirībā un atkārtošanās, kur Delēzs aizstāv domāšanu par atšķirību kā primālu filozofijas problēmu.
Ietekme un kritika
Delēza domāšana būtiski ietekmēja literatūras teoriju, semiotiku, poststrukturālismu un postmodernismu, kā arī pētniecības pieejas mākslā, arhitektūrā un kultūras studijās. Viņa raksti bieži kalpo par teorētisku instrumentu, lai analizētu identitāti, politiku, subjekta formēšanos un mākslas praksi.
Tajā pašā laikā Delēzs tiek kritizēts par dažām grūtībām: viņa tekstu stils dažkārt ir aforistisks vai konceptuāli blīvs, kas apgrūtina lasītāju orientēšanos; politiski viņa nostāja dažiem šķiet neskaidra vai pretrunīga. Neskatoties uz to, viņa oriģinalitāte un radošā teorētiskā valoda turpina iedvesmot plašu pētnieku loku.
Izlase nozīmīgu darbu
- Atšķirība un atkārtošanās (1968)
- Anti-Edips (kopā ar Fēliksu Gvatari, 1972)
- Tūkstoš plato (kopā ar Fēliksu Gvatari, 1980)
- Kino 1: Kustību aina (1983)
- Kino 2: Laika aina (1985)
Delēza darbi joprojām tiek plaši lasīti un diskutēti visā pasaulē; tie piedāvā rīkus, lai pārdomātu ne tikai filozofijas problēmas, bet arī radošas prakses un sociālās attiecības mūsdienu kultūras kontekstā.
Dzīve
Delēzs ir dzimis Parīzē un tur nodzīvojis lielāko daļu savas dzīves. Otrā pasaules kara laikā viņš mācījās skolā un vēlāk studēja filozofiju un vēsturi Parīzes Universitātē. 1948. gadā viņš sāka pasniegt filozofiju un mācīja vairākās universitātēs. 1956. gadā viņš apprecējās ar Denīzi Polu "Fanni" Grandžuānu.
No 1969. līdz 1987. gadam Deleuzs strādāja Vincennas Universitātē Sen Denī. Tur viņš sadraudzējās un strādāja kopā ar Mišelu Fuko un Fēliksu Gvatari.
1968. gadā viņam tika izņemta plauša, jo viņam bija tuberkuloze. Viņam bija grūti elpot līdz mūža beigām. Viņš nomira, 1995. gadā izdarījis pašnāvību.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Žils Delēzs?
A: Žils Delēzs bija franču filozofs, kurš rakstīja par filozofiju, literatūru, kino un mākslu.
J: Kādas bija populārākās Žila Delēza grāmatas?
A: Žila Delēza populārākās grāmatas bija divas daļas "Kapitālisms un šizofrēnija". Pirmā daļa saucas Anti-Oedipus (1972), bet otrā daļa - Tūkstoš plato (1980).
J: Kas bija Žila Delēza akadēmiskais partneris?
A: Žila Delēza akadēmiskais partneris bija Fēlikss Gvatari. Viņi abi kopā rakstīja "Kapitālisms un šizofrēnija".
J: Kad tika uzrakstīts darbs "Atšķirība un atkārtošanās"?
A: Žils Delēzs "Atšķirību un atkārtošanos" sarakstīja 1968. gadā.
J: Kāpēc Žils Delēzs tiek uzskatīts par nozīmīgu filozofijā un mākslā?
A: Žils Delēzs tiek uzskatīts par nozīmīgu filozofijā un mākslā, jo viņa darbi ir ļoti nozīmīgi daudzās filozofijas un mākslas jomās, tostarp literatūras teorijā, semiotikā, poststrukturālismā un postmodernismā.
J: Par ko rakstīja Žils Delēzs?
A: Žils Delēzs rakstīja par filozofiju, literatūru, kino un mākslu. Viņš ir arī daudzu ietekmīgu grāmatu autors.
J: Kā daži cilvēki vērtē Žila Delēza ieguldījumu filozofijā?
A: Daži cilvēki uzskata Žilu Delēzu par vienu no visu laiku izcilākajiem filozofiem, jo viņa darbi ir nozīmīgi filozofijas un mākslas jomā.
Meklēt