Kārlis Štumpfs — vācu filozofs, psihologs un fenomenoloģijas aizsācējs
Kārlis Štumpfs (1848. gada 21. aprīlis - 1936. gada 25. decembris) bija vācu filozofs un psihologs. Viņš ir pazīstams ar savu ietekmi uz fenomenoloģiju - vienu no nozīmīgākajiem 20. gadsimta filozofijas virzieniem.
Viņš būtiski ietekmēja modernās fenomenoloģijas pamatlicēju Edmundu Huserlu (Edmund Husserl), kā arī Geštalta psiholoģijas līdzdibinātāju Maksu Vertheimeru (Max Wertheimer), Volfgangu Kēleru (Wolfgang Köhler) un Kurtu Koffku (Kurt Koffka).
Stumpfs bija arī viens no muzikoloģijas un etnomuzikoloģijas aizsācējiem. Viņš strādāja filozofijas fakultātēs Getingenes, Vircburgas, Prāgas, Minhenes un Halles universitātēs, bet pēc tam ieguva profesora amatu Berlīnes Universitātē.
Biogrāfija un karjera
Kārlis Štumpfs dzimis 1848. gadā Morāvijā un mūža lielāko daļu pavadīja akadēmiskajā darbā Vācijā. Viņš studēja gudrības un dabaszinātnes, ieguva pieredzi gan eksperimentālajā psiholoģijā, gan muzikālajā pētījumā. Pēc pasniedzēja gaitām vairākās vācu un čehu universitātēs viņš nostiprinājās kā ievērojams domātājs Berlīnē, kur vadīja psiholoģijas un muzikoloģijas kursus un veicināja starpdisciplināru pieeju.
Darbība, pētniecības jomas un metodes
Štumpfa galvenās intereses bija uztvere, skaņa un mūzikas psiholoģija, kā arī tas, kā apziņa tieši atklāj pieredzes saturu. Viņš centās izskaidrot psiholoģiskus fenomenus, balstoties uz rūpīgu aprakstu un analīzi — pieeju, kas vēlāk kļuva svarīga fenomenoloģijas attīstībā. Tajā pašā laikā viņš praktiski darbojās eksperimentālajā psiholoģijā, un viņa darbi apvienoja empīriskas metodes ar filozofisku refleksiju.
Galvenie sasniegumi un ieguldījums
- Mūzikas un skaņas psiholoģija: Štumpfs atstāja nozīmīgu ieguldījumu toniālās uztveres pētījumos — viņa darbi par to, kā cilvēks uztver toņus, harmoniju un melodiju, veidoja pamatu turpmākiem pētījumiem muzikoloģijā.
- Etnomuzikoloģija un ierakstu vākšana: viņš bija viens no pirmajiem, kas sistemātiski vāca un pēta tautas mūziku, organizējot lauka ierakstus un padarot mūzikas etnogrāfiju par atsevišķu disciplīnu. Šīs aktivitātes ietvēra arī institucionālu arhivēšanu un saglabāšanu.
- Ietekme uz citiem domātājiem: Štumpfa idejas par pieredzes aprakstu un psiholoģisko objektu nozīmīgi ietekmēja Edmundu Huserlu (Edmund Husserl), kā arī geštalta psihologu paaudzi — Maksu Vertheimeru (Max Wertheimer, Volfgangu Kēleru (Wolfgang Köhler), Kurtu Koffku (Kurt Koffka) — kuri strauji attīstīja perceptuālās organizācijas teorijas.
Daži nozīmīgāki darbi un iniciatīvas
- Tonpsiholoģijas pētījumi un raksti par toņu uztveri (plašāka apjoma darbi par mūziku un skaņu).
- Raksti un grāmatas par mūzikas izcelsmi un tautas mūziku.
- Institucionālais darbs: viņa iniciētas kolekcijas un arhīvi, kas palīdzēja saglabāt lauka ierakstus un padarīt tos pieejamus pētniekiem.
Mantojums
Štumpfa nozīme slēpjas gan tajā, ka viņš savienoja eksperimentālo psiholoģiju ar filozofisku analīzi, gan tajā, ka viņa darbi sagatavoja gruntu fenomonoloģijas un geštalta pieeju attīstībai. Viņa interešu daudzveidība — no precīzas perceptuālās psiholoģijas līdz muzikoloģiskai lauka darbībai — padara viņu par svarīgu tiltu starp 19. gadsimta empīriskajiem pētījumiem un 20. gadsimta teorētiskajām paradigmas izmaiņām.
