Problēmu risināšana
Problēmu risināšana ir prāta darbība, kas saistīta ar intelektu un domāšanu. Tā ir problēmu risinājumu meklēšana. Problēma ir situācija, kas ir jāmaina. Tas nozīmē, ka risinājums nav pilnīgi acīmredzams, jo tad tā nebūtu problēma. Liela daļa cilvēka dzīves tiek pavadīta, risinot problēmas. Sociālā dzīve balstās uz ideju, ka kopā mēs varam atrisināt problēmas, ko mēs nevarētu atrisināt individuāli.
Vārds "problēma" cēlies no grieķu valodas un nozīmē "šķērslis" (kaut kas, kas traucē jums). Ja kādam ir problēma, viņam ir jāatrod veids, kā to atrisināt. Veidu, kā to atrisināt, sauc par risinājumu. Daži problēmu risināšanas paņēmieni ir izstrādāti un izmantoti mākslīgā intelekta, datorzinātņu, inženierzinātņu un matemātikas jomā. Dažas no tām ir saistītas ar mentālo problēmu risināšanas paņēmieniem, kas pētīti geštalta psiholoģijā, kognitīvajāpsiholoģijā un šahā.
Problēmas var klasificēt kā slikti definētas vai labi definētas. Nepareizi definētas problēmas ir tādas, kurām nav skaidru mērķu, risinājumu ceļu vai gaidāmā risinājuma. Piemēram, kā stāties pretī draudiem, kas, iespējams, varētu rasties nākotnē. Labi definētām problēmām ir konkrēti mērķi, skaidri definēti risinājuma ceļi un skaidri gaidāmie risinājumi. Šādas problēmas ļauj arī vairāk sākotnēji plānot nekā slikti definētas problēmas.
Spēja risināt problēmas ietver spēju saprast, kāds ir problēmas mērķis un kādus noteikumus varētu piemērot problēmas risināšanai. Dažkārt problēmas risināšanai ir nepieciešama abstrakta domāšana un radošs risinājums.
