Geštalts
Ģestaltpsiholoģija ir prāta un smadzeņu teorija, kas 20. gadsimta sākumā izveidojās Berlīnē.
Ideja ir tāda, ka smadzenes visu redz kā vienu veselumu. Gestalta efekts visskaidrāk izpaužas redzes gadījumā. Mēs atpazīstam figūras un veselas formas, nevis tikai līniju un līkņu kopumu. Psiholoģijā ģestālisms bieži tiek pretstatīts strukturālismam. Skaidrojot ģestalta teoriju, bieži lieto frāzi "Kopums ir lielāks par daļu summu". Labāks formulējums ir šāds: "Kopums atšķiras no daļām".
"Mums ir iedzimta tieksme piedzīvot lietas pēc iespējas labākā žestaltā. "Labs" šeit var nozīmēt daudzas lietas, piemēram, regulāru, sakārtotu, vienkāršību, simetriju u. c., kas tad attiecas uz konkrētiem geštalta likumiem".
"Sākotnējais novērojums bija Vertheimera novērojums, kad viņš norādīja, ka mēs uztveram kustību, ja nav nekas vairāk par atsevišķu sensoru notikumu ātru secību. To viņš redzēja rotaļu stroboskopā, ko nopirka Frankfurtes dzelzceļa stacijā, un to viņš redzēja savā laboratorijā, eksperimentējot ar gaismiņām, kas mirgo ātrā secībā (piemēram, Ziemassvētku lampiņas, kas, šķiet, riņķo apkārt eglītei, vai greznās neona zīmes Lasvegasā, kuras šķietami kustas). Šo efektu sauc par šķietamo kustību, un patiesībā tas ir kinofilmu pamatprincips".
20. gadsimta sākuma teorētiķi, tādi kā Kurts Kofka, Makss Vertheimers un Volfgangs Kēlers (Kārļa Štumpfa skolnieki), redzēja objektu vīziju kā visus elementus, kas apvienoti globālā konstrukcijā. Šī "geštalta" jeb "veselas formas" pieeja centās izprast uztveri - šķietami iedzimtus garīgos likumus, kas nosaka objektu uztveres veidu. Tās pamatā ir šeit un tagad, un tas, kā jūs skatāties uz lietām. To var iedalīt divās daļās: figūra vai pamats - vai pirmajā brīdī jūs redzat figūru priekšā vai fonu?
Šie likumi tika pieņemti vairākos veidos. Kā piemēru var minēt to, ka mēs tiecamies uztvert līdzīgus objektus vai tuvu blakus esošus objektus kā nozīmīgi saistītus. Ģestalt likumsakarības ir kritizētas par to, ka tās ir tikai aprakstošas, taču tās ir bijušas pamatā daudziem turpmākiem pētījumiem par modeļu un objektu uztveri, kā arī uzvedības, domāšanas, problēmu risināšanas un psihopatoloģijas pētījumiem.
"Es stāvu pie loga un redzu māju, kokus, debesis. Teorētiski es varētu teikt, ka tur bija 327 spilgtumi un krāsu nianses. Vai man ir "327"? Nē. Man ir debesis, māja un koki". Makss Vertheimers Uztveres formu organizācijas likumi. 1923
Ģestaltpsiholoģija bija mūsdienu kognitīvās psiholoģijas priekštece. Tā atšķiras no geštalta psihoterapijas.
Mana sieva un mana vīramāte : Vēl viena slavena divdomīga ilūzija
Šī ilūzija ir mainīga: reizēm redzams trusis, reizēm - pīle.
Šī slavenā "neredzamā" trīsstūra ilūzija ir geštalta uztveres piemērs.
Problēmu risināšana
Ģestaltpsihologi pirmie sāka pētīt problēmu risināšanu cilvēkiem un pērtiķiem. Volfgangs Kollers pierādīja, ka šimpanzes var atrisināt problēmas, domājot vien ar domu; Makss Vertheimers pētīja, kā diagrammas palīdz skolēniem atrisināt ģeometrijas uzdevumus, un Karls Dunkers pētīja vispārējo problēmu risināšanu. Kopumā gan Vertheimers, gan Dunkers deva priekšroku plašākam terminam "produktīva domāšana", nevis "problēmu risināšana", taču tagad to lieto maz.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir geštalta psiholoģija?
A: Ģestaltpsiholoģija ir prāta un smadzeņu teorija, kas 20. gadsimta sākumā tika izveidota Berlīnē. Tā apgalvo, ka smadzenes redz lietas kā veselumu, nevis tikai līniju un līkņu kopumu.
J: Kā geštalta teorija izskaidro uztveri?
A: Ģestalta teorija izskaidro uztveri, norādot, ka mums ir iedzimta tieksme uztvert lietas pēc iespējas labākā ģestaltā (veselā formā). Tas var nozīmēt regularitāti, sakārtotību, vienkāršību, simetriju u. c., kas tad attiecas uz konkrētiem geštalta likumiem.
J: Kas attīstīja geštalta psiholoģijas ideju?
A: Ģestaltpsiholoģijas ideju izstrādāja tādi 20. gadsimta sākuma teorētiķi kā Kurts Koffka, Makss Vertheimers un Volfgangs Kēlers (Kārļa Štumpfa skolnieki).
J: Kāds ir šķietamās kustības piemērs?
A: Šķietamas kustības piemērs ir tad, kad mēs uztveram kustību, kas nav nekas vairāk kā atsevišķu sensoro notikumu ātra secība. Šo efektu var novērot, kad Ziemassvētku lampiņas šķietami riņķo ap eglīti vai neona zīmes šķietami kustas Lasvegasā.
J: Ko Makss Vertheimers novēroja par to, kā cilvēki uztver objektus?
A: Makss Vertheimers novēroja, ka cilvēki mēdz uztvert līdzīgus objektus vai tuvu viens otram esošus objektus kā jēgpilni saistītus. Viņš arī novēroja, ka, stāvot pie loga un skatoties uz māju, kokiem un debesīm, viņš neredzēja "327" spilgtumus un nianses, bet gan redzēja debesis, māju un kokus.
Jautājums: Kā geštalta psiholoģija ir izmantota kopš tās pirmsākumiem?
A: Kopš tās pirmsākumiem geštalta psiholoģija ir izmantota kā pamats turpmākajiem pētījumiem par modeļu un objektu uztveri, uzvedību, domāšanu, problēmu risināšanu, psihopatoloģiju un mūsdienu kognitīvo psiholoģiju (lai gan jāatzīmē, ka tā atšķiras no geštalta psihoterapijas).