Štumpfa darbi joprojām interesē pētniekus filozofijā, psiholoģijā un muzikoloģijā, jo tie piedāvā rūpīgu aprakstošu pieeju mentālām parādībām un uzsver pieredzes bagātību, kuru nevar pilnībā aizstāt ar vienkāršām reducējošām shēmām.
Fenomenoloģija
1875. gadā Stumpfs sāka rakstīt Tonpsiholoģiju (Tonu psiholoģiju), kas, iespējams, ir viņa lielākais ieguldījums psiholoģijā. Viņš nošķīra parādības un psihiskās funkcijas, norādot, ka tādas parādības kā toņi, krāsas un tēli ir vai nu sensoras, vai iedomātas. Štumpfs šādu parādību pētniecību nosauca par fenomenoloģiju. Viņš veica plašu pētījumu klāstu par dažādu instrumentu skaņām, melodiju, toņu saplūšanu un toņu konsonansi un disonansi.
Sensacionālas parādības
1903. un 1904. gadā Stumpfs bija iesaistīts divās publiskās epizodēs par sensacionāliem fenomeniem. Pirmkārt, kāds inženieris no Prāgas apgalvoja, ka esot izgudrojis aparātu, kas spēj skaņas viļņu fotogrāfijas pārvērst skaņā. Stumpfs pēc demonstrācijas apmeklējuma uzrakstīja rakstu, kurā to apstrīdēja, un par to vairs netika dzirdēts. Tomēr vēl lielāka sensācija bija gadījums ar gudro Hansu, šķietami ģeniālu zirgu, kas piederēja fon Ostena kungam. Viņa vadībā veiktie pētījumi atspēkoja ideju, ka dzīvnieks saprot valodu. Izrādījās, ka zirgs sekoja smalkiem mājieniem, ko neapzināti deva saimnieks.
Galvenie darbi
- 1885. Tonpsiholoģija
- 1911. Die Anfänge der Musik
- 1928. Gefühl und Gefühlsempfindung
- 1939-1940. Erkenntnislehre. 2 sējumi, Leipciga: J.A. Barth.
- 1997. Carl Stumpf - Schriften zur Psychologie. H. & L. Sprung (eds) Frankfurt am Main: P. Lang.
Citi avoti
- 1911. Pfungsts O. Gudrais Hanss (fon Ostena kunga zirgs): ieguldījums eksperimentālajā, dzīvnieku un cilvēka psiholoģijā. Ņujorka: Henry Holt.
- 1982. Spīgelbergs H. Fenomenoloģiskā kustība. 3. izd., Hāga: Nijhoff.
- 1995. Ash M.G. 1995, Gestalt psiholoģija vācu kultūrā 1890-1967. Cambridge: Camb. U. Press.
- 2006. Carl Stumpf - Renaissance de la philosophie. D. Fisette (red.), Parīze: Vrin.
- 2009. Carl Stumpf. Gestalt teorija. vol. 30, #2.
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Kārlis Štumpfs?
A: Kārlis Štumpfs bija vācu filozofs un psihologs, kurš būtiski ietekmēja fenomenoloģiju - nozīmīgu 20. gadsimta filozofijas virzienu.
Q: Ko ietekmēja Kārlis Štumpfs?
A: Karls Štumpfs būtiski ietekmēja modernās fenomenoloģijas pamatlicēju Edmundu Huserlu, kā arī Maksu Vertheimeru, Volfgangu Kēleru un Kurtu Koffku, kas bija Geštalta psiholoģijas līdzdibinātāji.
J: Kas bija Kārļa Stumpfa pionieris?
A: Kārlis Štumpfs bija viens no muzikoloģijas un etnomuzikoloģijas pionieriem.
J: Kur Kārlis Štumpfs ieņēma amatus?
A: Kārlis Štumpfs strādāja filozofijas fakultātēs Getingenes, Vircburgas, Prāgas, Minhenes un Halles universitātēs.
J: Vai Kārlis Štumpfs kādreiz ieguva katedru (profesora amatu) kādā no universitātēm?
A: Jā, Kārlis Štumpfs ieguva katedru (profesora vietu) Berlīnes Universitātē.
J: Kāda ir Kārļa Štumpfa ietekme uz fenomenoloģiju?
A: Kārļa Štumpfa ietekme uz fenomenoloģiju ir nozīmīga, jo tā palīdzēja veidot vienu no svarīgākajām divdesmitā gadsimta filozofijas tendencēm.
J: Kādu ieguldījumu Kārlis Štumpfs sniedza muzikoloģijas un etnomuzikoloģijas jomā?
A: Kārlis Stumpfs deva ieguldījumu muzikoloģijas un etnomuzikoloģijas nozarēs, būdams viens no to aizsācējiem.
